Knosa, Knosas pils
Mīnojiešu civilizācijas centrs, leģendārā Krētas ķēniņa Mīnoja pils.
Atrašanās vieta. Grieķija, Krētas salas Kefala uzkalnā, blakus Krētas administratīvajam centram Hēraklionai.
Vēsture. Ir izteikta hipotēze, ka Knosas pils(ēta) kopā ar Troju ir atlantu dibināta kolonija. Par to liecina Rihtera papiruss (tā īstums tiek apšaubīts): "Šaurās jūras [Vidusjūras] austreņu daļā Amona dēla Meherna valdīšanas laikā tika dibinātas vairākas pilsētas. Knesa uz salas un Troa pie šaurumiem kļuva par galvenām no tām. Un izplatījās Amona bērnu vara šais zemēs, un gāja uz tām zemēm daudzi tirdzniecības kuģi."
Viens no tās valdniekiem bija Mīnojs, zināms no mīta par Mīnotauru.
Atklāšana un izpēte. Doma par izrakumiem pie Knosas ilgi nodarbināja arī slaveno pētnieku Henrihu Šlīmani. Viņam bija Krētas gubernatora atļauja, bet pakalna īpašieks pieprasīja traku cenu – 100 000 franku. Ilgās kaulēšanās tā arī nevainagojās ar izrakumiem.
1899.gadā izrakumus sāka sers Artūrs Evanss. Evansam uzreiz bija skaidrs, ka viņš atradis slaveno labirintu. Mīnoja pils izpētei arheologs veltīja 30 savas dzīves gadus. Atklāto kultūru Evanss nosauca mitoloģiskā valdnieka Mīnoja vārdā.
Daudzās pils zāles greznoja krāšņas freskas. Mūrus sedza plāna zemes kārta. Pēc pāris nedeļām darba Evanss bij attīrījis celtņu drupas astoņu āru platībā. Izrakumu laikā Ēvanss secināja, ka visi atradumi nav no viena laika.
Arhitektūra. Pilsēta faktiski ir grandioza izmēra valdnieka pils. Tai, tāpat kā visām citām mīnojiešu pilsētām, pilnīgi trūkst aizsargmūru. Tas tādēļ, ka mīnojiešu flote tais laikos bija tik varena, ka spēja uzvarēt jebkuru pretinieku vēl pirms ierašanās salā.
Aplūkojamie objekti.
Pils. Tā bija izvietota 2,5 ha platībā, plānojums bja labi saskatāms, līdzīgs Tīrintas un Trojas pilīm, taču daudz krāšņāka un lielāka, kā jau metropolei pienākas. Apkārt milzīgam taisnstūrim, lielākajam pagalmam, pacēlās celtnes ar spārniem visos virzienos. Celtņu sienas bija celtas no dobiem ķieģeļiem, ēku lēzenos jumtus balstīja kolonnas. Telpas, gaiteņi un halles dažādos stāvos bija izkārtotas tik jucekīgi, ka radas priekštats par labirintu.
Celtne pēc lieluma līdzinājās Bekingemas pilij. Tajā bija ierīkota ūdens kanalizācija, lepnas mazgāšanās telpas, ventilācijas iekārtas, uzsūces bedres un netīrumu šahtas.
Pils tikusi izpostīta divas reizes, bet pēc tam atjaunota. Trešā izpostīšana bijusi galīga.
Labirints. Pats pazīstamākais no senajiem mītiskajiem labirintiem, pēc kura arī visass pārējās līdzīgās celtnes sāka dēvēt par labirintiem. Tas ir juceklīgu akmens eju komplekss Mīnoja pilī Knosā. Pēc Mīnoja pavēles viņa arhitekts Daidals to uzbūvēja Mīnotaura ieslodzīšanai. Labirintā iesprostotajam briesmonim ik gadu apēšanai nogādājuši vairākas meitenes un jaunekļus. Vēloties atbrīvot pasauli no briesmīgā Mīnotaura, atēnietis un varonis Tēzejs izmantoja pavedienu, ko viņam deva Ariadne, lai orientētos labirintā, atrada un nogalināja ērmu.
Īstenībā Knosas pils izrakumos nekādas labirintam līdzīgas ejas netika uzietas, lai gan telpas, gaiteņi un halles dažādos pašas pils stāvos bija izkārtotas tik jucekīgi, ka varētu rasties priekštats par labirintu. Toties tika uzietas liecības par vērša kultu, kura simbols bija dubultais cirvis - labrys. Iespējams, ka tieši no tā cēlies vārds "labirints." Šeit arī izrakumos tika uzietas 372 jaunu cilvēku kaulu atliekas, jaunie ļaudis bija bijuši vecumā no 10-15 gadiem. Kaulu stāvoklis liecināja, ka tos ēduši. Iespējams, tolaik jauniešus bijusi spiesti atdot kaut kādam cilvēkēdājam, kas dzīvojis pilī - vēlāk šie notikumi transformējušies stāstā par Mīnotauru.
Noliktavas. Tās izrakumos atsedza Evanss. Tur bija milzu krūkas, kādreiz pildītas ar eļļu. Aprēķinātie eļļas krājumi bija ap 75 000 litru.
Atradumi.
Ziloņkauls no Āfrikas. Uzgāja Evanss.
Statujas no Ēģiptes.
Jaunekļa un vērša gleznojums.
Krētas rakstu zīmes. Evanss Knosas tuvumā uzgāja ap 2000 māla plākšņu ar lineārās rakstu sistēmas zīmēm.
Čūsku dieve. Dieves attēls ar kailām krūtīm, tur rokās čūskas, uz galvas sēdošs lauva. Lauva un čūskas ir apšaubāmas, jo visa statujas augšdaļa ir restaurēta. Tomēr šī statuete kļuvusi par Krētas simbolu.
Hipotēzes Knosas nopostīšanas sakarā.
Zemestrīce. Pats Evanss izakumu laikā pilī pārliecinājās, ka posts un iznīcība bija uznākuši pēkšņi. Par to liecināja pamesti darbarīki, iesākti darinājumi un mākslas darbi. Kā nekā Krēta ir zemestrīču stipri apdraudēts rajons. Zemestrīci izrakumu laikā piedzīvoja arī pats Evanss.
Saites.
Senā Grieķija.
Mīnojiešu kultūra.
