Eisēbijs Pamfils, Cēzarejas (~260.~340.g.)
Grieķiski - Εὐσέβιος, Eusebius.
Pazīstams agrās kristietības romiešu baznīcas vēsturnieks no Cēzarejas.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 260.gadu (dažos avotos dzīvs laiks minēts no 263.-339.gadam).
Cēzarejas bīskaps ap 314.–ap 340.g. Baznīcas oficiālais vēsturnieks.
IV gs. pirmajās desmitgadēs sarakstīja baznīcas vēsturi, tādejādi licis pamatus (dibinājis) agrīnās bizantiešu literatūras paveidam - vēsturiskajai prozai.
Imperators Konstantīns I pēc Cēzarejas Eisēbija (viņā ķēniņš ieklausījās) padoma vērsās ar vēstuli pie bīskapiem Aleksandra un Ārija, kurā abus aicināja uz izlīgumu.
Centās izmantot antīkās zinātnes sasniegumus kristīgās baznīcas interesēs.
Cēzarejas Eisēbijs uzstājās pret tādu Jaunās derības sacerējumu uzņemšanu kanonā kā "Jāņa atklāsmes grāmata" un pat vēstules, kuras piedēvēja Pāvilam. Tomēr 364.gadā Laodikejas koncilā tās tika apstiprinātas kanonā.
Darbi.
„Baznīcas vēsture.” Pirmā kristīgās baznīcas vēsture. Sarakstītas 10 grāmatas IV gs. pirmajās desmitgadēs. Apgalvoja, ka viņam bijušas pieejamas piecas tagad zudušās Hēgesipa grāmatas. Šai darbā secīgi izklāstīta oficiālā baznīcas vēsture - kristietības rašanās un attīstība līdz 324.g. Darbu beidza ar Konstantīna I uzvaru pār Licīniju 324.gadā.
"Vispārējā vēsture."
„Konstantīna dzīve.” Tajā sniegta imperatora Kontantīna I Lielā dzīve.
„Evaņģēliskais norādījums.” Ap 323.gadu. Apoloģētisks sacerējums.
„Ecclesiastical history.”
„Hronogrāfija.” Tajā citē Manetona hibrīdcilvēku būtņu aprakstus. Darbā sniegts īss vispasaules vēstures apskats līdz pat IV gs. 20.gadiem.
Saites.
Bīskapi.
Bizantiešu literatūra.
