Kvīnslenda, Austrālijas pavalsts
- Detaļas
- Publicēts 07 Septembris 2017
- 3544 skatījumi
Queensland - Queen ("karaliene" - angļu val.) + land ("zeme" - angļu val.).
Viena no 6 Austrālijas pavalstīm kopš 1859.gada valsts ZA daļā.
Platība - 1 727 500 kvkm (22,5% Austrālijas teritorijas).
Iedzīvotāji - 1 914 900 (1973.g.).
Lielākās pilsētas - Brisbena (adminitratīvais centrs),Taunsvila, Tūvumba, Rokhemptona un kūrorta rajons Goldkosta.
Ģeogrāfija. Austeņu piekrastē kalni - Belendenkera grēda (1611 m). Lielā Ūdensšķirtnes un Selvina grēda atdala upju baseinus.
Uz Koraļļu jūru tek Bērdekina, Ficroja u.c.; uz Karpentārija līci - Flindersa, Gilberta, Mičela; iekšzemē - Dārlingas un Eira ezeru baseinu upes - Daiamantina, Kūperskrīka.
Vēsture. XX gs. 30.gados pasaulē saķa parādīties Apļi laukos Īrijā, 40.-50.gados – Dienvidāfrikā un Anglijā. Tais laikos pret šo fenomenu izturējās ar izsmieklu. Tomēr pirmie pēc ilgāka pārtraukuma, kas par to ierunājās, bija austrālieši, jo strikti 3 Apļi parādījās pie Tulli upes niedru laukā Kvīnslendas ziemeļos 1966.gada 23.janvārī.
Izrakteņi: varšs, polimetālu rūda, boksīti, akmeņogles, nafta, dabasgāze, urāna rūda, alvas rūda, zelts, rutils, niķelis.
Klimats. Jorkas raga pussalā subekvatoriāls klimats, vidējā temperatūra janvārī 28oC, jūlijā 24oC. Pārējā daļā tropu klimats - Brisbenā 25 un 15oC.
Piekrastē nokrišņi > 1000 mm/gadā (maksimālie Kērnsā - 4520 mm/gadā).
Daba. Mitrie tropu meži. Iekšzemē savannas un pustuksnešu skrebi.
Kvīnslendā ir vairāk nekā 250 nacionālo un pavalsts parku - ap 10 000 kvkm; ievērojamākie - Jungelas, Hinčinbrukas, Lamingtonas parki; Grīnailenda.
Aplūkojamie objekti.
Brisbena. Pavalsts administratīvais centrs, osta Brisbenas lejtecē, Klusā okeāna piekrastē. 957 700 iedz. (1976.g., kopā ar piepilsētām - 120 600 1901.g., 404 600 1947.g.). 2 lidostas. Kvīnslendas universitāte (1909.g.), Grifita universitāte (1971.g.), konservatorija, Valsts mākslas galerija (1895.g.), Valsts muzejs (1871.g.), botāniskais dārzs. Pilsēta dibināta 1824.gadā.
Austrālijas NLO "ligzdošanas vieta." Slavenākā NLO parādīšanās vieta Austrālijā, rādās kopš 1945.gada.
Lielā Austrālijas siena. Daļēji.
Kārpentārija līcis. Te mēdz pazust cilvēki.
Kvīnslendas AZ.
Džimpijas piramīda. Nezināmas kultūras veidota un ļoti slikti saglabājusies piramīda pie Džimpijas pilsētiņas.
Etertonas piramīda. Kvīnslendas ziemeļu daļā pie Etertonas pilsētas.
Atklāšana un izpēte. Atklāja 1890.gadā kāds fermeris, to paturēja slepenībā.
Apraksts. Veidota no akmens.
Kērnsa. Cairns. Austrālijas tropu galvaspilsēta okeāna piekrastē, Kvīnslendas ziemeļos. Interesanti, ka šeit savvaļā aug papiruss un lotoss. Baltie kolonisti tos atklāja tikai XIX gs. iespējams, tas ir netiešs pierādījums, ka senatnē senēģiptieši apmeklējuši Austrāliju.
Kurandas Valsts dabas parks. Tropu meži un trosu ceļš augstu gaisā virs tiem.
Aborigēnu dejas Pamagirā (Pamagirri). Ieskats aborigēnu mākslā un tradīcijās.
Daintree Valsts dabas parks. Te ir pasaulē senākie tropu meži.
Mosmana aiza. Mossman Gorge.
Kapteiņa Kuka ceļš. Captain Cook Highway. Vietējas nozīmes šoseja, skaista.
Gold Coast. Austrālijas rivjēra.
Hartlija krokodilu ferma.
Interesnti! Savvaļas papiruss (arī lotoss) aug Austrālijā pie Kērnsas (Cairns) Kvīnslendas ziemeļos. Baltie kolonisti tos atklāja tikai XIX gs. iespējams, tas ir netiešs pierādījums, ka senatnē senēģiptieši apmeklējuši Austrāliju.
Zemkopība - cukurniedres (95% Austrālijas kopražas), kukurūza, sorgo, kokvilna, banāni, ananasi, mango. DR daļā kvieši.
Plakankalnes ir galvenais gaļas lopkopības rajons - 1/3 Austrālijas lopu. Sausākos apvidos aitkopība.
Saites.
Austrālija, valsts.
Kvīnslendas AZ.
