Merovingu dinastija (447.-751.g.)
Pirmā franku karaļu dinastija, kas valdīja no 447.-750.g. mūsdienu Francijas un Vācijas teritorijā, savu nosaukumu ieguvusi no leģendārā dinastijas aizsācēja Meroveja.
Tomēr faktiskais dinastijas aizsācējs un arī varenākais tās pārstāvis bija Hlodvigs I (481.-511.g.).
No VII gs. vidus to vara praktiski pārgāja pie majordomiem. Viens no tiem – karalis Pipins Īsais gāza no troņa 751.gadā pēdējo merovingu Hilderiku III un nodibināja Karolingu dinastiju.
Uzdevās par Marijas Magdalēnas pēctečiem, gan nespējuši to vēlāk pierādīt. Kad tas neizdevās, Merovingi teicās cēlušies no Atlantīdas un jūras radībām. Ir mīts, kad karaliene (princese?) Klotilde devusies peldēties jūrā un sakopojusies ar kaut kādu jūras radījumu (jūras vērsi?).
Clodion (428.-447.g.).
Merovejs (447.-457.g.).
Merovex.
Dzīvesgājums. Saskaņā ar franku leģendu, salīciešu franku karalis, leģendārais Merovingu dinastijas aizsācējs, no kura arī tās nosaukums.
Hilderiks I (457.- 481./482.g.).
Hlodvigs I (481./482.–511.g.).
Clodomir ( 511.- 524.g. ).
Hildeberts I (511.-558.g.).
Thierry I ( 511.- 534.g. ).
Hlotārs I ( 511.- 561.g. ).
Thibert I ( 534.- 548.g. ).
Thibaud ( 548.- 555.g. ).
Hlotārs I. Hlothaire I (?). Radniecība. Dēli – Hilperiks I, Sigeberts I – Austrāzijas (Franku valsts austreņu daļa) karalis.
Hilperiks I (561.-584.g.). Neistrijas karalis.
Sigeberts I (?-575.g.). Austrāzijas karalis, nogalināts 575.gadā. Sieva - Brunhilde un dēls Hildeberts II.
Hildeberts II (?-596.g.). Austrāzijas karalis. Tēvs - Sigeberts I. Māte – Brunhilde (nākamā karaliene).
Brunhilde (596.-613.g.). Neveiksmīgi mēģināja apvienot abas franku valstis.
Hlotārs II (613.-?). Chlotar. Abu franku valstu karalis.
Franku valsts karalis no 613.gada.
Radniecība. Tēvs - Hilperiks I.
Māte - Fredehonda.
Dēls - Dagoberts I, nākamais ķēniņš.
Dzīvesgājums. Dzimis 584.gadā. 584.-613.gadam Neistrijas karalis, kāpis tronī 4 mēnešu vecumā unvalsts vara praktiski piederēja Fredehondai, kas mira 597.gadā.
613.gadā, kad nomira Austrāzijas un Burgundijas karalis Terijs II, varu savās rokās mēģināja saņemt Brunhilde. visas Franku valsts karalis. Tad Austrāzijas aristokratija, kas naidojās ar Brunhildi, sauca pie varas Hlotāru II. No šī brīža Hlotārs II kļuva par visas Franku valsts karali.
Hlotāram II nācās piekāpties feodāļu aristokrātijai: 614.gadā izdeva ediktu, kas apstiprināja zemes dāvinājumus un tiesu-administratīvās privilēģijas, ko lielie zemes īpašnieki bija saņēmuši no saviem priekštečiem. Tāpat viņš arī noteica kārtību iecelt grāfus tikai no vietējo zemesīpašnieku aristokrātu vidus.
Hlotāram II nācās arī apmierināt austroāziešu separatīvās prasības, 623.gadā nozīmējot savu dēlu Dagobertu I par Austrāzijas karali, tomēr tai bija jāpaliek Franku valsts sastāvā.
Dagoberts I (629.-639.g.).
Merovingu dinastijas franku karalis no 629. līdz 639.gadam, pēdējais no merovingiem, kam bija reāla karaļa vara.
Radniecība. Tēvs - Hilperiks I.
Dzīvesgājums. Hlotāram II nācās arī apmierināt austroāziešu separatīvās prasības, 623.gadā nozīmējot savu dēlu Dagobertu I par Austrāzijas karali, tomēr tai bija jāpaliek Franku valsts sastāvā.
Dagoberta I valdīšanas laikā gandrīz visa Francijas teritorija bija pakļauta franku karalim.
Savienībā ar Bizantiju neveiksmīgi mēģināja pakļaut slāvu Samo kņazisti, taču tas beidzās ar franku karaspēka sagrāvi.
„Slinkie karaļi.” Vēsturnieki tā nosacīti apzīmējuši franku Merovingu dinastijas pēdējos karaļus, kas valdījuši pēc Dagoberta I faktiskas Franku valsts sabrukšanas apstākļos VII gs. 2.pusē. Viņiem nebija reālas karaļa varas, kas pārgāja un atradās majordomu (pārstāvēja lielos zemes feodāļus) rokās. Pēdējo no „slinkajiem karaļiem” Hilderiku III 751.gadā gāza karolings Pipins Īsais.
Dagoberts II ( - 672.g. ). Biogrāfija. jeb Dagobērs, franku karalis, kurš nogalināts 672.g. Viņa dēls tika izglābts.
Hilderiks III (?-751.g.).
Biogrāfija. Pēdējais no merovingu karaļiem, viens no „slinkajiem karaļiem.”
751.gadā no troņa to gāza Pipins Īsais, kas aizsāka Karolingu dinastiju.
Rakstīts, ka merovingus gāzis Pipins Īsais, tomēr šur tur minēts Pipina Īsā priekštecis Kārlis Martels - tieši viņš esot gāzis merovingus.
Saites.
Franku karaļi.
