Turcija
- Detaļas
- Publicēts 24 maijs 2015
- Autors Redaktors
Valsts Mazāzijas pussalā.
Vēsture. I Pasaules kara (1914.-1918.g.) rezultātā sagruva Osmaņu impērija. Izmantojot situāciju, 1919.gadā grieķu spēki sāka sagrābt zemes Egejas jūras krastos. Te grieķiem visai sekmīgi stājās pretī Mustafa Kemals, vēlākais Ataturks un Turcijas republikas dibinātājs, un Grieķija karu zaudēja. Kristiešus masveidā nogalināja. Lai to kaut kā izbeigtu, tika nolemts turkus pārmitināt no Grieķijas uz Turciju, bet grieķus - no Turcijas uz Grieķiju. Vēsturē šo procesu nosauca par Mazāzijas katastrofu.
1908.gada jaunturku revolūcija.
1913.gada janvārī valsts apvērsums.
Bulgārijas-Turcijas miera līgums (1915.g.). Tika parakstīts 1915.gada 6.septembrī Sofijā. Tas noteica Turcijas-Bulgārijas robežas pārvietošanu. Vācija, kas centās Bulgāriju iesaistīt karā pret Antanti, piespieda Turcijai atdot Bulgārijai 2600 kvkm lielu teritoriju.
Turcijas republikas izveidošana. To izveidoja tā saucamie jaunturki (brīvmūrnieku loža Osmāņu impērijā) ar Mustafu Kemalu Ataturku priekšgalā. Viņš un viņa sekotāji gadu desmitiem vēlāk noliedza Osmāņu impēriju un vainoja to turku sakāvē I Pasaules karā, agrāk pārvaldīto zemju zaudēšanā. Par valsts galveno ideoloģiju kļuva reliģiju noliedzošs sekulārisms un nacionālisms.
1928.gada 1.novembrī Turcijas Nacionālā sapulce nolēma likumu, kas ieviesa jauno turku alfabētu uz latīņu burtu bāzes, un aizliedza veco - arābu.
1955.gadā iestājās jaundibinātajā CENTO organizācijā.
Kopš 1960.gada notikuši 4 militāri apvērsumi, lai nepieļautu islāmistu nākšanu pie varas.
1979.gadā līdz ar Irānu un Pakistānu izstājās no CENTO, līdz ar to faktiski tā pārstāja funkcionēt.
1987.gadā Turcija pieteicās uzņemšanai Eiropas Ekonomiskajā kopienā un 2005.gadā sāka iestāšanās sarunas ES, kas šodien faktiski apstājušās.
Erdogana valdīšana (2002.g.-patlaban). Turcijā jau 15 gadu pie varas ir "Attīstības un taisnīguma partija" (AKP) ar pašreizējo prezidentu Tajipu Erdoganu priekšgalā. Viņu valdīšanas laikā reliģijai ļauj ieņemt arvien lielāku vietu valsts dzīvē.
2017.gada jūlija apvērsums. Neveiksmīgs militāristu/brīvmūrnieku apvērsuma mēģinājums. 2016.gada jūlijā, laikā, kad Erdogans atradās atvaļinājumā Dienvidturcijā, karavīri militārajā bāzē Ankaras tuvumā sagrāba ķīlniekos bruņoto spēku štāba priekšnieku Hulusi Akaru (vēlāk kļuva par Turcijas aizsardzības ministru) un vēl vairākus augsta līmeņa komandierus. Pučistu pusē darbojošies iznīcinātāju F-16 piloti trīs reizes apšaudīja parlamentu, ceļu pie prezidenta pils, militārās specvienības mītni un Ankaras policijas ēku. Aviobumbas nogalināja 68 cilvēkus, ievainoja vairāk kā 200. Dzīvību zaudēja arī 9 civiliedzīvotāji, kas mēģināja aizkavēt dumpinieku pārvietošanos.
Apvērsuma mēģinājuma un tā apspiešanas laikā dzīvību zaudēja 251 cilvēks un vairāk kā 2000 guva ievainojumus.
Tam sekoja masveidīgas tīrīšanas armijā, policijā, tieslietu un izglītības sistēmās. Aizdomas par centrālo organizēšanu gulst uz ASV dzīvojošo mullu Fertullu Gilenu, kuru amerikāņi turkiem izdot atsakās.
2017.gada augustā sākās milzīga prāva ar 475 apsūdzētajiem.
Administratīvais iedalījums.
Bursas province.
Trabzonas ils.
Aplūkojamie objekti.
Dolmeņi.
Ankāra.
Stambula.
Ararata kalni.
Edirne. Pilsēta Turcijas ZR, ila centrs, senā Osmaņu valsts galvaspilsēta. 72 000 iedzīvotāju (1980.g.).
Kemera.
Tahtalas kalns. No jūras var pacelties 2365 m augstajā Tahtalas kalnā pa Eiropā garāko trošu vagoniņu ceļu Olympos Teleferik. Kalns līdz 1800 m atzīmei apaudzis ar Libānas ciedriem un priedēm.
Himeras kalns.
Čirali pludmale. Tajā bruņurupuči sadēj olas, un mazuļi pirms saullēkta dodas uz jūru.
Mira. Senās Līdijas pilsēta.
Antalja.
Efesa. Kādreiz slavenā grieķu pilsēta Egejas jūras krastā.
Gemileras sala. Priežkoku mežs. Senas noliktavas. Pieci 5. un 6.gs. dievnami. Saglabājušies tajos daži mozaīku fragmenti. Leģenda stāsta, ka te kādreiz dzīvojis Sv.Nikolass – Ziemassvētku vecīša prototips.
Kapadokija. Kapadokya – esot persiešu vārds, kas nozīmējot „skaisto zirgu zeme.” Dabas ainavām bagāts novads Mazāzijas vidienē ar lielākiem un mazākiem ezeriem, alām, vulkāniskiem krāteriem, sarkanu smilšakmens iezi un karsta rajoniem.
Erodētā tufa klintis (otra tāda vieta pasaulē ir tikai viena – Armēnijā pie Goris pilsētas).
Tumšā baznīca. Atrodas Goremes brīvdabas muzejā. Nosaukums trūcīgā apgaismojuma dēļ.
Učisaras pils. Izgrebta akmenī.
Goremes Nacionālais parks. Unikāla alu pasaule un klinšu piramīdas, kas saglabājušas kādreizējo baznīcu un klosteru pēdas.
Kapadokijas Cēzareja.
Kapeņu līcis. Starp zaļajām olīvu birzīm slēpjas daudzas senas kapavietas. Jūra arī daļēji noslēpusi pirtis, kur, kā vēsta leģendas, piena vannās mazgājusies Kleopatra. Tagad vecās pirts pamatus apskalo jūra.
Derinkuja. Unikāla pazemes pilsēta.
Baložu ieleja.
Konja.
Mevlanas mošeja. Virpuļojošo dervišu mājvieta.
Karačorenas sala. Vulkānisks melns kalns, piebāzts ar senām drupām.
Kaunos.
Vēsture. Dibināta IX gs.pmē.
Objekti.
Grieķu un romiešu celtņu paliekas.
Amfiteātris.
Bizantiešu baznīcas čaula.
Pirts drupas bruģēta akmens ceļa galā.
Kādas noliktavas pamati un dīvaini, neizprotami pieminēkļi.
Marmarisa.
Kemala Ataturka piemineklis.
Pamukales minerālu terases. Tās izveidojuši termālie ūdeņi.
Tauriņu ieleja. Pieeja tikai no jūras puses vai arī pa dzīvībai bīstamu taku. Ieleju ieskauj kādus 300 m augstas klintis. Ejot dziļāk var sasniegt oleandru mežu, kurā dzīvo 35 tauriņu sugas. Vēl tālāk – gandrīz 70 m augsts ūdenskritums.
Tesanes sala. Atrodas Fethijes līcī. Te atrodas senas kuģu būvētavas, bet kopumā vieta izskatās pamesta.
Hatuša. Hetu valsts centrs, UNESCO sarakstā.
Amasija. (Amasya) Makedonijas Aleksandra aprakstītā pasaku pilsētiņa ar klintīs iecirstām kapenēm.
Siva. Viduslaiku vecpilsēta, seldžuku valsts lieciniece.
Gok medrese. Iespaidīga.
Divrigi. Ornamentāli grezna mošeja un sens hospitālis.
Girlevik ūdenskritums.
Erzuruma. Erzurum. Pilsēta valsts ZA Armēnijas kanienē 1960 m augstumā, ila centrs. 190 000 iedz. (1980.g.). Arheoloģijas muzejs. Bizantiešu citadeles drupas (ap V gs.), Lielā mošeja (1179.g.), Jakūta medrese (1253.g.), Lalas Mustafpašā mošeja (1563.g., cēlis Sinans).
Artvinas kalni.
Double bridge ezeri. Koši kalnu ezeri.
Sumelas kristiešu klosteris. Izvietojies 1200 m augstumā virs Altinderas ielejas.
Izmira. Turcijas 3.lielākā pilsēta. Ziponta dēls Nikomēds I paplašināja Bitīnijas valsts teritoriju un 264.g.pmē. uzcēla galvaspilsētu Nikomēdiju (taggadējā Izmira Turcijā).
Kadifekales cietoksnis.
Smirna. Sengrieķu pilsēta ar agoru - agoras brīvdabas muzejs.
Konaka laukums. Izmiras centrs.
Pulksteņa tornis. Graciozais Izmiras simbols.
Ufologu vidē uzskata Izmiru par vienu no NLO novērošanas vietām - "Izmiras NLO lidojumu zona."
Bodruma. Krustneši te dibināja savu atbalsta punktu pie Egejas jūras - Sv.Pētera pili (mūsdienu Bodruma Turcijā). XV gs. viņi savu cietoksni nostiprināja ar plāksnēm no zemestrīcē stipri cietušā Halikarnāsas mauzoleja. Angļu arheologs Ņūtons dažas no tām te atrada, tagad tās ir Stambulas Arheoloģijas muzejā un Britu muzejā Londonā.
Tigranokerta. DR no Vana ezera, tagadējā Farkinas ciema vietā.
Tuzas ezers. Neparasts sālsezers, pa kuru var staigāt sausām kājām.
Vana ezers. Lielākais Turcijas ezers valsts austreņos, tam ir savs ūdensbriesmonis.
Halikarnāsas mauzolejs.
Troja.
Melnās jūras ieplaka. Daļēji.
Adana. Saukta arī par Seihanu. Pilsēta Turcijas dienvidos, Seihanas upes krastos. Ila centrs. Arheoloģijas muzejs.
Hermes klosteru komplekss. Atrodas Anatolijas plakankalnē 1000 m vjl. Šeit jaun;as reliģijas tapšanas pirmajos gadsimtos kristieši glābās no varas iestāžu vajāšanām. Pirmie iemītnieki bez lielām pulēm izcirta klinšu masīvos sev telpas, jo ieži te nebija cieti. Reiz šeit esot dzīvojis par Sv.Juris, Vasīlijs Lielais, Gregors Dievvārdis u.c. kristiešu svētie.
Mūsdienās Hermē ir 10 senas baznīcas un kapelas, kas celtas laikā no 900.-1200.gadam.
Karsa. Karsas Svēto apustuļu katedrāle, tagad Turcijas teritorijā, kas mūsdienās kalpo kā mošeja. Tā ņemta par paraugu jaunuzceltajai baznīcai Bruknas muižā Latvijā.
Eskišehira. Eskisehir. Pilsēta valsts rieteņos, ila centrs. 309 000 iedz. (1980.g.).
Saites.
Turki.
