Aliens

Meteorīts liecina: uz Marsa plūdušas silta ūdens upes

Ja jautājums par to vai uz Marsa kādreiz ir bijis šķidrs ūdens apšaubīts vairs netiek, tad domas par tā temperatūru ir dalījušās. Tagad britu planetāro zinātnieku komanda, izpētot Marsa meteorītu sastāvu, noteikusi, ka uz planētas savulaik plūdis silts, dzīvības attīstībai piemērots ūdens.

Cerības atrast dzīvību uz Marsa manāmi noplaka, kad "Zinātkārei," kā novembra sākumā paziņoja NASA, pēc mēnesi ilgām planētas atmosfēras paraugu pārbaudēm neizdevās tajos noteikt metāna - bioloģiskā metabolisma blakusprodukta - klātbūtni. 90% no Zemes atmosfērā esošā metāna nāk no bioloģiskiem avotiem un tā laboratoriska noteikšana Marsa vidē varētu tikt uzlūkota kā netiešs pierādījums dzīvības esamībai uz Sarkanās planētas. 2003.gadā metānu nelielā koncentrācijā Marsa atmosfērā atklāja NASA Godāra kosmisko lidojumu centra astrofiziķi un tā klātbūtni vēlāk apstiprināja gan citu Zemes teleskopu, gan Marsa orbitālās zondes spektroskopiskie uzņēmumi.

Tagad, atbilstoši žurnālā Earth and Planetary Science Letters publicēta pētījuma rezultātiem, izredzes, ka Marsa iežu virskārtā varētu dzīvot kādi mikroorganismi atkal nedaudz pieaugušas.

Uz Zemes nonākušos Marsa klinšu gabalus iedala trīs grupās - šerogītos, čazignītos un naklītos. Pēdējā grupa, ko veido astoņi atradumi, pētniekiem interesē visvairāk, jo tajos redzamas nelielas dzīsliņas, kas satur minerālus, kuri izveidojušies ūdens iedarbībā nelielā dziļumā no planētas virsmas.

Izpētot viena, par Lafajetu nosaukta, naklītu (nakhlite) grupai piederoša, Marsa meteorīta sastāvu, zinātnieki noskaidroja, ka tas atšķelts no klintīm, kuras ietekmējis ūdens temperatūrā no 50 līdz 150 grādiem pēc Celsija skalas. Šādā temperatūrā dzīvo, piemēram, Jeloustounas (ASV) karsto avotu mikrobi.

Lafajets, kā teikts britu astronoma Deivida Dārlinga mājas lapā, uz Zemes nokritis pirms aptuveni 2900 gadiem, no Marsa virsmas varētu būt izsists pirms 11 miljoniem gadu, bet sāļu hidrāti tajā, iespējams, sākuši veidoties pirms apmēram 700 miljoniem gadu. Pēc sastāva Lafajets ir ar dzelzi bagāta vulkāniska bazaltveida klints, kurai līdzīgas uz Zemes atrodamas, piemēram, Havaju salās.

Leičesteras Kosmosa izpētes centra universitātes mācībspēks Džons Bridžs (John Bridges), viens no diviem pētījuma autoriem, uzskata, ka ūdeni uz Marsa uzkarsējuši lielu meteorītu triecieni: "Jūs tikai palūkojieties uz planētas karti un redzēsiet, cik daudz tie tur krituši." Un patiešām, Bridžam taisnība - Marsa virsma, skatoties no lielāka augstuma atgādina tuksnešainu armijas poligonu, kurā sprāguši neskaitāmi šāviņi, atstājot lielākus un mazākus sprādzienu izveidotus krāterus. Tomēr nevar izslēgt arī citus Marsa ūdens sasilšanas iemeslus, no kuriem ticamākais ir vulkānisms, kas, teikts vikipēdijas rakstā Volcanology of Mars, uz planētas varētu būt bijis aktīvs vēl vismaz pirms 500 miljoniem gadu.

Lafajetu Leičesteras universitātē mikromērogā detalizēti izpētīja ar elektronu mikroskopu un transmisijas elektronu mikroskopu. Noskaidroja, ka vispirms ieža plaisās nogulsnējies dzelzs karbonāts, kas rodas ar oglekļa dioksīdu bagātos ūdeņos temperatūrā ap 200-150 grādiem pēc Celsija. Tad, temperatūrai nokrītot līdz aptuveni 50 grādiem pēc Celsija un Ph (skābuma) līmenim pieaugot līdz 9, sākuši nogulsnēties māliem līdzīgie filosilikāti un pēc tiem ar sāļiem bagāta amorfa želejveida masa.

"Pirms nahlītu detalizētas izpētes mēs nezinājām, ka vispirms veidojušies karbonāti un tikai tiem sekojuši māli," stāsta otra raksta autore Sūzanna Švencere no Atvērtās universitātes (The Open university), kura, izmantojot termoķīmisko procesu datormodelēšanu, pēta kā uz Marsa veidojušies mālveida nogulumieži. Līdz Bridža pētījumam Švencera modelēšanai izmantoja Marsa visurgājēju izdarītos iežu paraugu fotouzņēmumus, taču to vājā izšķirtspēja nebija pietiekama, lai varētu pārliecināties, ka karbonāti patiešām veidojušies pirmie.

Lafajeta dzīslās atklātā Marsa minerālu nogulsnēšanās secība, norādīts Leičesteras universitātes preses relīzē, atbilst tai, kāda zināma arī uz Zemes, kur sāļu šķīdumiem bagātināta ūdens klātbūtnē vietās ar bazalta iegulām ģeoloģiskā vēsturē notikusi minerālu veidošanās, radot dzīvībai labvēlīgu sārmainu vidi, bagātu ar mikroorganismiem enerģijas ieguvei un citiem dzīvībai svarīgiem procesiem nepieciešamām vielām.

Jāatzīmē, ka iepriekš tika uzskatīts, ka Lafajeta sāļi veidojušies skābā vidē, kas, kā zināms, nav piemērota mums pazīstamas dzīvības formu attīstībai. Šeit gan, protams, pastāv iespējamība, ka sārmainu vidi savulaik nomainījusi skāba jeb otrādāk.

Augšējā attēlā: meteorīts "Lafajets". Avots: flickr.com

Avoti:
sciencedirect.com
le.ac.uk
daviddarling.info
en.wikipedia.org

Pirmo reizi publicēts 21.11.2012.