Aliens

Tibērijs (14.-37.g.)

Klaudijs Nērons Tibērijs.
Senās Romas imperators no 14. līdz 37.gadam.

Radniecība. Oktaviāna padēls - adoptēja viņu 4.gadā.
Dēls - Jūlijs Cēzars Drūzs (~13.g.pmē.-23.g.), romiešu karavadonis.

Dzīvesgājums. Romas imperators no 14.–37.gadam.
Dzimis 42.gada 16.novembrī pmē.
15.g.pmē. kopā ar Augusta Oktaviāna padēlu Nēronu Klaudiju Drūzu karoja Rēcijā.
Imperators Augusts viņu adoptēja 4.gadā un pasludināja par mantinieku testamentā.
Līdz 14.gadam ieņēmis virkni svarīgu valsts amatu un piedalījies daudzos Augusta karos.
8.gada 3.augustā kā karavadonis Tibērijs sakāva dalmāciešus pie Batinas upes.
Viņa laikā esot ticis sodīts Kristus, taču tā laika hronikas neko par to neziņo. Piemēram vēsturnieks Tacits (55.-117.g.) saka: Sub Tiberio quies – „Tibērija laikā viss bija mierīgi.”
Vēsturiskie avoti tēlo Tibēriju kā aizdomīgu, liekulīgu un nežēlīgu. 

Kāpšana tronī. Kāpa tronī 14.gadā. 
Pirmos gadus valdīja saskaņā ar senātu: nodeva tam vēlēšanu un tiesas funkcijas (iepriekš tās bija tautas sapulces ziņā). viņa laikā senāta lēmumi ieguva likuma spēku. No Tibērijam pietuvināto personu vidus tika izveidota valsts padome.
Pēc tam, balstoties uz pretoriāņiem, Tibērijs sāka realizēt autoratīvu politiku. To nometne tika izvietota Romā, bet galmā lielu ietekmi ieguva pretoriju prefekti (20.gados - Sejāns, 30.gados - Makrins). Neapmierinātos Tibērijs sodīja pēc likuma par viņa augstības apvainošanu. Jau 15.gadā, tikai gadu pēc kāpšanas tronī, Romā sākās procesi par Viņa Augstības apvainošanu. Tādi procesi kļuva biežāki pēc 23.gada, bet pēc Sejāna sazvērestības sagraušanas 31.gadā pār impēriju vēlās terora vilnis, kas beidzās tikai līdz ar imperatora nāvi.
22.gadā par mantinieku Tibērijs nozīmēja savu dēlu Jūliju Cēzaru Drūzu, taču 23.gadā to noindēja pretorijas prefekts Sejāns.
Cenšoties sakārtot nodokļu iekasēšanu provincēs, vērsās pret vietvalžiem un atpircējiem par ļaunprātībām. Tibērijs ne reizi vien tiesāja ļaunprātīgus proviņču pārvaldniekus. Cenšoties iziet no finanšu krīzes, samazināja izdevumus sabiedriskajai celtniecībai un izrādēm, kā arī vairs neizdalīja maizi un naudu plebejiem.
33.gadā piešķīra trūcīgajiem itāļu zemkopjiem 100 miljonu sesterciju lielu kredītu uz atvieglotiem noteikumiem.
Tibērija valdīšanas laikā notika virkne sacelšanos: Panonijas un Reinas leģionos 14.gadā, Gallijā - 21.gadā, Numīdijā - no 17.-24.gadam u.c. Panonijas leģionu sacelšanos veiksmīgi apspieda viņa dēls Drūzs 14.gadā, izraisot iekšējas nesaskaņas starp dumpīgajiem kareivjiem.

Viņa iemīļota uzturēšanās vieta bija Kaprejas sala Neapoles līča dienvidu daļā, kur viņš uzēla virkni greznu villu. Slimoja ar spitālību.
Nomira 37.gada 16.martā.

Aplūkojamie objekti.
      Aksela Muntes māja Kapri salā. It kā celta uz Romas imperatora Tibērija pils pamatiem. 

Lieldienu leģenda. Pēc leģendas Marija Magdalēna atnākusi pie Romas imperartora Tibērija un pavēstījusi, ka Kristus ir augšāmcēlies, un uzdāvinājusi tam vistas olu. Tibērijs tam neticējis, ka pie krusta sistais augšāmcēlies, un atteicis, ka tas ir tikpat neiespējami, kā tas, ka ola varētu būt sarkana. Pēc šiem vārdiem ola patiesi arī kļuvusi sarkana.  

Saites.
Senās Romas ķēniņi (753.g.pmē.-476.g.mē.).