Aliens

Sardu iedzīvotāji pirms 2000 gadiem ar olu čaumalām centās aizsargāties pret dēmoniem

Kā nodrošināties pret zemestrīcēm seismiski nestabilos apvidos? Mūsdienās, kad zinām, ka to iemesls ir Zemes plātņu kustība, galvenais risinājums ir īpaši izturīgas būves. Taču senāk daudzi cilvēki domāja, ka tādas dabas katastrofas kā zemestrīces izraisa nevis ģeodinamiski procesi, bet pārdabiski spēki - dievi, gari un dēmoni, no kuru dusmām var izvairīties vai nu pildot to gribu vai arī veicot īpašas, sakrāli manipulatīvas darbības. Arī seno Sardu iedzīvotāji Mazāzijā, kā liecina nesen izdarīti atklājumi, atjaunojot savus mājokļus pēc postošās 17.gada zemestrīces, centās tos aizsargāt pret iespējamajiem nākotnes apdraudējumiem ar maģijas paņēmieniem - novietojot zem atjaunojamās ēkas grīdas monētu, rīku un olu čaumalu ziedojumus.

Skatīt Eiropas civilizācijas un kultūras lielākā kartē

2013.gada vasarā Viskonsīnas-Medisonas universitātes un Misūrijas universitātes (ASV) arheologi, veicot izrakumus Sardās, kādā pēc zemestrīces būvētā mājā zem grīdas atrada divus podus, kas, neskatoties uz savu cienījamo vecumu - apmēram 2000 gadi -, bija salīdzinoši labi saglabājušies. Tomēr visvairāk arheologus pārsteidza šo trauku saturs - tajos uzgāja miniatūrus bronzas darbarīkus, olu čaulas un monētas. Savādais depozīts bija novietots uz dižciltīgai personai piederošas, zemestrīcē izpostītas ēkas pamatiem. Arheologi uzskata, ka depozīts ēkā ticis novietots kāda sena, maģiska, pret ļaunajiem spēkiem veikta rituāla ietvaros un liecina par zemestrīces ietekmi uz cilvēka psihi.

Dievu sods vai gāzu izplūde?

Jāatzīmē, ka antīkajā grieķu-romiešu pasaulē, lai arī polisu vidējais pilsonis dabas katastrofas visdrīzāk saistīja tieši ar pārdabisku spēku ietekmi, zinātnieki tām jau izvirzīja mehāniskus skaidrojumus.
Tā kā Vidusjūras reģions vienmēr ir bijis seismiski aktīvs, grieķiem jau agri radās interese par zemestrīču izcelšanos. Milētas Taless, piemēram, ap 600.g.pmē. uzskatīja, ka zemestrīces izraisa spēcīgu viļņu triekšanās pret krastu. Tas gan nebija labs izskaidrojums iekšzemē notiekošām zemestrīcēm. Citi filozofi zemestrīces skaidroja ar karsta un mitra gaisa masu kolīzijām, lieliem zemes nogruvumiem apakšzemes alās vai arī, kā domāja Aristotelis, augsta spiediena gāzu izplūšanu dziļi pazemē. 

Sardas - senās Līdijas galvaspilsēta

Senās, vēstures dūmakā ietītās Līdijas valsts galvaspilsētas Sardas drupas atrodas Hermas ielejas vidū Tmolu kalnu pakājē, Manisas provincē, mūsdienu Turcijas teritorijā.

Līdijas galvaspilsētas statusā Sardas bija no apm. VIII-VI gs.p.m.ē.

547.gadā pmē. Persijas ķēniņš Kīrs II Lielais ieņēma Sardas un sagūstīja Līdijas ķēniņu Krēzu, kurš, pārlieku uzticēdamies Delfu orākula divdomīgajiem pareģojumiem, bija sācis karu ar Persiju.

Sardas, pēc Līdijas pakļaušanas persiešu varai, kļuva par vienu no nozīmīgākajām pilsētām Persijas impērijā. Tā bija gala stacija persiešu karaliskajām ceļam, kas sākās Persijas galvaspilsētā Persepolē, kā arī Līdijas satrapijas galvaspilsēta.

Romas impērijas laikā Sardas bija Āzijas provinces prokonsula sēdeklis un vēlāk, pēc imperatora Diokletiāna 296.gada reformām, arī Līdijas provinces metropole. Šajā statusā Sardas palika arī Bizantijas laikā.

Imperatora Tibērija valdīšanas laikā, 17.gadā Sardas nopostīja zemestrīce, bet ar Romas atbalstu pilsēta atkal pacēlās no gruvešiem. Tā tika apdzīvota līdz pat 1402.gadam.

Fantastisks atradums

Pagājušā gada vasarā amerikāņu arheologi bija patiešām pārsteigti, kad viena poda dibenā, noņemot vāku, ieraudzīja guļam gandrīz neskartu olas čaulu.

Pirms, apmēram 2000 gadiem Sardās dzīvojošais cilvēks olā bija uzmanīgi izurbis caurumu un iztecinājis tās saturu laukā, saglabājot ārējo čaulu kā vienu veselumu. „Tas patiešām ir fantastisks atradums,” - saka Misūrijas universitātes arheoloģe Elizabete Rubolta.

Romiešu keramikas speciāliste Rubolta Sardās pavadījusi četras izrakumu sezonas. Nesen, šī gada janvārī, prezentējot savus atklājumus Amerikas Arheoloģijas institūta ikgadējās sanāksmes laikā Čikāgā, viņa teica, ka olas kā maģisks līdzeklis izmantotas daudzos senās pasaules rituālos.

Olas senajā pasaulē izmantoja, lai atvairītu dēmonus un novērstu dabas katastrofas

Pamatojot tēzi, ka olas Sardu iedzīvotāji zem savu atjaunoto mājokļu grīdām novietoja kā ziedojumu dieviem, lai nākotnē neatkārtotos zemestrīces, kā arī, lai aizdzītu dēmonus, Rubolta minēja vairākus piemērus.

Romiešu vēsturnieks Plīnijs, piemēram, rakstījis, ka cilvēki, lai atvairītu ļaunos garus, tūlīt pēc olas apēšanas sasita tās čaumalas. Savukārt mūsdienu Irākā un Irānā, Rubolta stāsta, olu čaumalas liek „dēmonu slazdos,” lai notvertu ļaunos garus. Dažreiz, lai uzliktu kādam lāstu, olu čaumalas aprok pie attiecīgās personas mājas vārtiem.

Monētas ar Zeva un Kibeles attēlojumiem

Katra podā bija ielikta monēta. Uz vienas monētas bija attēlots Zevs, bet uz otras - Kibele. Līdiešiem Zevs bija pērkona un vētru dievs, savukārt Kibele zemes un kalnu dieviete. Tempļa universitātes (ASV) numismāts Jans Evans šīs divas monētas datēja ar Romas imperatora Nērona valdīšanas laiku (54-68.g.).

Monētas kopā ar citiem minētajiem priekšmetiem - niecīga izmēra bronzas darbarīkiem, olu čaulu - acīmredzot bija ziedojums Zevam un Kibelei, lai tie pasargātu vairākās desmitgades pēc zemestrīces celtās mājas iemītniekus no jaunām zemestrīcēm. Savukārt dažas naglas un, šķiet, arī adatas, kas tāpat bija ievietotas depozītā, neapšaubāmi bija paredzētas ļauno spēku maģiskai atvairīšanai. Līdzīgi kā to iedomājās latviešu senči:
      Skrej, ragana, šķērsu gaisu, / Ne manā sētiņā, /Mana sēta dzelžiem kalta, /Adatām jumti jumti. [LD 32490.01 ]

Vēl senākas liecības par ēku ziedojumiem Sardās

Arheologiem nebija viegli atrast liecības par 17.gada zemestrīces nodarītajiem postījumiem Sardu pilsētai. Pētnieki uzgāja dažas, domājams zemestrīcē sagrauto ēku gruvešu kaudzes, ko cilvēki senatnē bija izgāzuši, lai nolīdzinātu zemi. Atrada arī pēdas, kas liecināja par Krēza celtās Artemīdas svētnīcas atjaunošanas darbiem. No literārajiem avotiem bija zināms par sabiedrisko ēku atjaunošanu. No šiem avotiem pētnieki arī uzzināja, ka lielu palīdzību Sardu atjaunošanas darbiem snieguši imperatori. Pateicībā par šo palīdzību Sardu iedzīvotāji sevi pat dēvēja par Kaisareis Sadios jeb "ķeizara sardiešiem."

Atrastais depozīts ir ļoti vērtīgs, jo sniedz ziņas par sardiešu garīgo kultūru, reliģiju un māņticību mūsu ēras I gadsimtā, taču pārliecinoši teikt, ka šie podi ar tajos ievietotajām olu čaumalām un naglām ir kā īpaši saistāmi tieši ar zemestrīci, patiesībā nevar.

Jau XX gadsimta sākumā izdarītajos izrakumos Sardas arheologi Artemīdas svētnīcas drupās uzgāja gandrīz identisku depozītu, tikai datējamu ar senākiem laikiem. Tas liecina, saka Rubolta, ka Sardu iedzīvotāji dīvainas lietas aprakuši zem zemes vēl ilgi pirms 17.gada zemestrīces.

Pagājušā gadsimta 60.gados arheologi, izdarot izrakumus Sardās, atrada ar Līdijas valsts periodu, 500 gadus senāk, datējamus 30 podus un kausus. Tajos bija dzelzs naži un kucēnu skeleti ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Tiesa, nav zināms, vai šie „kucēnu apbedījumi” bija kaut kāda veidā saistīti ar Romas impērijas periodā piekopto praksi aprakt olu čaumalas, Rubolta spriež. Tomēr atradums liecina par ilgstošu maģisku ziedojumu ievietošanas tradīciju pilsētā, viņa piebilst.

Avoti:
dailymail.co.uk
en.wikipedia.org/wiki/Sardis
en.wikipedia.org/wiki/Lydia
Teiksmainā senatne: izlase / [sastādījis un no grieķu valodas tulkojis G. Lukstiņš]. Rīga: Liesma, 1969-1970. 2 sēj.

Pirmo reizi publicēts 29.01.2014.