Ārijs, Aleksandrijas (~256.-336.g.)
Aleksandrijas draudzes priesteris, ariānisma kristīgā novirziena aizsācējs.
Dīivesgājums. Dzimis ap 256.gadu, pēc izcelsmes laikam lībietis.
Izglītību guvis skolā, kuru vadīja Samosatas Pāvila uzskatu piekritējs Antiohijas Lukiāns. Ārijs pēc Antiohijas pārcēlās uz Ēģipti, un bīskaps Aleksandrs viņam piedāvāja uzņemties baznīcas vadību Baukalisā – biezi apdzīvotā Aleksandrijas kvartālā. Būdams priesteris Aleksandrijā, dibinājis ariānismu. Šī kustība ieguva ļoti plašu izplatību. 321.gadā Aleksandra sasauktā 100 Ēģiptes bīskapu sinode atcēla Āriju no amata, un viņš bija spiests pamest Ēģipti. Sākumā viņš apmetās Cēzarejā Palestīnā, vēlāk pie sava drauga Nikomēdijas bīskapa Eisēbija, kurš centās to reabilitēt. Tikmēr ariānisms izplatījās gandrīz visās Austrumu draudzēs un Ārijs galu galā tika atjaunots savā amatā Aleksandrijā. Te atkal viņš sadūrās ar sava bīskapa arvien aktīvāko pretdarbību. Viņam radās arī cits pretinieks – diakons Atanasijs, kas 328.gadā nāca Aleksandra vietā. Miris trimdā Konstantinopolē 336.gadā.
IV gadsimtā visasākie strīdi izvērsās starp Aleksandrijas (Ēģiptē) draudzes priesteri Āriju un bīskapu Atanāsiju. Šī strīda, kas izvērsās par pirmo plašāko šizmu Baznīcas vēsturē, pamatā bija domstarpības par Jēzus dievišķo būtību: Ārijs un viņa piekritēji nostājās pret šajā laikā izplatītāko dogmu par trīsvienību, norādot, ka Jēzu nevar uzskatīt par identisku Dievam, bet tikai par vispilnīgāko Radītāja veidojumu, caur kuru izpaužas Dieva griba. Šāds uzskats plašākiem kristiešu slāņiem bija saprotamāks, nekā savā būtībā absurdā, loģiski neizskaidrojamā trīsvienības ideja, kuru aizstāvēja Atanāsijs. Lai novērstu Baznīcas galīgu sašķelšanos, imperators Konstantīns 325.gadā Nīkejā (tagadējās Turcijas teritorijā) sasauca visu kristiešu draudžu bīskapu sanāksmi jeb koncilu (no latīņu valodas koncilium – "sanāksme"), kurā, pats nebūdams kristietis, centās strīdīgās puses samierināt, tajā pašā laikā atbalstot Atanāsiju un viņa piekritējus. Samierināšanās tomēr nenotika, kaut arī bīskapu vairākums, valdnieka ietekmēts, atbalstīja Atanāsiju. Ārija mācību pasludināja par ķecerību, viņu pašu un vēl divus bīskapus nolādēja (rituāls, ar kuru cilvēks tiek izslēgts no sabiedrības, reliģiskas organizācijas un tamlīdzīgi) un izsūtīja trimdā.
Uzskati. Viņa mācība – ariānisms, izraisīja dziļu šķelšanos kristīgajā pasaulē. Ariānisms aizstāvēja vienīgās dievības esības ideju un no jauna izvērtēja logosa jēdzienu. Pēc ariānisma Jēzus un Dievs bija kas pilnīgi dažāds. Ariānismu kā ķecerīgu mācību deklarēja Nīkejas Pirmajā koncilā pēc Konstantīna I Lielā pieprasījuma. Tad Jēzus tika dievišķots.
