Aliens

Krētas civilizāciju veidojuši Eiropas senie zemkopji nevis ēģiptieši

Pastāvējusi aptuveni 1200 gadu, savdabīgā un augsti attīstītā Krētas jeb mīnojiešu bronzas laikmeta civilizācija gāja bojā ap 1500.g.pmē. Par bojāejas iemesliem uzskata dabas katastrofu, kurai sekoja Mikēnas grieķu iebrukums. Mūsdienu pasaulei mīnojiešus no jauna atklāja sers Arturs Evanss, kurš 1900.gadā, divus gadus pēc tam, kad Otomaņu impērija bija spiesta salu atstāt un tās teritorijā tika nodibināta neatkarīga valsts, uzsāka izrakumus Knosas pilī (Krētā). Pēc A.Evansa domām, mīnojieši -, kā viņš tos nosauca - bija bēgļi no Ziemeļēģiptes, kurus aptuveni pirms 5000 gadiem pirmā Ēģiptes apvienotāja faraona Narmera vadībā padzinuši iebrucēji no Nīlas augšteces.

Mūsdienu arheologi jau vairākas desmitgades, balstoties uz izrakumos iegūtajām liecībām, pretēji Evansam ir pārliecināti, ka mīnojiešu kultūra tomēr nav tikusi importēta gatavā veidā, bet izveidojusies uz vietas Krētā, civilizācijai izaugot no neolīta zemkopju grupām, kas, pēc dažādu autoru domām, vairākus tūkstošus gadus iepriekš ieradušies no Tuvajiem Austrumiem, Anatolijas vai Balkāniem. Nolūkā noskaidrot atbildi uz jautājumu par mīnojiešu senču pirmdzimteni, ģenētiķi vairākkārt ir pētījuši šodien salā dzīvojošo krētiešu DNS, tomēr pārliecinošus argumentus par labu kādai no minētajām vietām neizdevās iegūt. Bija skaidrs, ka nepieciešams analizēt tieši bronzas laikmeta mīnojiešu DNS paraugus. Tagad tas ir izdarīts un pētījumu rezultāti 14.maijā publicēti žurnālā "Nature Communications."

Pētnieku komanda, Džordža Stamatojanopolosa vadībā ieguva kaulu un zobu audu paraugus no vairāk nekā 100 indivīdiem, kas bija dzīvojuši Krētā laikā no 4900 līdz 3800 gadiem pirms mūsdienām. No 37 indivīdu paraugiem izdevās izdalīt mitohondriālo DNS, kas pēcnācējiem tiek nodota pa mātes līniju. Paraugi, lai izslēgtu kļūdas, tika analizēti divās dažādās laboratorijās.

Minojiešu paraugiem atklāja 21 dažādu mitohondriālu marķieri, tai skaitā 6 īpašus, tikai senajiem Krētas iedzīvotājiem raksturīgus, kā arī 15 mūsdienu, bronzas laikmeta un neolīta Eiropas iedzīvotāju vidū plaši izplatītus marķierus. Nevienam no izpētītajiem mīnojiešiem nebija kāds mitohondriālais marķieris, kas līdzinātos seno vai mūsdienu ziemeļāfrikāņu vidū sastopamajām, tikai viņiem vien raksturīgajām mtDNS mutācijām. Vistuvākā radniecība pa mātes līniju senajiem mīnojiešiem izrādījās ar mūsdienu Krētas, dažu apkārtējo salu un Dienvidgrieķijas iedzīvotājiem. Nākošie tuvākie radinieki ir mūsdienu Balkānu, Dienvideiropas, Centrāleiropas un Ziemeļeiropas iedzīvotāji.

Mūsu rezultāti ļauj secināt, saka Stamatojanopoloss, ka mīnojieši izcēlušies no neolīta grupām, kas pirms 9000 gadiem migrēja uz Eiropu no mūsdienu Turcijas teritorijas un Tuvajiem Austrumiem. Savukārt, mīnojiešu un senēģiptiešu senlietu un arhitektūras formu līdzības, kuras pamanīja jau A.Evanss, tāpat arī ēģiptiešu priekšmetu atradumi Krētā un mīnojiešu - Ēģiptē, skaidrojami ar kultūras sakariem, kuru nodibināšana pēc kuģubūves un kuģošanas prasmju attīstīšanas senajā Krētā, kas mīnojiešus padarīja par vēsturē pirmo jūras lielvalsti, viegli kuģojamās Vidusjūras telpā nebija sarežģīta.

Stamatojanopoloss atzīst, ka izdarītie atklājumi tomēr ir ierobežoti - gan tāpēc, ka paraugi nākuši visi no vienas alas (paraugi no citām vietām netika atzīti par pētījumam derīgiem), gan arī tāpēc, ka mtDNS neļauj izdarīt secinājumus par seno cilvēku izcelsmi pēc tēva līnijas. Lai to noskaidrotu, viņa komanda, kopā ar Tībingenes universitātes paleoģenētiķi Johanesu Krauzi plāno atšifrēt un analizēt arī mīnojiešu un citu seno kultūru pārstāvju šūnu kodola DNS.

Attēls: vikimedia CC.

Avots:
Jeffery R. Hughey, Peristera Paschou, Petros Drineas, Donald Mastropaolo, Dimitra M. Lotakis, Patrick A. Navas, Manolis Michalodimitrakis, John A. Stamatoyannopoulos & George Stamatoyannopoulos. A European population in Minoan Bronze Age Crete. Nature Communications 4, Article number: 1861 doi:10.1038/ncomms2871  

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.