Nošķiebtā piramīda
Angliski - Bent pyramid.
Saukta arī par "Dienvidu piramīdu."
Viena no lielajām (4.lielākā pēc tilpuma Ēģiptē) un senajām Ēģiptes piramīdām, kas atrodas Dašūras piramīdu kompleksā.
Atrašanās vieta. Ēģipte, 40 km uz dienvidiem no Kairas, ap 20 km uz dienvidiem no Gīzas plato, Nīlas rieteņu (kreisajā) krastā, Dašūras piramīdu kompleksa dienvidos, kā viena no vairākām piramīdām.
Vēsture. Cēlis faraons Snefers (2613.–2589.g.pmē.) – IV dinastijas dibinātājs.
Būvniecības laikā mainīts pamata leņķis no 52 uz 43,5 grādiem. Tā ir pirmā patiesā ēģiptiešu piramīda, kura tika celta saskaņā ar plānu.
Viņa vēl nav nopietni pētīta, bet ir izstrādāts pētījumu plāns, ieskaitot templi un kapeni. Tās koridoros ir grafiti uzraksti pamatā grieķu valodā, bet ir arī divi ar hieroglifiem.
Tūristam! Dašūras kompleksu vispār apmeklē relatīvi maz ceļotāju, pie piramīdas maz piesienas arī arābu tirgotāji un kamieļu vadātāji. Iekšā kāds uzraugs var paprasīt dzeramnaudu par iekšējo objektu fotografēšanu.
Apraksts. Pēc tilpuma 4.lielākā piramīda Ēģiptē. Ir arī vislabāk saglabājusies no Ēģiptes piramīdām, jo saglabājies 60-70% tās ārējā apšuvuma.
Komplekss. Tas sastāv no pašas piramīdas, augšējās svētnīcas (piramīdas austreņu malā), sienas (ap piramīdu, šodien tikai tās kontūra), pavadoņpiramīdas (piramīdas dienvidu malā), ceremoniālā ceļa un ielejas svētnīcas.
Piramīda. Šī piramīda ir 4.lielākā pēc tilpuma no visām Ēģiptes piramīdām.
Orientācija. Piramīdas malas orientētas uz debespusēm.
Materiāls.
Apdare. Tā saglabājusies par 60-70%, vismazāk tās ir uz austreņu sienas - tikai pie pamata un ZA stūrī. No apdares saglabājušies arī stūru bloki, kas ir visai reti sastopams.
Pamats. Kaut kādu iemeslu dēļ senie celtnieki nav vis būvējuši piramīdu uz cieta klints pamata (varbūt tur tāda nemaz nav?), bet pamatā ir oļi, šķembas un māls. To vēl noskaidrojis, veicot proves rakumus, un aprakstījis arheologs F.Pitrijs vēl 1880.gados. Tomēr, kad vēlākie piramīdas pētnieki paraka pamatā pašā lejupejoša koridora galā zem pazemes kameras, tad zem tās tomēr tika uziets klints masīvs. Tādējādi vismaz piramīdas centrālā daļa tomēr balstās uz klints pamata.
Iekšējās telpas. Ieeja piramīdā izvietota ziemeļu skaldnē 11,33 m augstumā. No tās lejup 26,1 grāda slīpumā iet 78,6 m garš gaitenis, kas beidzas pazemes kamerā.
Ceremoniālais ceļš. Attīrīts tikai abos galos, bet vidus klāts ar zemi.
Ielejas svētnīca. Relatīvi labi saglabājusies - sienas ir 2-3 akmeņu rindu augstumā.
Ap 2550.g.pmē. IV dinastijas faraons Snefers cēla Dašūrā otro piramīdu ar apmēram 54,28 grādu leņķi pie pamata, tikmēr pirmā celtā piramīda Maidumā sabruka (tā uzskata eģiptologs Menelsons). Tādēļ pusceltajai piramīdai Dašūrā mainīja leņķi no 52 uz 43,22 (43,5?) grādi, tāpēc arī tāds nosaukums.
Ir tomēr arī teorija, lai gan mazticama, ka tādā veidā piramīdas celtnieki vēlējušies ieekonomēt laiku un materiālu.
Piramīdai ir kāda ļoti neparasta īpatnība – tās pamatnē izveidoti divi atsevišķi kapeņu kompleksi un katram no tiem ir atsevišķa ieeja. Pirmā ieeja ir būves ziemeļu malā. Tā ved līdz klints pamata līmenim un nonāk kamerā ar arkotiem griestiem. Otrā ieeja atrodas augstāk par pirmo un atrodas piramīdas rietumu pusē. Aiz tās arī sākas nolaidens koridors, kas nonāk citā kamerā ar arkotiem griestiem. Šī kamera atrodas piramīdas iekšienē augstāk par pirmo kameru, kas izcirsta klints pamatnē, bet ne tieši virs viņas. Nevienā no kamerām nav uzietas apbedījumu vai sarkofāgu pēdas.
Pētījumi. Tā ir pirmā patiesā ēģiptiešu piramīda, kura tika celta saskaņā ar plānu. Tā vēl nav nopietni pētīta, bet ir izstrādāts pētījumu plāns, ieskaitot templi un kapeni.
F.Pitrija pētījumi. 1887.gadā Nošķiebto piramīdu pētīja britu arheologs F.Pitrijs. Viņš piramīdu izpētīja no ārpuses, izpētīja ieeju ziemeļu skaldnē un lejupejošo gaiteni.
F.Pitrija aprakās riņķī piramīdai no ārpuses un mazliet parakās stūros. Tā viņš konstatēja, ka apakšējā apšuvuma bloku rinda balstās nevis uz oļiem, šķembām un māliem, bet gan uz bruģējuma no visai lieliem kaļķakmens blokiem (tos viņš zīmējumā sauc par socket). Viņš noskaidroja, ka tāds bruģējums bijis apkārt visai piramīdai, sniedzies 50-60 cm platumā un ir palicis vēl līdz šodienai, tikai austreņu pusē saglabājies mazāk. Pēc kaļķakmens blokiem šo joslu senie ēģiptieši vēl bija paplašinājuši ar cietējošu šķidrumu, domājams, ģipša javu. Cik tālu gājis šis sacietējums, tas nav zināms, jo F.Pitrijs tālāk nav racis un pēc viņa arī neviens to nav mēģinājis noskaidrot.
Ar kontroles rakumiem piramīdas pamatos konstatēja, ka tā stāv uz oļu, šķembu un māla pamata. Vēlākie pētījumi gan parādīja, ka vismaz centrālajā daļā piramīda balstās uz monolītas klints.
Arheologs, kas pētīja piramīdu XX gs. 50.gados noslēpumainā veidā mira. Viņa veiktās fotogrāfijas un atskaites pazuda. Daļēji gan tās publicējuši citi arheologi un arī avīzes.
R.Šohs ir pārliecināts, ka šī piramīda jau no paša sākuma bija iecerēta kā „nošķiebta,” jo tā ir duālas dabas: divi leņķi, divi apbedīšanas kompleksi.
Ilgu laiku piramīda bija slēgta apskatei. Varēja tikai apiet tai apkārt un pietuvoties ziemeļu ieejai. To atvēra tikai 2020.gadā.
Atradumi.
Uzraksti. Tās koridoros ir grafiti uzraksti pamatā grieķu valodā, bet ir arī divi ar hieroglifiem. Uzrakstus veikuši piramīdu celtnieki, jo tajās vietās kapeņu aplaupītāji nav varējuši iekļūt.
https://www.youtube.com/watch?v=N7Up_2gNMqE
