Aliens

Apļi laukos

Saukti arī par "raganu apļiem," "feju labirintiem" un "velnu gredzeniem."  Anglosakšu zinātniskajā literatūrā tos dēvē par "kropcirkliem" (cropcircles) un "agroglifiem."

Fenomens, ko raksturo labības laukos vai pļavās spontāni nezināmu spēku darbības rezultātā izveidojušās gigantiskas zīmes (piktogrammas) vai pat veseli zīmējumi, noliecot veģetācijas stiebrus.

Lai gan nav apstrīdams, ka zināmu daļu piktogrammu (visai nelielu, tomēr) izveidojuši paši cilvēki, tomēr ufologi uzskata, ka atlikušais gadījumu skaits liecina par ārpuszemes saprāta izvēlētu kontakta veidu ar zemiešiem. Parasti tas notiek vasarā, pie tam tās beigās, kad labības vārpas ir nobriedušas.

Apļu fenomens aptver visu pasauli (reģistrēts 30 valstīs) un liek nopietni aizdomāties par šo fenomenu. Tomēr 90% gadījumu fiksēts Britu salās, tas izskaidrojams ar to, ka tur šī AP tiek visdetalizētāk pētīta un uzskaitīta.

Pirmo reizi šādu apļu rašanos redzēja divi angļi - Šatlvuds un Bonds 1972.gadā. Burtiski viņu acu priekšā labības stiebri gūlās, izveidojot ģeometrisku figūru. Līdz tam jau Anglijā bija ap 200 liecību, sākot ar XIX gs. Plaši par tiem sāka runāt līdz ar 1980.gadu, kad liels daudzums zīmējumu parādījās Hempšīrā.

Vairāki lauku piktogrammu rašanās gadījumi fiksēti arī Latvijā, no tiem tā sauktā Leču piktogramma (bet Ceraukstes?) varētu būt īsta.

Pēc apļu zīmējuma stila tos var iedalīt vairākās grupās:
-  zīmējumi, kas atkārto senus motīvus vai satur apļveida ornamentus;
-  zīmējumi, kuru pamatā ir aplis, kas papildināts ar sarežģītākiem ornamentiem;
-  zīmējumi, kuru pamatā ir gan aplis, gan arī citi simboli.

Apļus laukos ir ņēmušies skaidrot daudz un dažādos veidos, taču bez rezultātiem. Daži apļu aspekti neiekļaujas tradicionālajā pasaules uzskatā.

----------------------------------------------

Apļi laukos (AL). Fenomens, ko raksturo labības laukos vai pļavās izveidotas gigantiskas zīmes vai pat zīmējumi. Palasoties tuvāk par Apļu fenomenu www.aliens.lv radās iespaids, ka šais fenomenos ir izdalāmas divas lielas lauku virsmas bojājumu grupas.
Pirmā būtu saistāma ar liela vertikāla spēka izraisītu iespiedumu zemē (piemēram, 1966.gada Austrālijas apļi), kas patiesi varētu būt saistīti ar reālu un fizisku NLO aparātu piezemēšanos. To raksturo izrauti augsnes pikuči un veģetācijas gabali, kā arī centrālais padziļinājums Apļa pašā vidū. Šāda veida parādības nav šīs esejas objekts un būtu pelnījušas atsevišķu aprakstu.
Otra lielā grupa saistīta ar nezināmu spēku izraisītu labības vai citu augu nogulšanos ģeometriskās figūrās un/vai piktogrammās. Šo parādību nekādi nevarētu izskaidrot ar kādu lidaparātu nosēšanos, bet pastāv visai reāla iespēja, ka tas ir Ārpuspasaules saprāta izvēlēts kontakta veids ar zemiešiem.
Lai gan tos visvairāk saista ar Angliju, nav tādu datu, ka pirmo reizi tie būtu parādījušies tieši tur.

Apļu skaits. Patlaban uzskaitīti ap 9000 Apļu (XX gs. beigu dati!). Ja pieņem vairuma pētnieku viedokli, ka ap 30% Apļu ir cilvēku roku darbs, tad paliek ap 6000 Apļu ar nezināmu izcelsmi.

Apļu ģeogrāfiskā izplatība. Fenomens nav lokāls, praktiski tā aptver visu pasauli. Patlaban par tādiem nav dzirdēts vien Dienvidamerikā un Antarktīdas sniegājos. 90% no fiksētajiem Apļiem attiecas uz Angliju, bet tas arī laikam tikai tādēļ, ka Anglijā Apļu pētniecība un uzskaite ir visai labi nostādīta.
Tāpat domā, ka liels skaits Apļu paliek neievēroti vai tos ievēro, bet nekur par to neziņo, jo nepiešķir redzētajam nozīmi, vai nezina kur ziņot.

Apļu izskats. Mūsdienās Apļus raksturo ārkārtēja daudzveidība - desmitiem tūkstošu dažādu figūru. Nekur nav reģistrēti vienāda izskata Apļi, neskaitot, protams, ģeometriskus apļus bez papildinājumiem. Tādejādi diezin vai Apļi ir kāda Nezināmā diktēts alfabēts.
Laiku pa laikam Apļu dizainā novērojamas kādas tendences, lai gan kopējā tendence visiem Apļiem ir tendence uz sarežģītību. Piemēram, 1996.-2000.gados Krievijā Apļos parādījās tādu trijstūru tendence, kas sastāvēja no 1 liela centrālā Apļa un 3 mazākiem. Vienlaicīgi Rietumos par izplatītu tendenci kļuva vairāku (no 2-3 līdz vairākiem desmitiem) dažādu izmēru Apļu sastāšanos virknēs. 
Apļu dizainā var izdalīt šādus posmus:
      1)  sākumā visas piktogrammas visās zemēs bija vienkārši apļi;
      2)  tad parādījās apļi kobinācijā ar līnijām;
      3)  zīmējumi sarežģījas tādēļ, ka mazāk kļuva taisnu līniju, bet vairāk izliektu. Šai stadijā jau parādas fraktālisms un visu veidu simetrijas;
      4)  parādījās jēgpilni divu dimensiju attēli - bildes, shēmas un grafiki.
"Kosmopoisk" raksta, ka 1996.gadā Anglija atrodas 3. un 4. stadijās, bet Krievija - 2. un 3. Ja parādās apļu virtenes, tad attālumi starp tiem praktiski ir vienādi - katrs sekojošais riņķis ir tieši tik reizes lielāks, cik reižu viņš ir mazāks par nākamo. Iespējama arī sarežģītāka attiecība - izmēru attiecību koeficients palielinās vai samazinās saskaņā ar kādu matemātisku formulu ar ekstrēmu lielumu vai bez tā. Reizēm Apļi paši sastāv no mazākiem apļiem.
Tātad, Apļu izskats nekad nav nejaušs. Pētnieki nākuši pie dažādiem secinājumiem par to formu dažādību. Galvenās Apļu raksturojošās iezīmes:
      -  asums;
      -  neatkārtošanās;
      -  griešanās figūras klātbūtne;
      -  stiebru vērpes nenonākšana strupceļā;
      -  sākuma un beigu neesamība zīmējumos;
      -  fraktalitāte.

Apļi Eiropā.

Apļi Anglijā. Cereoloģijas fenomens Anglijā, kurā oficiāli fiksēti vairāk nekā 2000, bet kopā ar neoficiālajiem - tie ir 9000 Apļi laukos (dati par situāciju XX gs. beigās).
Apļu skaits. Lielākā šī fenomena atšķirība no citām vietām ir tā, ka konstatēto Apļu šeit ir ārkārtīgi daudz. Faktiski Angliju (īpaši Anglijas dienvidus) var nosaukt par Apļu galvaspilsētu. Britu pētnieki veic rūpīgu šo fenomenu uzskaiti jau daudzu gadu garumā, tomēr nav izdevies uziet šajos notikumos pārliecinošas likumsakarības.
Apļu vietas. Visbiežāk Apļi parādās Anglijā 3 vietās: Stounhendžas rajonā, Vaminsteras-Vestberijas rajonā un uz DR no Vinčesteras pilsētas (kā tad Viltšīras grāfiste???). Interesanti, ka šeit atrodas pirmskristietības un kristietības laikmetu svētvietas. Arheologi apliecinot, ka nozīmīga Apļu daļa uzrodas bijušo kulta celtņu vietās.
Apļu veidošanās novērošana. Anglijā ziņots par aptuveni 80 gadījumiem, kad cilvēkiem izdevies novērot Apli tā radīšanas procesā. Daži pat tikuši uzfilmēti. Visiemīļotākais Apļu veidošanās rajons Anglijā ir Viltšīras grāfistē. Apļu diametru diapazons Anglijā ir visai plašs – no 3-100 m.
Jau XVII gs. angļu avīzēs ir publicēts stāsts par dīvainajiem notikumiem auzu laukā pie Hertfordšīras (The Mowing-Devil: Or, Strange NEWS out of Hartford-shire). Naktī lauks it kā ticis liesmu apņemts, bet no rīta atklājies, ka auzas nopļautas, pie tam tā, "kā neviens mirstīgais to nevarētu." Tā laika cilvēki neapšaubāmi tādu parādību saistīja ar velna jokiem. Rakstā tā arī teikts, ka triji akri auzu "tikuši akurāti velna vai kāda cita elles gara nopļauti, jo neviens mirstīgais tā nevarētu." Par šo seno atgadījumu atcerējās tikai mūsdienās, kad izvirzījās AL problēma.
1963.gada 16.jūlijā kaut kas piezemējās fermera Roja Blenčarda laukā Manorfarmā, Viltšīras grāfistē, Čarltonā. Pēdas kartupeļu/griķu laukā pirmais ieraudzīja fermas strādnieks Reda Aleksanders. Bija redzams nospiedums šķīvja formā 2,5 m diametrā un 10 cm dziļumā. Iespieduma centrā atradās 1 m padziļinājums 10-30 cm diametrā (pēc dažādiem datiem). Objekts bija piezemējies bez lieciniekiem, taču piena fermas darbinieks Leonards Džolifs pastāstīja, ka dzirdējis sprādzienu ap sešiem rītā.
1963.gada 23.jūlijā Londonas avīze Daily Express pavēstīja, ka pirms šiem notikumiem 10.jūlijā policists Antonijs Penni redzējis oranžu objektu, kas aiznesās pa gaisu un pazuda skatienam netālu no Manorfarmas lauka.
Izskatīja versiju par meteorīta nokrišanu. No krātera centrālā iespieduma tika izņemts metāla gabaliņš, tādēļ britu astronoms Patriks Mūrs vietējā radiostacijā kategoriski paziņoja, ka krāteri radījis „maziņš, kā garnele, meteorīts.” Nokritis, tas radījis sprādzienu. Taču fakti tam runā pretim.
Fermeris Rojs Blenčards vērsās policijā, kas savukārt izsauca armijniekus. Lauka apsekošanas darbus vadīja kapteinis Džons Rodžerss – sapieru vienības komandieris. Saskaņā ar viņa atskaiti, ne augsne, ne veģetācija attiecīgā vietā nebija cietusi, nebija arī sprādziena pēdu. Pats fermeris to vēl papildināja: „No kartupeļiem un kviešiem, kas auga uzradušās krātera vietā, nebija palikušas nekādas pēdas. Ne stiebru, ne sakņu, ne labu. Šis objekts bijis tik smags, kas sasmalcinājis akmeņus pulverī. Tai pat laikā tas lidoja ļoti klusi. Mēs nedzirdējām nekādas rēkoņas, lai kāda būtu še izmantotā enerģija, tā neradīja ne uzkaršanu, ne troksni.”
19.jūlijā kapteinis Rodžers saņēma atļauju veikt urbumu. Rezultāti norādīja par dziļi zemē apraktu iespaidīgu izmēru metāla objektu. Mēraparāti „trakoja,” jo metāla objekts laikam bija spēcīgi magnetizēts. Visi pētījumi notika atklāti un tika veikti visai nopietni. Tas tamdēļ, ka armijnieki paspējuši ātrāk nekā Aviācijas ministrija. Tādējādi armijnieki metāla objektu izvilka no zemes un nodeva Britu muzeja pētniekiem. Tie pavēstīja, ka tas esot parasts brūnā dzelzs gabals, kādus varot uziet pa visu Dienvidangliju. Britu muzeja pētnieki uzskatīja, ka dzelzsgabals tai vietā atradies jau stipri sen. Dr.F.Klaringbuls intervijā avīzei Yorkschiere Post 27.jūlijā paziņoja, ka pilnībā izslēdz nospieduma meteorisko izcelsmi. Pēc tam bija armijnieku kārta: „Parādības iemesls paliek neizskaidrots, bet armijas uzdevums nav tāda veida noslēpumu atminēšana.”
1972.gadā pakalnā sēdošie Arturs Šatlvuds un Brjūss Bonds cerēja ieraudzīt NLO (šis rajons Anglijā bija izslavēts kā NLO bieži apmeklēts), taču ieraudzīja citu ko krietni interesantu. Vairāku simtu pēdu attālumā tie pamanīja kā virpuļveidā noguļas labības stiebri, veidojot Apli.
1980.gada augustā fermera Džona Skalla auzu laukā Viltšīras grāfistē parādījās 3 vienādi Apļi 18 m diametrā. Katra Apļa iekšienē pieliektie stiebri veidoja spirāli, kas bija vērsta uz centru. Augsnes analīze neuzrādīja neko īpašu. Radiācijas mērījumi bija normā.
1987.gada 22.oktobrī avāriju cieta britu iznīcinātājs, kas iekrita Atlantijas okeānā kādas 500 km no krasta. Apļu pētnieks Kolinss Endrjūss uzskata, ka tajā vainojami Apļi. Pilots pameta lidaparātu vēl virs sauszemes, kad sāka niķoties dzinējs. Bet niķoties tas sāka virs lauka, kurā bija vairāki lieli Apļi. Tas ir zināms, jo pilots par to paspēja paziņot. Tur, blakus Apļiem viņu arī atrada - mirušu.
1996.gadā pilots, kas pārlidoja Stounhendžu, ziņoja, ka apkārtnē nekas tāds nav manāms, bet jau pēc 45 minūtēm parādījās figūra, kas attēlojusi datorfraktāli Julia Set. Figūras garums bija 900 pēdas un tā saturēja 145 mazākus aplīšus. Tā izveidojās tiešā Stounhendžas kompleksa tuvumā, bet ne apsardze, ne apmeklētāji, neko nemanīja.
1980.gada augustā avīzēs parādījās reportāžas par uzietajiem Apļiem laukā Viltšīrā (Anglija) ar diamtru 18 m.
1996.gada jūlijā pie Stounhendžas parādījās figūra, kas sastāvēja no 150 apļiem. Pats Delrado pierādīja glifa matemātisko precizitāti.
1996.gadā laukos parādījās piktogramma, kas līdzinās attēlotiem mēness cikliem. Interesanti, ka visai līdzīgs zīmējums iegriezts 2004.gadā uzietajā Rozvelas akmenī Jaunmeksikā.
1998.gada vasarā Viltšīrā laukā parādījās matemātiski ļoti precīza piktogramma. 
Čilboltonas observatorijas Apļi -1 (2000.g.). Observatorija celta 1965.gadā un atrodas Čilboltonas ciemā pie Vervelas pilsētas Hempšīras grāfistē. 2000.gada augustā blakus valdībai piederošajai zemei, uz kuras bija uzcelta observatorija, parādījās Zīmējums. Observatorijas zemes nogabals no gabala ar Zīmējumiem atdalīts ar dzeloņstieplu žogu, kāds apjozts visai observatorijas teritorijai. Pēc izmēriem Zīmējums bija vislielākais no visiem, kāds 2000.gadā parādījies Anglijā.
Izsaka minējumu, ka šim zīmējumam ir ciešs sakars ar tiem Apļiem, kas parādījās pie observatorijas nākošā 2001.gada augustā. 
Čilboltonas observatorijas Apļi - 2 (2001.g.). 2001.gadā Apļi (šai gadījumā zīmējumi - "divkāršais kods" un "seja") atkal parādījās laukā pie Čilboltonas (Chilbolton) observatorijas. Saskaņā ar kāda observatorijas darbinieka ziņoto 14.08.2001., otrdien parādījās ierāmēta "seja," bet 20.08.2001., pirmdien - "dubultā koda" zīmējums. Aptuveni to abu izmēri ir 200 X 85 pēdas („kods”) un 160 X 180 („seja”). Pēc pētnieka Čārlza Malleta (Roundvejas pilsēta) domām abi zīmējumi veidoti no vienādā veidā noliektām kviešu vārpām. Tagad pasaulslaveno aerofotogrāfiju veica Stīvs Aleksandrs 2001.gada 25.augustā. Linda Maultona Hove (Linda Moulton Howe) apgalvo, ka tā esot atbilde uz 1974.gadā no Zemes nosūtīto vēstījumu.
Tiklīdz Pols Vigajs (Paul Vigay), Neatkarīgā neizskaidrojamo parādību pētīšanas centra direktors (Sauvsija, Hemšīras grāfiste), ieraudzīja „divkāršā koda” aerofotouzņēmumus, tā uzreiz pavēstīja, ka attēls ļoti atgādinot digitālu vēstījumu, ko 1974.gada 16.novembrī nosūtīja atklātā kosmosā Kornēlas universitātes astronomi ar Karla Sagāna piedalīšanos. Toreiz tika izmantots Aresibas radioteleskops no Puertorikas. Radiostars tika pavērsts pret zvaigžņu klāsteri M13, kas atradās ap 23 000 gg. attālumā no Zemes.
Pols Vigajs par šo piktogrammu pastāstīja Lindai Maltonai Hejai: "...Iespējams, ka viņu DNS molekulas spirāles nav līdzenas un satur kaut kādus papildu komponentus. Precīzāk varu pateikt tikai pēc centrālās joslas atšifrēšanas, tā atrodas pa vidu starp divām izliektām līnijām. Radiopārraidē, kas veikta no Aresibas radioteleskopa, šī josla atbilda DNS molekulas nukleotīdu skaitam dubultā veidā. Lauka zīmējumā mēs redzam, ka šai joslai ir zināmas atšķirības. Acīmredzot, tas var izskaidrot, kādēļ loki pa kreisi un pa labi atšķiras viena no otras. Ja viņu DNS molekulā ir cits nukleotīdu pavedienu skaits, tad tas izskaidro tādu disbalanci."
Aresibas radioteleskopa nosūtītajā attēlā kā izlocītas līnijas bija attēlota DNS dubultspirāle. Zemāk, starp bināro informāciju par Zemes iedzīvotāju daudzumu un cilvēka vidējo augumu, bija cilvēka formas figūra - tā attēloja cilvēkus. Zem cilvēka figūras kvadrāta veidā bija parādīta Saule un 9 planētas. Pēc skaita trešā planēta bija pavirzīta uz cilvēka figūras pusi. Vēl zemāk virs līnijas "M" burta veidā bija parādīts simbols, kas attēloja Aresibas radioteleskopu (īstenībā "M" burts ir tā radioteleskopa spoguļa darba shēma, kas atstaro radioviļņus). Binārais kodējums apakšā ziņo par 300 m spoguļa diametru.
Zīmējumi, kas parādījās pie Čimboltonas observatorijas ir ļoti līdzīgi. Tieši uz lauka Vigajs spēja ieraudzīt, ka viducī ir viens punkts, kas nozīmē, ka ticis izmainīts viens cipars. Binārajā kodā informācija tiek pasniegta kā nuļļu un vieninieku sakopojums vai arī tukšu un aizpildītu kvadrātiņu formā - tā tas ir Zīmējuma vertikālajā joslā starp DNS virtenēm. Tādejādi redzams, ka Zīmējumā ir atšķirība no oriģināla (Aresibas radiolokatora sūtīto). Iespējams, ka pēc zīmējuma apstrādes un interpretācijas datorā kļūs skaidra DNS molekulas struktūra - kļūs skaidrs, kā nukleotīdu virtenes izkropļojums atšķiras no radiopārraides zīmējumā attēlotās un ko tas nozīmē.
Planētu sakārtojuma zīmējumā skaidrs, ka mūsu sūtītajā zīmējumā mūsu atzīmēta ir 3.planēta no Saules, jo tā pievirzīta cilvēka figūrai. Zīmējumā rudzu laukā turpretim redzams, ka pēc pirmajām 2 planētām seko 3 planētu grupa un tā analoģiski ir pievirzīta (cilvēka figūrai?) kā tas ir mūsu sūtītajā zīmējumā. 3.planēta līnijā ir piepacelta, 4.planēta piepacelta, bet 5.planēta ir ne tikai piepacelta, bet arī pārveidota no viena punkta par 4 mazākiem punktiņiem, kas veido tādu kā krusta formu. Pēc Vigaja domām "šī atšķirība ir patiesi interesanta, jo tā varētu nozīmēt, ka saules sistēmā planētas ir apdzīvotas un  kā to apdzīvotība nākusi no 5.planētas." Tomēr tādā veidā izceltā 5.planēta var nozīmēt arī to, ka tai ir 3 pavadoņi.
Cilvēciskā būtne saņemtajā Zīmējumā uz lauka ir neparasta - tai ir liela galva, lielas izvalbītas acis un īss, kusls ķermenītis. Humanoīda tēlā saskatāma līdzība ar Pelēčiem. Ir arī citas neatbilstības starp sūtījumiem. Arsibas nosūtītajai cilvēka figūrai norādīts augums - trīs cipari, kas atbilst septiņniekam, jo nav jēgas izmantot mūsu pasaulē pieņemtās mērvienības. Atsūtītajā lauka zimējumā auguma izmēra vietā atrodas tikai vieninieks. No šejienes secināms, ka, lai kādas mērvienības arī neizmantotu, viņu atsūtītā humanoīda augums ir krietni mazāks par cilvēka.
Tomēr pats interesantākais atrodas abu sūtījumu apakšējā daļā. Aresibas sūtījumā tur attēlots loks, zem kura norādīts Aresibas radioteleskopa izmērs. Zīmējumam labības laukā šis elements ir identisks arī tam, kas zīmējumam, kas šai laukā parādījās 2000.gada augustā. Visdrīzāk tā ir saite starp 2000.gada un 2001.gada zīmējumiem. tai vietā, kur Aresibas sūtījumā bija iezīmēti antenas izmēri, atrodas tieši tāds attēls, kas bija uziets pie Čimboltonas observatorijas 2000.gada augustā.
Vēl viena neatbilstība saistīta ar ķīmisko elementu atomu numuriem. Augšpusē ir rinda ar skaitļiem no 1 līdz 10. Tieši zem skaitļiem atrodas to pamatelementu atomnumuri,kas veido dzīvību uz Zemes - P, O, N, C, H. Fosfors - apzīmēts ar garu līniju, t.i. 1111, kas nozīmē 15; skābeklis - 0001, atbilst skaitlim 8; slāpeklis - 1110, atbilst skaitlim 7; ogleklis - 011, atbilst skaitlim 7; ūdeņradis - 1, atbilst skaitlim 1.
Sūtītajā Aresibo zīmējumā ir 5 kolonnas: ūdeņradis, ogleklis, slāpeklis, skābeklis un fosfors, bet Zīmējumā laukā - 6 kolonnas. Tādejādi šis kodējums satur papildu elementu, kas novietots starp skābekli un fosforu, t.i. rindas 1, 6, 7, 8, 15 vietā nāk rinda 1, 6, 7, 8, 14, 15 ar papildus elementu 0111, kas atbilst 14. Šis elements ir silīcijs. Šī ir ļoti interesanta lieta, jo ir spriedelējumi, ka īpaša dzīvības forma esot iespējama uz silīcija pamata. Teorētiski varētu eksistēt tāda planēta, kurā silīcijs ieņemtu galveno dzīvību formējošo vietu.
Atsūtītais zīmējums, aplūkojiot to tuvumā no zemes, izskatās kā haoss. Tikai no gaisa redzams, ka tas strikti un sistemātiski veidots no atsevišķiem punktiem (pikseļiem!). Viltojuma iespēja pilnīgi izslēgta.
2006.gada augustā netālu no tās pašas observatorijas no jauna parādījās Apļi. Uzņēmumu no gaisa veicis Pīters P.Sorensens.
Nesen (kad?) Wachington Post ziņoja par amerikāņu pētnieku no Kalifornijas – Donu Skotu, kas novēroja Apļu rašanos rudzos Anglijas dienvidos. Viņa bruņojumā bija radiācijas noteicējs, infrasarkanā starojuma redzēšanas iekārtas, fotoaparāti un kinokameras. Dons Skots savu eksperimentu bāzēja uz vispārzināmo faktu, ka Apļos gulošajos graudaugos konstatēti radioaktīvie izotopi. Tādēļ pirms savas aparatūras uzstādīšanas, viņš ar radiācijas detektoru noteica tādus labības lauka rajonus, kuros bija paaugstināta radiācija (kāpēc lai tādi iecirkņi tur būtu?). Pēc divu nedēļu meklējumiem (ahā! Tātad tādi iecirkņi ir sastopami reti!) viņš patiesi tādu anomāliju uzgāja un eksperiments varēja sākties. Vairākas dienas pagāja gaidīšanā, tad kādā naktī 1:57 automātiski ieslēdzās infrasarkanā kamera. Nakts redzamības ierīcē Skots novēroja kā rudzu vārpas liecas, veidojot Apli. Palielinot attēlu, pētnieks ieraudzīja, ka starp stiebriem kustas mazas radības – skudras. Pētnieks konstatēja, ka skudras iet pa apli – kaut kā atbilstoši Zemes magnētiskajam laukam.
200?.gada 20.augustā 8 no rīta traktorists Sidnejs Kolinss (62 gadi) uz fermera Maikla Burga (Mike Burge) zemes Veilas fermā (Vale Farme) netālu no Pithempšīras (5 jūdzes uz austrumiem no Čilboltonas observatorijas) uzgāja Apli. Piktogramma bija ap 110 m garumā un 76,2 m platumā. Vēl 12.augustā laukā viss bija kā parasti, arī 14.augustā tāpat. Te gan jāatzīmē, ka zīmējums bija radies laukā pakalnā, un tas nebija īsti saskatāms pat no 50 m attāluma.
Attēls pēc izskata atgādināja kompaktdisku ar divkāršu kodu, ar beigu un sākuma marķieriem. Zīmējums laikam ir dažāda lieluma disku savirknējums pa spirāli. Šis zīmējums satur informāciju kaut kādā tur datoru valodā – veselus 152 baitus. Katrs baits ir atdalīts ar strīpiņu, tas ļoti palīdzot atšifrēšanā. Galu galā no tā ticis atšifrēts teksts:
„Bīstieties melīgu dāvanu sniedzējus un to tukšos solījumus.
Daudz sāpju nodarīts, bet vēl joprojām ir laiks (vai arī: „tas nevilksies ilgi.”). Ticiet.
Ārpus šīs vietas ir labi.
Mēs pretimstāvam meliem.
Kanāls slēgts.”
(Beware the bearers of FALSE gifts & their BROKEN PROMISES.
Much PAIN but still time. BELIEVE.
There is GOOD out there.
We Oppose DEEPTION.
Conduit CLOSING.)
Šifrētāji atzīmē, ka Apļa vēstījumā tomēr esot kļūda: pēc vārda BELIEVE esot divi lieki un nesaprotami biti, tad nulles bits, tad punkts. Domā, ka varbūt tā ir iekodēta izsaukuma zīme.
Secinājumi dīvaini – vai vieni Citplanētieši mūs brīdina izsargāties no Citiem? Citplanētieši zina angļu valodu un pārvalda bināro kodu? Varbūt šis aplis ir mūsu pašu zemiešu viltojums?
Reiz Aplis parādījās labi apsargājamā objektā – britu premjerministra rezidences zālājā.
Simtiem britu savās siltajās vasaras naktīs no pakalnu virsotnēm vēro laukus, cerībā kļūt par Apļu veidošanās aculieciniekiem. Tikai dažiem laimējas: tie redzējuši kā lielas spīdošas bumbas raida starus uz lauku, kur no rīta ir skatāms zīmējums.
2008.gadā parādījās Aplis, kurā bija iešifrēti veseli 10 pī.
Tieši Anglijā pētniekam Kolinsam Endrjūsam pirmo reizi izdevās nofilmēt Apļu rašanos.
Cita slavena pētnice ir Lūsija Pringla (Lucy Pringle).
Uzskata, ka pēc pašas karalienes lūguma, Apļus ņēmusies pētīt arī valdība. Taču par rezultātiem nekas nav tapis zināms. 

Bulgārijā.

Apļi Francijā. 1966.gada 28.jūlijā laulātie Lakosti pastaigājās Monsoro (Menas un Luāras departamentā) apkaimē. Piepeši tie pamanīja sarkanu bumbu, kas šķēla debesis gluži kā meteors. Taču bumba uzvedās visai dīvaini – sasniegusi zemi tā atkal pacēlās, dažas sekundes pakarājusies nelielā augstumā, pazuda no skata, kad līdz tam bija palicis tikai 350 m. Lode pacēlās gaisā un nozuda aiz meža.
Nākamajā dienā fermeris Alēns Ruije paziņoja, ka 8 m² laukums viņa kviešu laukā ir piemīdīts un klāts ar kaut kādu dzelteni eļļainu šķidrumu. Kviešu lauka izbradājumu sasaistīja ar abu laulāto liecību. Lakosta kungs liecināja, ka lodes spīdēšana bijusi tik intensīva, ka apgaismojusi visu apkārtni. Liecinieki bija pārliecināti, ka redzējuši kādu jaunu radiovadāmu militāru lidaparātu. Viss novērošanas laiks bija turpinājies kādas 4 minūtes.

Itālijā. Novēroti valsts centrālajā daļā, austrumu piekrastē zināms viens gadījums.
Īrijā. Apļi parādījušiez XX gs. 30.gados.

Apļi Latvijā. Patlaban zināmi vismaz 5 gadījumi, ne visi ir īsti.
Jaunciema piktogramma. 1990.gadu vidū. Tā esot bijusi pirmā reģistrētā Apļu būšana Latvijā.
Ceraukstes piktogramma. 1999.gadā. 
Mālpils piktogramma. Izveidojusies 2004.gadā rudzu laukā pie Mālpils. 
Grenču piktogramma. 2006.gada jūnijā (jūlija beigās?) Tukuma rajona Zemītes pagastā. Toreiz labības laukā parādījās hantelēm līdzīgi nospiedumi.
Tā bija veidota no 17 dažāda lieluma apļiem (3, 6 vai 9 m diamatrā), kas savā starpā savienoti ar ejām.
Šobrīd ir noteiktas veidojuma ģeogrāfiskās koordinātas, noteikti azimuti un augstumi, kā arī veikti elektromagnētiskā un radioaktīvā fona pētījumi. Viens no faktiem, kas tomēr vieš šaubas par Grenču piktogrammas autentiskumu, ir labības stiebru lūzuma veids — šķiet, uz tiem būtu iedarbojies mehānisks spēks (kas nav īstiem Apļiem raksturīgs), tādēļ ir aizdomas par viltojumu. Tomēr, veicot aerofotografēšanu, nebija redzams nekas, kas liecinātu par piktogrammas mākslīgu izveidi, — stāsta Latvijas anomālo parādību izpētes centra «UFOlat» prezidents fiziķis Jevgeņijs Sidorovs.
Ugunskrusts pļavā pie Rīgas. Pēdējā konstatētā.
Pavisam Latvijā esot fiksēti 5 Apļu veidošanās gadījumi. Par nenoliedzami īstiem uzskatāmi Ceraukstes un Mālpils gadījumi.  

Apļi Krievijā - ap 70, pēc organizācijas Kosmopoisk datiem, mēdiji ziņo par 3-5 gadījumiem.  Vieta Krasnodaras novadā, kur bieži rodas Apļi ir Ustjlabinska (Усть-Лабинск). 
Tāda Aplis minēts krievu pasakā “Zirdziņš Kuprainītis.” 
Te ar paranormālo parādību izpēti aizraujas meklētāju apvienība Kosmopoisk (Нагатинская, 19-a, Москва 115533, www.kosmopoisk.ru vai www.kosmopoisk.org), dibināta Maskavas Aviācijas institūta paspārnē, kas lūdz, lai par visiem apļiem un ar tiem saistītām parādībām ziņotu viņiem. Paši krievi lepojas ar to, ka viņiem, un nevis iedomīgajiem britiem, izdosies pirmajiem izlasīt Vēstījumu, ko Ārpuszemes Saprāts caur Apļiem mums grib pavēstīt. Tas notikšot tādēļ, ka krievu Apļi ir visai labi aprakstīti un sistematizēti, atšķirībā no angļu Apļiem, no kuriem jau neviens vairs nespējot izšķirt, kuri ir īsti, bet kuri safabricēti.
Lielākais Apļu skaits parādās Krasnodaras novadā: Tihoreckā, Kropotkinā u.c. Kosmopoisk grupas dalībnieki sākot jau ar 1996.gadu katru vasaru brauc uz Novokubaņsku Stavropoles novadā, apmetas augstākā pakalna virsotnē pie vietas, kur visbiežāk tapuši Apļi. Viņu mērķis ir nofotografēt noslēpumainos māksliniekus, taču līdz šim tas nav izdevies. 
Tomēr, liekas, ka vismaz viens filmēts materiāls Krievijā tomēr ir. Kad vienības Kosmopoisk vadītājs Vadims Černoborovs vērsās Kurčatova institūtā Apļu sakarā, tad viņam tur uzdāvināja kaseti ar kādu ierakstu. To nofilmējis nejaušs garāmgājējs. Ierakstā redzami divi lodveida zibeņi, kas lido virs lauka, bet pēc tam zem tiem izveidojās viens liels un 4 mazāki simetriski apļi. 

Lūk Kosmopoisk (un ne tikai) sniegtais Krievijas Apļu uzskaitījums: 
1. Esot kādi Apļi, kas aprakstīti krievu hronikās. Bet tas bija sen, un, kā saka, nav taisnība...
2. Pirmās ticamās ziņas nāk no Ziemeļkaukāza 1970.gadiem (laikam Stavropoles novadā).
3. 1980.gada Aplis (iespējams!) Tulas apgabalā. Esot bijis līdzīgs klasiskajam. 
4. 1983.gada rudenī „M zonā” (Permas apgabalā, Molebkā). Liecinieks Emīls Bačūrins (Эмиль Бачурин) mežā pamanījis gaiši zilu mirdzoņu pussfēras formā. Pēc tam mežmalā uzgājis piemīcītas zāles apli 62 m diametrā. Šī notikuma aprakstā tā arī palicis daudz neskaidrību, jo pēc citām ziņām Aplis pamanīts tā paša gada ziemā un sniegā. 
5. 1984.gadā autovadītājs no Borisogļebskas – Nikolajs Laptjevs (Николай Лаптев) pamanījis pirmos skaidri attēlotos Apļus. Tai pašā gadā Apļi parādījušies arī Rjazaņas apgabalā (nepārbaudīta informācija!) un pie Tambovas (tās pašas, kuras vilks esot mums par biedru!).
6. 1989.gada oktobrī Tomskas apgabalā netālu no Voroņina Pašņas (Воронина Пашня) ciema laukā uzgāja veselus 9 apļus. Tie kontrastēja ar savu sulīgo zaļumu pret rudenīgajā vītušajām lapām. Apļu diametri bija no 3-5 m un tie bija izvietoti krustā: 5 un 4 apļi attiecīgi. Viena apļa iekšpusē bija vienādmalu trijstūris, no ārpuses šai piktogrammai piekļāvās 3 simetriski izvietotas pussfēras.
7. 1990.gadā dīvainu Apli 10 m diametrā pamanīja un aprakstīja kazaņas ufologs Astahovs (arī Kosmopoisk biedrs). Dīvaini bijis tas, ka aplis bija radies tieši mežā, kur auga priedes ar 10-15 cm stumbru diametrā.
8. 1991.gada naktī no 24.uz 25.maiju parādījās pirmās piktogrammas Stavropoles novadā netālu no Budjonovskas (tās pašas, kur pēc 6 gadiem ieradās čečenu partizāņi un slimnīcā sagrāba ķīlniekus). Apvienības Stavropoļavtotrans ģenerāldirektors Anatolijs Višņakovs nejauši palūkojās laukā pa logu un ieraudzīja 5 ugunīgas bumbas ar nelielām „astītēm,” kas it kā krita no debesīm. Bumbas aši izlīdzinājās un debesīs parādījās milzīgs aparāts – futbola laukuma lielumā. Uz tā skaidri bija saskatāmi tērauda „kupri” un kādas citas nesaprotamas konstrukcijas. Drīz visi objekti nozuda aiz apvāršņa. To visu redzēja desmitiem vietējo iedzīvotāju. Pēc dienas netālajā laukā pie Čkalovas ciema uzgāja Apļus. „Apmēram 0,2 ha neregulārā laukumā iezīmējās seši, gluži kā ar cirkuli novilkti, apļi un divi nelieli taisnstūri,” – tā rakstīja vietējā avīze Sovetskoje Prikumje. Katra Apļa diametrs bija 7 m. 
9. 1991.gadā ļoti skaidras piktogrammas parādījās Krasnodaras novada ZR pie Jeiskas.
10. 1991.gada jūnijā trīs Apļu sistēma parādījās laukā pie iebraukšanas Novokubaņas pilsētā. Tos redzēja simtiem vietējo iedzīvotāju, kas bariem defilēja pa nomīdīto labību un sanāca pat kas līdzīgs svētku demonstrācijai. Tuvumā gadījusies kāzinieku korteža iegriezās uz tiem nobildēties.
11. 1992.gadā Apļi parādījās Kurskas apgabala Zolotuhinas rajonā tuvu Čornajam mežam pie Vorobjovkas ciema.
12. 1992.gadā it kā ekspedīcija no Voroņežas redzējusi Novohoperas anomālajā zonā vienā no pļaviņām spīdošas lodes atstātās pēdas, kas izskatījās kā tumši zaļākas zāles riņķis apmēram 7 m diametrā. Pēc viena no dalībniekiem – G.Silanova vārdiem, magnetometri šai vietā līdz pat šai dienai uzrādot „vētru.”
13. 1992.gada jūlijā vairāki Apļi no 6-13 m diametrā uzradās rudzu laukos Aizkarpatu apgabala Iršavas un Mukačevas rajonos. Pēc vietējā Kosmopoisk dalībnieka Sočkas ziņojuma, nekāda interese un pētījumi te nerisinājās.
14. 1993.gada 28.jūnijā Volgogradas apgabala Medvedicas Grjadā 28. Kosmopoisk ekspedīcijas laikā pamanīja 8-stūra nospiedumu leknas zāles laukā. Pēcāk šai vietā zālē atradās vēl senākas dažādi saglabājušās pēdas. Ekspedīcija tās aprakstīja.
15. 1993.gada beigās netālu no ceļa Sarātova-Voļska tika pamanīts liels un ass Aplis laukā. Aculiecinieki apgalvoja, ka pirms tā parādīšanās šeit piezemējušies „šķīvji.” 
16. 1995.gada jūlijā Aplis parādījās pie Jagodinas ciema Maskavas apgabala Možaiskas rajonā. Liecība: „Sestajā datumā mēs devāmies mežā pēc sēnēm un 300 m attālumā no šosejas Kaļiņina-Možaiska pie ceļa ieraudzījām pleķi, kas izrādījās pareizs aplis piemīdītā kviešu laukā ar trim skaidriem „atzariņiem” dažādos virzienos. Apļa diametrs bija 6 m, izmēri kopā ar „izaugumiem” – 8 m. Jebkādi piebraucamie ceļi vai takas, kas ietu pa lauku, nebija. Nobraukšana no lielceļa klājuma, kas atradās 2,5 m augstumā, bija neiespējama. Aplūkojot labības stiebrus ap pleķi izrādījās, ka tie ir pilnīgi veseli. Protams, visu to varētu norakstīt uz ciema puiku palaidnībām vai mājdzīvnieku izdarībām, taču tikai ar noteikumu, ka tie nokrituši laukā tieši no debesīm. Otrkārt, un kas arī ir pats galvenais, visvairāk mūs izbrīnīja noliektās labības orientācija. Pa kontūru līniju kviešu vārpas bija piespiestas un orientētas ar vārpām ziemeļu – dienvidu virzienā. Centrālajā daļā kvieši bija neskarti un stāvēja vertikāli. Atlikušajā apļa laukumā kviešu stiebri bija ne tikai vienmērīgi un cieši piespiesti zemei, bet arī savērpti pulksteņrādītāja virzienā, gluži kā ar milzu ventilatoru! Otrajā augusta pusē kviešus novāca ar kombainu, taču noslēpumainās vietas kontūras tā arī palika kā atgādinājums par vasaras notikumu. Pēc novākšanas mēs uzmanīgi apskatījām visu lauku, bet neko līdzīgu jūlija atradumam vairs neuzgājām. Vietējo iedzīvotāju aptauja atklāja, ka līdzīgus veidojumus kviešu laukos tie sastapuši arī agrāk.”
17. 1995. un 1997.gados taisnas un lauztas līnijas tika pamanītas Volgogradas apgabala Medvedickas Grjadā. Tiesa Kosmopoisk pētnieki nespēja konstatēt šais parādībās sistemātiskumu, iespējams, ka dēļ lielā laika, kas bija pagājis kopš to izveidošanās brīža. Tādēļ nekādi tālejoši secinājumi nebija izdarāmi.
18. 1996.gada jūnijā tika uzieta vesela sistēma no 3 apļiem pie Novokubaņskas pilsētas, kas bija sakārtoti viens uz otra kā sniegavīrs. Tos apzināja vietējie pētnieki Aleksandrs un Igors Čuckovi (arī no Kosmopoisk). Vietējie iedzīvotāji uz fenomenu reaģēja aktīvi, nāca šeit bariem, rīkoja svinības un pie veidojuma apstājās kāzinieku kortežas.
19. 1996.gada augusta sākumā laukā pie Starogordejevkas (Arseņjevas tuvumā) parādījās 3 apļi, kas savstarpēji saistīti ar taciņu. Vietējie pētnieki tika mērījuši radioaktivitātes fonu – zīmējuma malās tas izrādījies par 50 % mazāks par dabisko, bet centrā – par 150 % augstāks. 
20. 1997.gada vasarā apļi uzradās Krasnodaras novadā pie Belorečenskas.
21. 1998.gada 1.jūnijā sarežģīta piktogramma parādījās Krasnodaras novadā pie Ustjlabinskas. Attēls bija 300 m diametrā. Šis Aplis bija pirmais, ko aprakstīja Krievijas plašsaziņas līdzekļi. 
22. 1998.gadā „šķīvis” ilgi karājies virs Ņekrasovas staņicas (laikam Krasnodaras apgabalā). No rīta uzgāja Apli.
23. 1999.gadā reģistrēto Apļu daudzums Krievijā kļuva rekordliels. Pirmais ovālais zīmējums (izmēri 25 X 17 m) parādījās aprīlī uz dienvidiem no Novokubaņskas. Tas bija kā izdedzināts sovhoza miežu laukā un to paspēja nobildēt A.Čuckovs. Kā otrais parādījās Aplis pie ceļa starp Ļeņingradas un Koņevas stacijām, to pirmie pamanīja šoferi-tālbraucēji. 10.jūnijā parādījās Aplis kā gredzens 18,5 m diametrā uz DR no Novokubaņas. 27.jūnijā Kosmopoisk 66.ekspedīcija Černoborova vadībā pamanīja Apli trases Armavīra-Tihorecka 120.kilometrā uz ZR no Novokubaņskas.
24. 1999.gada jūnijā virs lauka, kur vēlāk uzgāja Apli, novēroja viensētas Zorjka iedzīvotāja.
25. 1999.gada jūlijā sovhozā „Komunists” netālu no Barnaulas aculiecinieks Aleksejs Šašovs no paziņām uzzināja, ka kaimiņu laukā parādījušies 3 apļi piemīdītu kviešu. Pēc Šašova vārdiem, pie Apļiem to it kā apžilbinājusi spilgta gaisma, viņš uz brīdi kļuvis neredzīgs un zaudējis samaņu. Sapnī redzējis kā ap viņu rosās cilvēki maskās. Kosmopoisk gan saka, ka šī informācija nav pārbaudīta un stipri atgādina pašu žurnālistu uzpūstu sensāciju.
26. 1999.gada vasarā trīsreiz uzradās Apļi Maskavas apgabalā. Bet visas trīs reizes vietējie iedzīvotāji to Kosmopoisk organizācijai paziņoja ar novēlošanos. 1999.gada septembrī organizācijas speciālisti izbrauca uz 2 vecu apļu atrašanās vietu pie Fjodorovkas ciema Krasnoarmeiskas rajonā. Par tiem bija ziņojusi kāda pensionāre-atpūtniece. 
27. 1999.gada 28.augustā uz ziemeļiem no Matiras ciema Luhovickas rajonā ( mazliet vairāk par 8 km no Luhovicas ) pēc Genādija N. Liecības parādījušies 3 Apļi, divi no tiem bija 6-8 m diametrā. Aculiecinieks tos bija pamanījis, kad ar ģimeni mašīnā atgriezās no Matiras uz Maskavu. Apļi bija iegūluši auzu laukā un labi redzami no betona uzbēruma pa kreisi no ceļa. Pietuvoties Apļiem Genādijs bijās, jo nospriedis, ka „vieta ir nolādēta.” Vietējie viņam pavēstīja, ka mazliet tālāk bijis vēl viens Aplis, ko pats nav redzējis, bet stāstītajam uzticas. Pēc mēneša braucis atpakaļ, laiki jau bijuši novākti un apļi pazuduši. Genādijs Kosmopoisk par to ziņojis tikai 17.04.2001. Tādējādi 1999.gads tiešām iezīmējies Krievijā kā Apļu rekordists, interesanti, ka tāds tas bijis arī Anglijā.
28. 2000.gada maijā Kosmopoisk dalībnieki devās lūkoties divus Apļus pie Fedorovkas ciema Istrinas rajonā Maskavas apgabalā. Par tiem ziņojuši V.Latišs un I.Ļenskis. 
29. 2000.gada jūnijā Kosmopoisk 81.ekspedīcija černoborova vadībā ieradās Novokubaņskā, lai fiksētu Apļu rašanos. Diemžēl traucēja biežie lieti un tieši pašu Apļu parādīšanos ieraudzīt neizdevās. Nobraukuši 1 500 km ekspedīcijas dalībnieki kļūdījās tikai mazliet – Apļi patiesi izveidojās, bet 30 km uz ZA no gaidītās vietas.
30. 2000.gada naktī uz 13.jūniju Novoaleksandrovkas dienvidu nomalē Stavropoles novadā virs Kubaņagro miežu lauka „pakārās” izplūdušas formas objekts ar 3 ugunīm pa malām. No rīta laukā atrada sarežģītu zīmējumu ( viens 2 m aplis un 3 mazi aplīši ap to ), kura centrā izrādījās 30 cm liela cilindriska atvere ar cietām, iespējams apkusušām, malām. Pēc citiem datiem piktohgramm pirmdien, 12.jūnijā uzgājuši fermas mehāniķi Nikolajs Šitikovs, Vladimirs Mišustins un agronoms N.Soboļevs, kad agri no rīta devušies uz darbu ( ziņojusi Anna Brehova, 11.07.2000. ). Neilgi pirms tam ( naktī no 9. uz 10.jūniju ) ceļu celtniecības brigādes sargs novērojis NLO nosēšanos no 300 m attāluma. Objekts bijis kādus 200 m diametrā, bumbiera veida. Tas strauji nolaidies no augstuma, pāris sekundes pakarājies virs lauka, tad atkal strauji pacēlies un nozudis rajona centra virzienā. Tur kviešu laukā NLO atstāja gandrīz tādu pat zīmējumu: centrālais aplis 20 m diametrā, 120 grādu leņķos no tā atgāja stari, kas beidzās ar 5-7 m apļiem. Apkārt visiem 4 apļiem bija ekscentriski novietotas 40-50 cm platas joslas. Centrālajā un vienā no mazajiem apļiem bija cilindriskas iedobes 10 cm diametrā un 30 cm dziļumā. Šo cilindrisko iedobju sienas bija ideāli gludas. Visi kvieši „noguldīti” pulksteņrādītāja virzienā. NTV televīzijas reportāžā ziņoja, ka piktogrammu izveidojusi „iedzērusi jauniešu grupa,” kas vilkusi aiz sevis virvē baļķi. Kosmopoisk 2000.gada jūnijā veica pētījumus un secināja, ka stiebri ir vērpti nevis nolauzti. Viena no pirmajām Apli apmeklēja E.Golovina.
31. 2000.gada jūlijā Aplis kukurūzas laukā parādījās Aleksejevas rajonā Volgogradas apgabalā. Dīvains Aplis parādījās pie Ļipeckas, Kosmopoisk par to pastāstīja vietējie žurnālisti un autovadītāji. 2000.gada 27.jūlijā tika uzieti 4 Apļi pie Timas ciema Kurskas apgabalā (4 mazāki 2,7 m diametrā un 1 lielāks 18 m diametrā,, savienoti ar līnijām). 2000.gada augustā Aplis parādījās laukā Medvedickas Grjadā netālu no Kosmopoisk 8.nometnes. Diemžēl tas notika vairākas dienas pēc ekspedīcijas beigām šai pašā apvidū un par Apli pastāstīja vietējie iedzīvotāji tikai nākamajā gadā. 
32. 2000.gada 10.augustā Dvor Čerepeto ciema (atrodas pakalnā 1,5 km no Korzunovas ciema Vitebskas apgabalā Baltkrievijā) iedzīvotājs izejot no mājas, laukā pamanījis gaismu. Domājis, ka bērni aušojas. Taču gaisma sākusi pacelties, kamēr kļuvusi par zvaigzni. Aculiecinieks šausmās ieskrējis mājā un aizslēdzis durvis. No rīta tai vietā rudzu laukā uzgāja 4 apļus no blīvi noliektiem labības stiebriem. Neviens no tiem nebija saplacināts vai salauzts. Trim mazākajiem apļiem bija katram 3 m diametrs. To centri bija novietoti iedomāta vienādsānu trijstūra virsotnēs. Tā mediānu un bisektrišu krustpunktā atradās 4.apļa centrs, kura diametrs ir 20 m. Šai centrā atradās cilindriskas formas iedobe 6 cm diametrā un 10 cm dziļumā. Zeme noteikti bija no iedobes izņemta un aizvākta. Apļu vārpās nebija graudu. Vēl svarīga detaļa: stiebri bija noguldīti gar koncentriskajām riņķa līnijām, taču lielajā aplī vienā virzienā, bet mazajos apļos – pretējā virzienā. Aizlidojošajam NLO apakšējā virsmā esot redzējuši gaismas „iluminatorus” 10.augustā (pēc avīzes Голос Расонщины korespondentes Valentīnas Skopas vārdiem). 10.augustā Apļus filmēja apgabala TV grupa, uzņemto materiālu demonstrēja un par to izrādīja interesi OPT. Skopa bija viena no pirmajām, kas sadūšojās ieiet Apļos. Pēc pašas vārdiem tuvinieki pēc tam „redzēja apkārt viņas galvai naktī, miega laikā, vāju spīdēšanu.” No citiem novērotājiem nāca līdzīga un tikpat intriģējoša informācija. Uščelepkas ciema iedzīvotājs Sergejs Malašenko pastāstīja: „Pirms divām dienām izgāju laukā uzpīpēt. Bija viens naktī. Skatos: debesīs karājas zvaigzne un no tās ieziet tievs balts stars. Kādas trīs minūtes tas verķis tur karājās, bet pēc tam izgaisa, it kā mirklī nodzisa. Es ienācu mājā, sievu, tās brāli pamodināju, stāstu, ka tā un tā, droši vien citplanētiešus redzēju, bet tie sāka par mani zoboties. Atmetu ar roku un likos gulēt...” Remonta-tehniskā dienesta inženieris Genādijs Vasiļjevs no Rosoniem dažus gadus atpakaļ nakšņoja pie mātes Korzunovas ciemā: „...Naktī nevarēju aizmigt, pēkšņi logā kāda atblāzma parādījās. Palūkojos. Laukā pie meža it kā ugunskurs degtu. Un spēcīgs, spožs tāds. Ar malku tādu neuzkurināsi – dīzeļdegvielas spaini tādam vajag uzšaut. Es vēl tā padomāju: kamdēļ gan jaunatne tādu ugunskuru dedzina? Ivana Kupalas svētki it kā taču pagājuši. Bet tagad apļus uzgājuši... es vēl tā piemetu: tieši no rudzu lauka gaisma nāca...” Pašas pārsteidzošākās ziņas sniedza Kļastiču ciema iedzīvotājs, jaunais fermeris Boriss Skarinovičs, kas, kā stāstīja ciematnieki, no rīta līdz rītam strādājot laukā: „Nakti atgriezās mājās pa ciema ceļu uz motocikla. Tieši virs manis, kādus 100 m virs zemes lidoja šķīvis, viegli spīdēja. Bet tās apakšā trīs spoži balti apļi. Un lidoja gar ceļu, tieši pa manu maršrutu. Tikai filmās par citplanētiešiem priecājas. Bet man dūša papēžos. Mati, skat, stāvus saslējās. Domāju: nosēdīsies tas verķis uz ceļa, aizvilks vēl mani kaut kur. Es uzgāzēju, atbraucu mājās, bet šķīvis iekārās virs līča [Nišas upes līča krasts]. Sievu un meitu pamodināju. Skat, – saku, - logā, varbūt esmu prātā jucis. Redzējām mēs to. Visi trīs. Tas virs līča minūtes divdesmit karājās. Spilgti balti-zaļā krāsā laistījās. Tad no tā vēl trīs mazāki atdalījās un aizlidoja uz visām pusēm. Un ātri gan lido tie verķi! Uz vietas stāv, hops – sekundes daļā jau pāris kilometru nolidojusi. Bet mums visiem trim pēc tam dikti acis sāpēja...” Tas viss notika tad, kad netālu no šīs vietas notika Kosmopoisk ekspedīcija un tikai kādus 15-20 km no Apļu vietas Kļasticu – Šalašņiku ciemu rajonā.
33. 2001.gada jūnijā Kosmopoisk 98.ekspedīcija (vad. Černoborovs un 14 cilvēku grupa) organizēja novērošanu no augstākā apkaimes punkta. Iespējamajā Apļu parādīšanās laikā debesīs tika novērots bumbveida NLO, bet pašu apļu veidošanās procesu novērot neizdevās. V.Kļimovs pārbaudīja vietējo autovadītāju sniegtās ziņas, ka Apļi parādījušies Viselokas rajonā, taču informācija neapstiprinājās. 
34. 2001.gada jūlijā 5 dažādu diametru Apļi parādījās pie Maikopas. Ārkārtas situāciju ministrijas darbinieki apsekoja šo vietu un nonāca pie slēdziena, ka apļu iekšienē „citplanētieši ņēmuši grunts paraugus” (Советская Россия, 19.07.2001). Šai gadījumā Apļi parādījās vēlāk nekā parasti un tikai pēc tam, kad Kosmopoisk noņēma savus novērotājus. Vai tā tikai sakritība? 
35. 2001.gada jūlijā uz rieteņiem no Elančinas ciema (uz ZR no Kruglojes ciema un no Mičurinskas pilsētas) redzējuši vairākus Apļus. Kosmopoisk vienībai aprakstu sniedza kāds aculiecinieks – autovadītājs G.Proņins 2002.gada jūlijā. To pierakstīja V.Černoborovs 2002.gadā, bet informācija nav pārbaudīta.
36. 2001.gada jūlijā Medvedickas Grjadā Volgogradas aogabalā parādījās vēl divi Apļi, labi saskatāmi no tuvējiem pakalniem. Pirmie tos pamanīja studenti no Saratovas, kas nejauši braukuši garām. No viņiem informācija nonāca Kosmopoisk nometnē, kas atradās 25 km tālāk. 
37. Laikā līdz 2001.gada 13.jūlijam pie vientulīga ceļa Sverdlovas apgabala Visimas Valsts parkā „Ņevjanskij Zimņik” tika uziets savāds veidojums. Sverdlovskietis Maksims pierakstījis: „...Pirmajā manā un manas pārinieces apmeklējumā tika pamanīti savādi piegūlumi – jostas garuma zāle bija saudzīgi pieliekta 3 vietās, vienā lielā, apmēram apaļā, 5-6 m diametrā, divos citos – 2-3 m diametrā. Blakus zāle bija pilnīgi normāla, nebija nogūlusies, krusa sen nebija bijusi. Krasi atšķīrās piegūlušās vietas no biežajām aļņu izgulētajām vietām kā izmēru, tā arī piemīdījuma veidu – zāle bijusi noblietēta ļoti līdzeni, vienā virzienā... Nākamajā dienā parādību redzējām atkal... Vairāk kā pēc gada, 2002.gada 11.augustā, kad atkal atrados pieminētajā vietā, es (arī kopā ar pārinieci) no jauna pamanīju dīvainas pēdas. Laiks bija lietains, taču bez krusas, apkārtējā zāle atkal izskatījās pilnīgi normāli. Aprakstītās vietas ir visai nomaļas, vasaras laikā cauriet kādi 50 cilvēki. Pats es, lai gan pieredzējis lauku darbos, racionālu izskaidrojumu pēdām neredzu...” Par to paziņots Kosmopoisk 2002.gada decembrī.
38. 2001.gada augusta vidū Omskas apgabala Sedeļņikovas un Muromcevas rajonos tika uzieti Apļi laukos. Ziņas no tīmekļa pauž, ka vietējie ufologi tādu parādību apgabalā novērojuši pirmo reizi.
39. 2001.gada augusta vidū notika arī avīzes Komsamoļskaja Pravda organizētais viltojums. Jau 2000.gada vasarā redakcija ko tādu mēģināja noorganizēt, jau iepriekš pieveda mēslojumu nolūkotajam laukam. Avīze apgalvoja, ka, ja izkaisīt ķimikātus apļu formā, tad pēc kviešu izaugšanas stiebri nogulsies „kā nākas” vēja ietekmē. Gaidītais Aplis tomēr neparādījās un šī versija izrādījās nepatiesa. Bet tā kā akcija jau bija izbazūnēta, tad tālāk Apli veidoja jau ar zāles pļaujamajām mašīnām. Rupjo viltojumu parādīja kaut kādam ufologam, kam nebija nekādas pieredzes Apļu izpētē, izspieda no viņa nepieciešamo komentāru un sensācija bija gatava. Šī akcija tikai vēlreiz parādīja, ka īstos Apļus viltot nav iespējams. Pat ja tam iztērē kaudzi naudas.
40. 2002.gada jūnijā un augustā, dienās, kad gaidīja Apļu parādīšanos, Kubaņā izcēlās 2 stipri plūdi. Tādā situācijā maz pievērsās Apļu meklēšanai un gaidītā ražīgā gada vietā tika fiksēti tikai 3 Apļi. 
41. 2002.gada 10. (vai 13.?) jūlijā uz austreņiem no Desjatovas ciema Tomskas apgabalā dažus km no Okas krasta parādījās Aplis un josla laukā. 
42. 2002.gada augustā kopējas krievu-japāņu ekspedīcijas laikā Permas apgabalā pie Molebkas ciema tika uziets ideāls Aplis 5 m diametrā zaļā zālē. Vietējie iedzīvotāji šeit nekādus darbus netika veikuši. Tieši šai laukā un tieši tai pat vietā 1995.gada maijā pētnieks no Jekaterinburgas V.Jakimovs pirmo reizi Permas anomālās zonas vēsturē videokamerā šeit fiksēja bumbas veida NLO.
43. Līdz 2002.gada 11.augustam pie pamestā „Ņevjanskas Zimņika” ceļa Visimas Valsts dabas parkā Sverdlovas apgabalā sverdlovskietis Maksims pamanīja dīvainus nospiedumus zālē (tādi bija arī 2001.gada 13.jūlijā).
44. 2003.gada 22.jūnijā 145.Kosmopoisk ekspedīcijas laikā V.Černoborova vadībā Irkutskas apgabalā netālu no Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāles pie atzīmes „3896,8 no Maskavas” 15 m no dzelzceļa uzbēruma uzgāja labi redzamu Apļa nospiedumu leknā zālē 5 m diametrā.
45. 2003.gada augusta sākumā parādījās Aplis laukā pie Lobanovas ciema Permas apgabalā. Notikumu vēstulē aprakstījis kāds N.Subotins: „Apļus uzgāja permietis Oļegs Tihonovs, kad brauca uz savu vasarnīcu gar Gornija ciema kviešu lauku un pievērsa uzmanību dīvainām regulārām ģeometriskām figūrām. Pēc viņa vārdiem: „Vārpas bija noliektas uz vienu pusi apmēram 8-10 cm augstumā virs zemes, figūras bija pietiekami lielas, viena no tām pa diagonāli sasniedza 30 m. Robeža starp taisno un noliekto labību bija ļoti līdzena. Es saskaitīju 4 lielas figūras, tās atgādināja ovālus un taisnstūrus. Iesākumā es nodomāju, ka te kritusi krusa. Taču pārlieku jau nu lokāli un nelieli laukumi bija noliekti, un kvieši pēc krusas arī būtu pacēlušies...” Oļegs neparastās figūras uzņēma ar videokameru. Pēc nedēļas tika organizēts Permas ufologu un UTV TV kompānijas žurnālistu izbraukums. Diemžēl kviešu lauks bija jau pilnībā nopļauts. Taču auzu laukā kaimiņos tika uzietas analoģiskas mazāku izmēru figūras. Ufologi paši mēģināja izveidot tādas figūras, pieminot auzas ar kājām un veļoties pa tām. Taču stiebri lūza un bija redzams, ka tas ir cilvēku roku darbs. Uzietajos apļos stiebri bija savijušies, un to nevar panākt tos vienkārši pieminot ar kājām. Pirmajā un otrajā gadījumā netika uzietas arī tehnikas, dzīvnieku pēdas un vispār nekādas taciņas vai celiņi. Vietējo iedzīvotāju aptauja neapstiprināja anomālu parādību esamību figūru veidošanās laikā. Taču noskaidrojās, ka 2001.gadā virs Gornijas ciema masveidīgi novēroja NLO. To novērojušais aculiecinieks aprakstīja redzēto kā „spilgti starojošu lielu izmēru zaļganu pussfēru.” Objekts ilgu laiku karājies virs meža, tad no tā vēdekļveidīgi uz visām pusēm pašķīda daudz mazākas bumbveida zondes.”
46. 2003.gada augusta vidū Medveckas Grjadā Volgogradas apgabalā 148. Kosmopoisk ekspedīcijas dalībnieki pamanīja trijstūra veida pēdas leknas zāles laukā tieši kilometra attālumā no bāzes nometnes. Pārbaudot varēja apliecināt, ka viltojums izslēgts.
47. 2003.gada 20.augustā pie Artjarvi (tā jau ir Somija, netālu no Krievijas robežas), pie autoceļa Lahta – Vīborga Kosmopoisk dalībnieki E. un G.Čulkovi pamanīja pusmetrīgos kviešos 3 Apļus, kats no tiem ap 2 m diametrā. Apļi ievietojās vienādsānu trijstūrī un attālums starp tiem bija 2-3 m. 
48. Izplatījās baumas par Apļu parādīšanos Voroņežas apgabalā. Šai gadījumā tika noskaidrots, ka tās ir ķīmisko vielu atstātas pēdas. Pēc tam runāja par apļiem Ņižņegorodas apgabalā. Tos pētīja Ņižņijnovgorodas Kosmopoiska dalībnieki ar vecāko – S.Talaņinu. Rezultāts – drīzāk negatīvs. 
49. Kāds itāļu pētnieks nodeva Kosmopoisk rīcībā savus materiālus par 3 Apļiem, kas izveidojušies 2003.gada vasarā Itālijas austrumu piekrastē. Apļi bija izvietoti „sniegavīra” veidā uz vienas ass un lielākajam bija 50 m diametrs.
50. 2004.gada pusnaktī no 13. uz 14.jūniju vairāki Apļi un piktogrammas parādījās dzīvnieku fermas laukā pie Znamenskas ciema netālu no Krasnodaras. Uzreiz pēc saņemtās informācijas nekavējoši turp tika organizēta Kosmopoisk ekspedīcija Nr.193-A,B ar 17 dalībniekiem. Pa ceļam tika apsekotas arī citas vietas, kurās neapstiprinājās ziņas par Apļiem. Znamenskā ekspedīcija izvērsās vismasīvāk – tika iesaistītas 5 Kosmopoisk reģionālās grupas. Šeit uzietā piktogramma bija vislielākā kāda jebkad uzieta Krievijā – 129 X 105 m un pati tuvākā cilvēku mitekļiem. Diemžēl, tādēļ arī pati apmeklētākā...
51. Naktī no 12. uz 13.jūniju (nezinam kurā gadā!) Stavropoles iedzīvotāji debesīs rītausmā ieraudzīja 5-stāvu mājas lieluma zaigojošu NLO, kas piezemējās. Vietējais milicis: „NLO gāja lejup, no divām tā sānu atverēm nāca inversijas pēdas. Tāda ugunīga lieta.” Garāmbraucošajiem automobiļiem slāpa motori, bet autovadītāji izjuta miegainību. Nākamajā rītā izrādījās, ka kviešu laukā izveidojies sarežģīts zīmējums. Tā centrā atradās aplis 20 m diametrā, ap to grupējās pieskarošas riņķa līnijas. No lielā apļa sākās trīs stari, katrs 20 m garumā, un to galos atkal bija pa aplim 5-7 m diametrā. Divi no tiem bija savstarpēji savienoti ar loku. Kā parasti, kvieši bija noguldīti izcili kārtīgi. Lielā apļa centrā atradās 30 cm dziļa bedre ar pavisam gludām (raksta – kā pulētām) sienām. Blakus tai nestrādāja mobilie tālruņi. Liecinieki vēsta, ka bijusi zibenīga nosēšanās un tik pat ātra pacelšanās (dažas sekundes). Domājamais objekta diametrs – ap 200 m! Runā, ka tādu pat (vai ļoti līdzīgu) zīmējumu 1997.gada 9.jūlijā redzējis Krasnodaras apgabala Belorečenskas tuvumā vietējais kombainieris.
Pēc mūsu (Aliens.lv) datiem krievu Kosmopoisk kustība ir aprakstījusi vairāk kā 70 Apļu gadījumus, no tiem 40 ir izpētīti un atzīti par īstiem.
Pētījumu rezultātā iezīmējusies Apļu ģeogrāfiskā izplatība Krievijā: gandrīz visi Apļi/Piktogrammas radās 5 joslās ap 100 km platumā. Divas neizteiktas joslas iet cauri Rietumukrainai un Pleskavai. Trīs „pamatjoslas”: Krievijas dienvidos, Vidējā joslā un uz ziemeļiem no Maskavas. Visas trijas joslas nav paralēlas, ja tās iedomāti turpinātu, tad tās krustotos Anglijas dienvidos – tieši tai rajonā, kurā visbiežāk novēroti Apļi.
Lielākā daļa krievu Apļu tikusi novērota Krasnodaras novadā (Jeiskas-Novokubaņas-Labinskas līnija). Šejienes Apļi atšķiras ar ģeometrisko formu noteiktību un vairāk atrodas ceļmalās (it kā paši „lien acīs”!). Tieši tamdēļ šeit Apļus uziet jau nākamajā rītā. Šai joslā Apļi izvietojas pilnīgi paralēli un mazliet uz ziemeļiem no senajiem kaukāziešu dolmeniem. Tādas attiecības ar senajiem dolmeniem vērojamas arī citās valstīs.
Otra josla Kurska-Voroņeža-Volgogradas apg. ir vidēji izteikta. Tā ir kas vidējs aritmētisks starp jau aprakstīto „dienvidu joslu” un turpmāk aprakstīto „ziemeļu joslu.” Saistību ar dolmeniem te nav, jo nav pašu dolmenu.
Ziemeļu josla iet pa līniju Vitebskas apg. – Maskavas apg. Ziemeļi – Tomskas apg. Ziemeļi. Tā sastāv no ne pārāk viegli atrodamiem Apļiem, sastopamiem pārsvarā mežmalās, tālu no ceļiem un cilvēku mājokļiem. Tieši tādēļ tie tiek uzieti vēlāk vai pavisam netiek uzieti, kas ļoti apgrūtina to izpēti. Ziemeļu apļi nav tik stingras ģeometriskas formas un ne tik daudzveidīgi pēc izskata. Te ir manīta tikai viena Piktogramma Vitebskas apgabalā, arī tā ne pārāk sarežģīta. Saistību ar dolmeniem te nav, jo nav pašu dolmenu.

Nīderlandē. Reģistrēti 97 Apļi. Pirmā dokumentālā liecība par Apļiem nāk no Āsenes Holandē 1590.gadā, kad turienes laukā parādījies Aplis.

Apļi Polijā. 1996.gada 14.februārī ziņas par milzīgiem apļiem ("citplanētiešu pēdām") pienāca no Polijas - tādi bija uzradušies Lauksaimniecības akadēmijas auzu laukā (ziemā???). Kā ziņoja Gazeta Viborča, salauztie auzu stiebri veidoja vienu milzīgu apli 13 m diametrā un 2 simetriskus pusapļus. Ģeometriski tie bijuši pilnīgi regulāri. Pirmais Apļus pamanījis agri no rīta 20 gadu vecs jaunietis, kas dzīvojis 11 stāvu mājā netālu no lauka. Uzreiz kopā ar kaimiņu viņš uzrāpās uz mājas jumta, lau labāk aplūkotu ģeoglifu. Avīzē intervēti vēl arī citi liecinieki.

Spānijā.

Apļi Ukrainā - 20–30 Apļi. Itin bieži tie rodoties Zaporožjes (Ukrainas austreņos) anomālajā zonā, kur bieži novēro NLO lidojumus un nosēšanos.
Partizanskajabalka. (Балка партизанская) Vieta, kur bieži parādās Apļi laukos. Netālu no Zaporožjes pilsētas. Pēc pētnieku datiem gadā te parādas līdz pat desmitam Apļu.
Īpaši "ražīgos" gados Ukrainā konstatē līdz pat 30 piktogrammām, 2000.gadā to bija ap desmitu. Ir vietas, kur Apļi bieži atkārtojas. Vasarās ufologiem gadās nofotografēt NLO. Ukraiņu ufologs J.Sočka (Я.В.Сочка) par to informēja organizāciju "Kosmopoisk," kas 2003.gada maijā ieradās te ekspedīcijā.

Vācijā. Ir saglabājusies 1687.gada gravīra no Vācijas, kurā ragains velns apļos saliec labību – „Pļaujošais velns” (The Mowing Devil).
Zināms par vairāk kā 30 Apļiem Vācijā.

Zviedrijā. Vēl XVI gs. zviedru bīskaps Olafs Magnuss izpētīja tādus apļus un nonāca pie secinājuma, ka tiem par cēloni ir elfu dejas: „Viņi [elfi] atstāj tik dziļus nospiedumus zemē, ka tur pēc tam neaug nekāda zāle – tā vienkārši izdeg dēļ neticama karstuma.” Avots: Harpur, Daimonic Reality, 142.-143.lpp. Iespējams tomēr, ka šis zviedru bīskapa aprakstītais fenomens vairāk attiecas uz NLO nosēšanās vietām raksturīgo izskatu un tādejādi nav tieši saistīts ar mūsu aplūkojamo tēmu (jāatceras tomēr NLO un „mazās tautiņas” saistību!).
Apļi Dienvidzviedrijā parādās katru gadu, sākot no XX gs. 70.gadu vidus.

Apļi Ziemeļamerikā.
Seni nostāsti indiāņu vidū. Interesants ir Ziemeļamerikā, Vidējos Rietumos dzīvojošo algonkinu indiāņu cilts nostāsts. Kāds cilts mednieks medību laikā uzdūries apaļam laukumam ar nomīdītu zāli. Viņš šīs pēdas nevarēja izskaidrot un tādēļ paslēpās tuvējos krūmos, lai novērotu klājumu. Pēc kāda laika no debesīm nolaidās apaļš grozs, kurā sēdēja vairākas ļoti skaistas sievietes. Skaistās sievietes izkāpa no sava lidaparāta un klajumiņā sāka dejot. Mednieks savā slēptuvē tupēja tik ilgi līdz viņam radās izdevība nolaupīt vienu no sievietem. Pārējās sievietes pārbijušās un steigšus iekāpa grozā un izzuda mākoņos. Bet mednieks ar nolaupīto skaistuli atgriezies dzimtajā ciemā, un vēlāk viņiem piedzima dēls. Taču šis sakars nebija ilgs. Kāda reizē indiānis sievieti un savu dēlu uz mirkli atstāja vienus pašus. Sieviete to izmantojusi un aizbēga, paņemdama līdzi dēlu. Debesu sieviete devās uz klajumu un, tur nonākusi, izgatavoja jaunu grozu, kopā ar dēlu iekāpa tajā un pacēlās debesīs. Protams, ka nebūs noticis tā kā ir vēstīts algonkinu nostāstā, bet kāds reāls grauds, lai cik niecīgs tas būtu, tajā ir. Tomēr, svarīgi ir atzīmēt vienu momentu šajā nostāstā, proti, no tā izriet, ka atnācēji no debesīm visos laikos uzveduši savas savādās dejas.

Apļi ASV. ASV konstatēti vairāk nekā 60 Apļi.
1965.gada 28.jūnijā Delrojā, ASV Ohaijo pavalstī fermeris Džons Stavano izdzirdēja sprādzienu sēriju. Pēc divām dienām viņš uzgāja zemē savādas pēdas. Augsnes paraugu un kviešu analīze neliecināja par nekādiem sprādzieniem. Kviešu stiebri likās burtiski izrauti no zemes (līdzīgi kā Kvīnslendā Austrālijā 1966.gadā vai Ponsī Francijā 1954.gadā).
Šo gadījumu rūpīgi izpētīja vietējie speciālisti A.Kanduso un Larijs Moijerss kopā ar Hariju Devisu. Stavano fermā tie konstatēja uz paaugstinājuma dīvainu apļveida veidojumu. Tā centrā bija apmēram 70 cm diametra iespiedums. To pētīja ar urbšanu, bet 25 cm dziļumā bija tikai irdena augsne. Lielākā daļa kviešu bija izrauti ar saknēm, apkārt mētājās zemes pikuči no 6-10 cm izmēros. Zemē gulošie stiebri atgādināja riteni ar spieķiem – savērptais efekts, kā Austrālijas Tulli „ligzdās" šeit netika novērots.
1992.gadā ASV tika nodibināta BLT pētniecības grupa, ko vadīja pazīstams biofiziķis Dr.Uljams Livinhuds. Drīz šīs organizācijas filiāles parādījās Kanādā, Austrālijā, Izraēlā un Anglijā. Visās šais valstīs pētnieki vāca un sistematizēja informāciju par Apļiem.
Pēdējais no mistiskākajiem ASV maršrutiem ir lauksaimniecības zemes Nebraskas pavalsts austrumos, vēstī laikraksts USA Today. Tieši tur 1990.gadā pirmo reizi parādījās vēlāk Holivudas apdziedātie mīklainie apļi. Mistiķi uzskata, ka kviešos riņķi radušies no lidojošā šķīvīša. Reālisti apgalvo, ka apļus veido cilvēki, kuriem ir daudz brīvā laika.
Dīķa saimnieks apli ievēroja agri no rīta, taču arī ap pusdienlaiku to vēl tīri labi varēja redzēt. Aplis izzuda tikai tad, kad ledus bija gandrīz pilnīgi izkusis. Tonakt neviens neko aizdomīgu nebija ne redzējis, ne dzirdējis. Saimnieks neparasto parādī­bu nofotografēja pulksten 4:45 no rīta. Parādība šķitusi tik pārsteidzoša, ka pirmā doma bijusi —ātrāk fotografēt, kamēr tā vēl redzama, citādi neviens neticēs, ka vispār kaut kas tāds iespējams!
Skats patiešām bija efektīgs. Likās — kāds uz­manīgi un ļoti precīzi «iegravējis» to ledus virsmā. „Gravīra”aizņēma gandrīz visu ūdenstilpes virsu, tomēr aplis nekur nepieskaras krastam. Tieši tas vedināja domāt, ka cilvēka rokas kaut ko tādu radīt nespēj.
Viens no iespaidīgākajiem šāda tipa atgadīju­miem notika 1993. gada februārī Bostonā (ASV Masačūsetsas pavalstī). Toreiz vienas nakts laikā uz Čārlza upes ledus saradās desmitiem visdažādākā lieluma apļu un koncentrisku aploču. No rīta tos savām acīm redzēja simtiem cilvēku, to skaitā arī slavenā Masačūsetsas tehnoloģiskā institūta līdzstrādnieki. Radās iespaids, ka visi minētie apļi šajā vietā radušies tikai tāpēc, lai pievērstu sev nopietnu zinātņu vīru uzmanību.
Vēlāk, 2001.gadā, arī februārī, daudz rakstīja par ledus apli Čērčvilā (ASV Merilendas štats). Šis savā ziņā unikālais «mākslas darbs» no ledus diametrā pārsniedza 9 m. Turklāt tas nebija vienkāršs aplis, bet īsta piktogramma. Tā ārmalai bija «kātiņš» ar asām malām. Tas vairāk at­gādināja taisnstūrveida celiņu. Pēc izskata viss ļoti līdzinājās piktogrammai miežu laukā Hempšīrā (Anglija), ko atklāja 1987.gadā. Šis mazais, taču ļoti izteiktais «kātiņš» it kā lika cilvēkiem saprast, ka te nav vainojami "dabiski apstākļi."
2003.gada 11.martā uz kāda dīķa ledus Norvalkas ciemā ASV Konektikutas pavalstī parādījās aplis aptuveni 8 m diametrā. Kā ziņoja masu saziņas līdzekļi, apļa līnijas platums nepārsniedza 63 mm. Kā vairākums jau zināmo ledus apļu, arī šis uzradās laikā, kad nakti sāk nomainīt agrs rīts. Kad gaisa temperatūra ir viszemākā — tonakt tā bija mīnus 23°C. 

Kanādā. 1974.gada septembrī 5 Apļi 0,7 m platumā un 3,5 m diametrā tika uzieti Langenburgas tuvumā Saskačevānā. 
2000.gada 24.augustā. Aplis parādījās Hazletā pie Sviftkurentas, Saskačevānas provincē Kanādā. Ziņoja fermeris Eliss Randijs, tas uzgāja to no rīta. 22 m diametrā, rudzos. Stiebri noguldīti pulksteņrādītāja griešanās virzienā. Kaimiņš bija pilots, tādēļ tas spēja Apli nofotografēt no augšas ciparu attēlā. Fermera sieva Hītera, kas pastaigājās pa nospiedumu, sajuta savādas enerģijas pieplūdumu. Pāris nedēļu iepriekš esot novērots NLO.

Apļi Āzijā.
Indonēzijā.
Izraēlā.
Japānā - 30.

Apļi Āfrikā.
Dienvidāfrikā. Apļi parādījās XX gs. 40.-50.gados.

Apļi Austrālijā.
Kvīnslendas Apļi. Austrālijā konstatēti paši pirmie un senākie Apļi. Tā 1966.gada 23.janvārī laikraksta Sidney San Harald pirmajā lapā bija raksts „No jauna lidojošo šķīvīšu ligzdas.” Trīs tādas „ligzdas” bija uzgājuši Kvīnslendā. Tās izskatījās kā apaļas piespiestas sausu niedru vietas. Apkārtējās niedres bija pilnīgi neskartas. Vienā no Apļiem niedres bija noguldītas pulksteņrādītāja virzienā, abos citos - pretēji.
1966.gada 19.janvārī 9 no rīta fermeris Džordžs Pedlijs (27 gadi), kas specializējās banānu audzēšanā, ar savu traktoru brauca garām purvam, ko sauca par Pakava līci. Pēkšņi viņš izdzirdēja skaļu svilpjošu skaņu – „it kā gaiss nāktu ārā no riepas,” – tā komentēja aculiecinieks. Tad tieši viņa priekšā tikai kādu 25 m attālumā viņš ieraudzīja no purva paceļamies zilgani pelēku aparātu apmēram 8 m diametrā. Rotējot tas pacēlās kādus 20 m virs zemes un tad aizlidoja kolosālā ātrumā. Tas viss notika dažu sekunžu laikā. Pēc tam viņš uzgāja pirmo „ligzdu,” kurā niedres bija nolocītas pulksteņrādītāja virzienā. 
Dodoties mājās, Pedlijs nolēma par redzēto nevienam nestāstīt, jo baidījās, ka viņu izsmies un neticēs. Taču visai drīz viņš satika Pakava līča īpašnieku Albertu Pennizi, kas, par lielu pārsteigumu, noticēja uzreiz un savukārt pats pastāstīja, ka veselu nedēļu tam sapņos rādoties lidojošais šķīvis, kas piezemējas viņa zemē. Tā jau ir vistīrākā mistika. 
Izpētīt šo gadījumu ieradās avīzes Sydney San Herald korespondents Bens Deivijs, kas noskaidroja, ka vēl desmitiem apkārtnes ļaužu redzējuši neparastas šķīvja formas lidaparātu. Liela daļa aculiecinieku to bija redzējuši vēl pirms Pedlija. Deivija konstatēja 5 „ligzdas” un publicēja to aprakstus. Vienas „ligzdas” pamats bija veidots no sapītiem meldriem, kas ar nesaprotamu spēku bija izrauts no purva dūņainā dibena 1,5 m dziļumā un tagad peldēja tajā kā platforma. 
Otro un trešo „ligzdu” atrada fermeris Toms Vorens, kas audzēja cukurniedres, un Penings – skolotājs no Tioli. Tās atradās apmēram 25 m attālumā no pirmās, bet bija slēpti ar biezu krūmāju. Trešā „ligzda” likās gluži svaiga un niedres tajā bija sagūlušas pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Tā nebija ne apsvilusi, ne izrauta. Kvadrātveida pleķītī ar malas garumu 1,2 m, kas atradās apmēram metru no pirmās „ligzdas” malas, trāve bija nogriezta līdz pat ūdens līmenim, kas ir vēl nesaprotamāk. Apļu diametri bija no 2,5-10 m. Visos, izņemot pašu mazāko (trešajā), niedres bija sagūlušas pulksteņrādītāja virzienā. 
Simtiem interesentu aplūkoja šīs vietas vēl pirms preses apraksta. 
Izplatījās baumas, kas apsūdzēja PSRS, ka tā izmantojot mazapdzīvotus Austrālijas apgabalus savu ieroču izmēģinājumiem, nevis savas Sibīrijas apgabalus. Bija pagalam kusli un nejēdzīgi mēģinājumi šos apļus izskaidrot ar kādu putnu darbību vai ar „krokodīļu mīlas rotaļām.”

Jaunzēlandē.

Vēsture. Piktogrammas laukos novērotas jau viduslaikos. Praktiski visās Eiropas valstīs bija teikas par to kā raganas un velni apļos izmīda labību.
Vēl XVI gs. zviedru bīskaps Olafs Magnuss izpētīja tādus apļus un nonāca pie secinājuma, ka tiem par cēloni ir elfu dejas: „Viņi [elfi] atstāj tik dziļus nospiedumus zemē, ka tur pēc tam neaug nekāda zāle – tā vienkārši izdeg dēļ neticama karstuma.” Avots: Harpur, Daimonic Reality, 142.-143.lpp. Iespējams tomēr, ka šis zviedru bīskapa aprakstītais fenomens vairāk attiecas uz NLO nosēšanās vietām raksturīgo izskatu un tādejādi nav tieši saistīts ar mūsu aplūkojamo tēmu (jāatceras tomēr NLO un „mazās tautiņas” saistību!).
Dr.Roberts Plots (1640.-1696.g.) bija pirmais, kurš pārzīmēja uz papīra labības laukos atrastās piktogrammas. Savos pierakstos viņš rakstīja, "Apļus un kvadrātus labības laukos rada apļu un kvadrātu vēji. Augsne zem šīm zīmēm ir daudz irdenāka un sausāka, kā citviet. Bet augsne ir sajaukta kopā ar sarmu. Augsne atgādina sapelējušu un sasmakušu maizi, bet garšo neslikti, sāļgana piegarša." Dr.Gils Levenguds dokumentēja tādus pašus novērojumus XX gadsimta 90.gados.
Kornvolas novadā XIX gs. apkārt cirkulēja stāsti par elfiem, kas „atnāk naktīs, lai maltu fermeriem graudus.” Avots: Evans-Wentz, Fairy Faith, 175.lpp. Tas stipri atgādina šai rakstā aplūkojamo fenomenu.
Pirmā dokumentālā liecība nāk no Āsenes Holandē 1590.gadā. turienes laukā parādījies Aplis.
Ir saglabājusies 1687.gada gravīra no Vācijas, kurā ragains velns apļos saliec labību – „Pļaujošais velns” (The Mowing Devil).
Jau XVII gs. angļu avīzēs ir publicēts stāsts par dīvainajiem notikumiem auzu laukā pie Hertfordšīras (The Mowing-Devil: Or, Strange NEWS out of Hartford-shire). Naktī lauks it kā ticis liesmu apņemts, bet no rīta atklājies, ka auzas nopļautas, pie tam tā, "kā neviens mirstīgais to nevarētu." Tā laika cilvēki neapšaubāmi tādu parādību saistīja ar velna jokiem. Rakstā tā arī teikts, ka triji akri auzu "tikuši akurāti velna vai kāda cita elles gara nopļauti, jo neviens mirstīgais tā nevarētu." Par šo seno atgadījumu atcerējās tikai mūsdienās, kad izvirzījās AL problēma.
Ir pierakstītas aculiecinieku liecības no XX gs. 20.gadiem, kad tie bija spēlējušies šādos Apļos.
XX gs. 30.gados tādi parādījās Īrijā, 40.-50.gados – Dienvidāfrikā un Anglijā. Tais laikos pret šo fenomenu izturējās ar izsmieklu.
Tādēļ pirmie pēc ilgāka pārtraukuma, kas par to ierunājās, bija austrālieši: strikti 3 Apļi parādījās pie Tulli upes niedru laukā Kvīnslendas ziemeļos 1966.gada 23.janvārī - Austrālijā tas ir vasaras vidus.
1968.gadā pirmo reizi Anglijā AL parādījās Stounhendžas monumenta tuvumā.
1972.gada 12.augustā pirmo reizi fiksēts gadījums, kad divi liecinieki Brjūss Bonds un Arturs Šatlvuds (Varminstera, Lielbritānija) savām acīm redzēja, kās gūlās labības stiebri un izveidojās Aplis. Brūsa Bonda  liecība. "Pēkšņi naktī dzirdēju troksni. Izklausījās, ka kaut kas noliektu pie zemes kviešus. Bet nakts bija rāma un nebija ne mazākās vēja brāzmiņas. Savu acu priekšā redzēju, kā uz labības lauka parādās nospiedums. Kvieši noliecās pie zemes pulksteņrādītāja virzienā." Savā liecībā viņš arī pieminēja, ka dzirdējis augsta toņa skaņu, kas līdzīga matu fēna skaņai.
Apmēram 10 gadus pēc šī novērojuma AL sāka parādīties masveidīgi. Tobrīd ziņojumu skaits par AL jau pārsniedza 9000 un 90% tādu nāca no Anglijas.
Lielā skaitā šīs figūras (sauktas par kropcirkliem) parādījās 1980.gadā Hempšīras grāfistē Lielbritānijā. Pēc tam piktogrammas sāka parādīties visā valstī: 1987.gadā – 47, 1988.gadā – 98, 1989.gadā – vairāk kā 400. Dažos sekojošos gados parādījās pat 500 un vairāk Apļu labības laukos. Visbiežāk AL fenomenu saista ar Angliju tamdēļ, ka šeit šis fenomens tiek vislabāk uzskaitīts, un Apļi britiem dāsni „atbildēja.”
80.gados notika vēl kādas izmaiņas – Apļi mainīja izskatu: parādījās kvadrāti un taisnstūri, citi zīmējumi sāka atgādināt alu gleznojumus. AL izplatījās pa visu pasauli un tos jau lielākā skaitā sāka uziet ASV, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē, PSRS un pat Japānas rīsu laukos.
Iesākumā tie interesēja tikai vietējo presi, bet 1986.gadā statistiķis un viens no BUFORA pētniekiem Pols Fullers (strādāja Hempšīras grāfistes padomei) kopā ar Dženiju Rendlzu gatavoja pirmo publikāciju par „raganu apļiem.” Šo brīdi pieņemts uzskatīt par cereoloģijas (zinātne par Apļiem) dzimšanas brīdi. Drīz vien šie abi publicēja pirmo brošūru „Apļu mīkla” un izsūtīja to uz visiem kaut cik vērā ņemamiem laikrakstiem. Drīz pēc tam vēl organizēja simpoziju Londonā, kurā visi par AL varēja izteikties kā nu mācēja. Tika izvirzītas pirmās hipotēzes – meteroloģiskā un ārpuszemes.
XX gs. 80.gados AL jau visai nopietni sāka uzlūkot kā Citplanētiešu "vizītkarti." Ufologiem tā bija samērā jauna parādība, kuru ar entuziasmu ņēmās apsekot.
Ar laiku cereoloģija ieguva popularitāti un milzums britu sāka izklaidēties ar kafiju un maizītēm zaļajos pakalnos pa nakti vērojot apkārtni – vai tik kur neparādīsies kārtējais Aplis?
Diemžēl sarosījās un attīstījās arī Apļu viltotāju kustība. Pirmais tāds fiksētais gadījums notika 1986.gadā, kad kāda vietējā avīzīte samaksāja fermerim par piktogrammas radīšanu savā zemē. Notikums neizraisīja plašu atpazīstamību, ko gan nevar teikt par 1991./1992.gadā notikušajiem viltojumiem, kuru autori bija Southemptonas pensionāri Dugs Bouvers un Deivs Čorlijs. Apļu viltotāju darbības tik ļoti ir diskreditējušas pašu Apļu fenomenu, ka vairums cilvēku izturas pret to kā pret pilnīgu fikciju.
Tomēr fenomens patiesi eksistē un tiek intensīvi pētīts. Pēdējā laikā palielinājies arī nofilmēto materiālu skaits. Pirmo tādu izdevās uzņemt pētniekam Endrjū Kolinsam (Colin Andrews) 1960.gadā.
Dažādi Apļi. 1980.gada augustā avīzēs parādījās reportāžas par uzietajiem Apļiem laukā Viltšīrā (Anglija) ar diametru 18 m.
1996.gada jūlijā pie Stounhendžas parādījās figūra, kas sastāvēja no 150 apļiem. Pats Delrado pierādīja glifa matemātisko precizitāti.
1998.gadā veseli astoņi AL parādījās Beļģijā sākot ar jūniju. Laukā pie Hjūzas Oudenārdē bija apaļa piktogramma ar diametru 30 m. Vietējie ufologi to nosauca par "Dāvida zvaigzni" dēļ sešstaru zvaigznes piktogrammas centrā. Tās autori ir cilvēki - jokdari no Beļģijas televīzijas.
1998.gada vasarā Viltšīrā laukā parādījās matemātiski ļoti precīza piktogramma. 

Apļu raksturojums.
Apļu izskats un forma.
AL obligātie raksturlielumi:
1) nospieduma asums;
2) neatkārtojamība;
3) griešanās figūras (vai figūru) klātiene;
4) stiebru savērpšanās „nestrupceļainība”;
5) figūrās nav atrodams ne sākums, ne beigas;
6) fraktalitāte.
Apļi savos zīmējumos izmanto logaritmiskas proporcijas, Fibonači virtenes vai Zelta griezumu. Dažos iekodētas teorēmas.
Ne Anglijā ne arī kādā citā vietā nav konstatēti identiski Apļi, tiesa, ir viens izņēmums – klasisks apaļš Aplis bez papildinājumiem. Tas nozīmē desmitiem tūkstošus dažādu figūru! Un veseliem tūkstošiem ir arī to fotogrāfiju.
Bieži ir novērotas līdzīgas tendences. Tā piemēram, laikā no 1996.-2000.gadam Krievijas apļos bija vērojami līdzīgi trijstūri: tie bija veidoti no liela centrālā apļa un trim mazākiem aplīšiem ap to. Rietumos ap šo pašu laiku bija raksturīgas dažāda lieluma apļu virtenes skaitā no 2-3 līdz pat vairākiem desmitiem.
Vēl Apļiem ir novērota tendence kļūt sarežģītākiem:
1) sākumā visās valstīs piktogrammas sākas ar pavisam vienkāršiem apļiem,
2) pēcāk seko apļu kombinācijas ar līnijām – arī visai vienkāršas,
3) vēl vēlāk piktogrammas kļūst sarežģītākas dēļ tā, ka samazinās taisno līkņu skaits, kuru vietā nāk dažādas līknes, bet
4) piktogrammas kļūst apzināti divdimensionālas.
3.stadijā arvien biežāk parādās fraktalizācija, visi simetriju veidi (centrālā un ass). Apļu virtenēs visu kaimiņu apļu starpā ir vienas un tās pašas matemātiskās attiecības. Retāk - šīs attiecības pakļaujas sarežģītākai matemātiskai formulai, respektīvi, ir koeficients. Mēdz būt sastopami fraktāli zīmējumi – piemēram, aplīši, kas veido lielāku apli.
Nu un lūk, speciālisti uzskata, ka Anglija ir priekšā visām citām valstīm, jo tās Apļi jau raksturojas ar 3. un 4.stadiju. Krievijā – ar 2.un 3.
Pētnieki (Dž.Houkinss u.c.) saskatījuši Apļu formās zināmas likumsakarības.
Gan vienkāršajiem, gan arī sarežģītajiem zīmējumiem nav ne gala, ne sākuma. Tie it kā ir „zīmēti” ar vienu vilcienu. Šādā pat stilā ir veidoti zīmējumi Naskas plato un arī dažās citās vietās.
Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka Apļu formai nav gadījuma raksturs.
Apļu izejmateriāls. Tie ir dažādi graudaugi un zāle. Pārsvarā gadījumu veidojas kviešu laukos, 10-15% gadījumu veidojas auzās, reizēm arī griķos vai citos graudaugos, biešu laukos vai vienkārši zālē.
Labības stiebru deformācija.
Labības stiebru noliekums. Īstajiem Apļiem ir raksturīgs īpašs labības stiebru deformācijas veids – tie maigi tika nolocīti 90 grādos apmēram collas augstumā virs zemes, tai vietā, kur stiebram ir pirmais gredzens. Stiebri tikuši salocīti apmēram 90 grādos un no jauna kļuvši cieti.
Salocījās pat sausie stiebri, kamēr viltotajos apļos tie vienkārši salūza. Apļiem patīk parādīties tieši nobriedušā sausā labībā, kad līdz ražas novākšanai bija atlikušas vairs tikai dažas dienas. Salocītie stiebri nekad negāja bojā, bet turpināja augt. Tāpat reizēm stiebros var novērot parādījušos dobumus, it kā stiebri būtu sasiluši no iekšienes. Novēro skartā apgabala šūnu struktūras izmaiņas, kā arī izmaiņas dīglī.
Ir rakstīts, ka stiebri nolocīti pa spirāli, kas saskan ar logaritmiskām proporcijām, Fibonači skaitļiem un Zelta griezumu (tie ir arī gliemežnīcā vai auna ragā).
Labības stiebru gūluma virziens. Vēl viena raksturīga īpatnība ir tāda, ka noliekto stiebru virsotnes nekad neatduras pret zīmējumu kontūru, bet izvietojas pa līnijas pieskari. Visai vienkārši tas ir realizējams "rotācijas" Apļos, jo stiebri ir saguldīti pulksteņrādītāja virzienā (ir arī pretēji pulksteņrādītāja virzienam – taču krietni retāk) un ir kontūrai pieskaroši. Taču grūtāk un gandrīz vai neiespējami tas ir sarežģītākās piktogrammās, jo taisnstūra figūrās vismaz vienā pusē galotnēm taču ir jābūt pret malu! Tomer nē, jo lieta tāda, ka Zīmējumu līnijas savijas tik izmanīgi, ka tā tomēr nenotiek un viss līgani pāriet citās līnijās. Tādejādi atkaltiekrealizēts raksturīgais Apļu princips, ka zīmējumam nav ne sākuma, ne beigu - it kā ar vienu vilcienu. Šai principā var saskatīt līdzību ar kustībām, kādas veic datorprogrammu zīmējošie kursori, rasējumu ploteri vai daži mākslinieki (piemēram, karikatūrists Romāns Vitkovskis). No antīkajām kultūrām tādi zīmējumi raksturīgi - Naskas plakankalnes ģeoglifiem u.c.
Apļu pamatne no salocītajiem stiebriem var sastāvēt no līdz pat 5 atsevišķiem slāņiem, kuros katrā stiebri nolocīti pretējā virzienā nekā iepriekšējā slānī, bet blakusesošie stiebri guļ cits citam blakus ļoti akurāti. Apļu centrā stiebri var savīties pavisam viltīgos veidos un visai bieži pašā centrā stāvus atrodas viens vienīgs stiebrs (parasti gan kūlītis).
Apļu malas. Tās izveidotas gluži vai ar ķirurģisku precizitāti, ko atkal nevar teikt par viltotajiem Apļiem.
Apļu pamatne. Tā var sastāvēt pat no 5 slāņiem, kuros katrā stiebri savērpti pretēji blakusesošiem slāņiem. Katra vārpiņa guļ ideāli akurāti blakus esošajām. Apļu centrā vārpas savijas īpaši viltīgi, lai gan kūlītis vārpu (vai pat tikai viena vienīga vārpa!) stāv vertikāli neskarts.

Apļu fizikālais raksturojums.
Pastiprināts infrasarkanais starojums. Tāds ir gan Apļu iekšā gan arī ārā.
Magnētisms. Kompasi nespēj noteikt pareizas debespuses Apļu iekšienē. Videokameras, mobilie tālruņi un akumulatori tajos mēdz nedarboties. Virs tiem lidojot arī lidmašīnu aparatūrā vērojami darbības traucējumi.
Bieži apkārtnē izlādējas automobiļu akumulatori. Reizēm tuvējos ciemos vispār atslēdzas elektrība.
Domā, ka noslēpumainie spēki, kas Apļu veidošanai izmanto ārkārtīgi sarežģītas Eiklīda ģeometrijas figūras, veidošanas procesā izmaina vietas magnētisko struktūru.
Radiācija. Geigera skaitītāji rāda apmēram 3 reizes augstāku radiācijas līmeni nekā fonam. Apļos gulošajos graudaugos konstatēti radioaktīvie izotopi. Dons Skots savā eksperimentā pierādīja, ka jau pirms Apļa izveidošanās tai vietā palielinās radioaktivitātes fons. Krievi raksta, ka viņu Apļos visi starojumi ir normā, tikai Apļa malās konstatēta paaugstināta alfa daļiņu radiācija.
Novērots, ka dzīvnieki izvairās no Apļu vietām pirms vēl pat tie nav radušies.

Kā parādās Apļi?
Veidošanās laiks. Parasti tie veidojas naktīs no 23:30–4:00.
Veidošanās ilgums. Apļiem raksturīga ļoti ātra izveidošanās - aculiecinieki apgalvo, ka no 1 sekundes līdz vairākām minūtēm. Nav fiksēta neviena liecība, kas apgalvotu, ka Apļi veidojušies ilgstoši. Tiesa, parasti liecinieki tomēr saka visai nenoteikti: „Vakarā nebija, ieraudzījām no rīta.” 
Skaņa. Novērotāji atzīmē, ka parasti Apļu veidošanās bijusi bez skaņas. Dažos gadījumos bijusi zumēšana vai nepatīkama zvanīšana ausīs. Kopumā process it kā nav ne reizi nav apdraudējis novērotājus. Laikam kāds no lieciniekiem šo skaņu ir pierakstījis un to analizējusi NASA – atzinusi par mākslīgas izcelsmes skaņu.
Liecības. Tā tas arī notiek nomaļos laukos, taču pašam veidošanās procesam pa šiem gadiem ir saradies visai daudz liecinieku, jo kāds tomēr tuvumā tam visam gadās. Tādējādi patlaban pasaulē uzkrājies vairāk kā 50 tādu aculiecinieku stāstījumu.
Anglijā fiksēts gadījums, kad Aplis nakts laikā cilvēku acu priekšā parādījās stingri apsargātā teritorijā - Lielbritānijas premjerministra rezidences pļaviņā. Kāds pāris staigājot ar suni novēroja kā nedaudz sekundēs gaisa virpulis netālu no tiem radīja nelielu Apli. Vorminsterā (Viltšīras grāfistē) novērotāji sajuta tikai vēju, labība pašķīrās kā vēdeklis un Aplis bija izveidojies. Parasti nekā sevišķa liecinieki nav manījuši.
Pavisam uzskatāma kāda Apļa veidošanās Anglijā tika pēc tam, kad izdevās to nofilmēt.
Meklēšanas apvienība Kosmopoisk tādus lieciniekus Krievijā apzinājusi veselus 10 gabalus.
Neparastas parādības. Bieži Apļu veidošanās brīdī novēroti NLO. 

Apļi un NLO. Īpatnēji, ka visvairāk tādi ziņojumi saņemti no Krievijas - pirms Apļa izveidošanās virs attiecīgās vietas novēroti karājamies NLO.
Vismaz viens tāds gadījums ir zināms arī Anglijā – Sentmārgaretbejā (Kentas grāfistē) esot bijusi novērota caurspīdīga kolonna, kas izskatījusies kā „glāze, kas novietota virs lauka.” Tobrīd esot lijis stipris lietus, un ūdens notecējis pa kolonnas sāniem, neielīdams tās iekšienē, kurā radās viesulis, kas izveidoja zīmējumu.

Saistība ar anomālajiem zemes urbumiem. Interesanti, ka dažu Apļu centros uzieti tādi anomāli urbumi.

Saistība ar enerģētiskajām līnijām un senajām svētvietām. Literatūrā bieži minēts, ka Apļi parādās virs vietējām enerģētiskajām līnijām. Pašus Apļus labi var uziet ar kārkla rīkstes palīdzību, to vietas parādās vēl nākamajos gados pēc Apļu rašanās.
Anglijā Apļi intensīvi grupējas netālu no Stounhendžas, pirmo reizi pie tās Aplis fiksēts 1968.gadā. Bet, tā kā Anglijas zeme ir kā nosēta ar seniem megalītiem, tad apgalvojums par Apļu saistību ar senajām kulta vietām Anglijā vienmēr būs grūti apstrīdams.
Krievu Kosmopoisk grupa apzinājusi 5 Apļu parādīšanās joslas Krievijā. Viena no tām – „Dienvidu” (Jeiskas-Novokubaņas-Labinskas līnija) izvietojas tieši paralēli un mazliet uz ziemeļiem no senajiem Kaukāza menhīriem. Tādējādi, iespējams, ka Apļu parādīšanās ir saistīta ar Zemes enerģētiskajām līnijām, uz kurām varbūt izvietojās arī senie menhīri.

Apļu pētīšana.
Tos pētījis slavenais britu astronoms Džeralds Hokinss.
Krievijā informāciju par Apļiem sistematizē meklēšanas vienība Kosmopoisk.
Ne reizi vien laboratorijās pētīti salocītie stiebri no Apļiem. Piemēram, tie tikuši pētīti Dr.V.Levenhuka biofiziskajā laboratorijā ASV. Pētījumi parādīja, ka stiebra locījuma vietā auga šūnas ir kā uzpūstas, līdzīgi kā būtu cietušas no mikroviļņu apstarojuma. Kāda karstuma avota iespaidā labības stiebri uzkarst, salocās un atdziestot atkal tai vietā paliek stingri. Cilvēkam it kā nebūtu pazīstams tāds veids, kā to izdarīt.
1992.gadā ASV tika nodibināta BLT pētniecības grupa, ko vadīja pazīstams biofiziķis Dr.Uljans Livinhuds. Drīz šīs organizācijas filiāles parādījās Kanādā, Austrālijā, Izraēlā un Anglijā. Visās šais valstīs pētnieki vāca un sistematizēja informāciju par Apļiem. Pētnieki rūpīgi pētīja atlasītos augu stiebrus un pētīja tos zem mikroskopa un novērtēja to fizioloģiskās un histoloģiskās izmaiņas. Lielākā vairumā gadījumu tika uzietas vairākas novirzes no normas: graudu ārējās membrānas šūnām bija patoloģiski sabiezinātas sieniņas, stiebra mezgli bija izkropļoti un stipri palielināti izmēros, vārpās sēklas vai nu nebija vispār vai arī bija kroplīgas un neattīstītas.
BLT grupas iegūtie dati sakrita ar britu pētnieka Peta Dolgado pētījumu datiem, kurā 1989.gadā arī bija izpētījis šos augus.
Uz šo datu bāzes Livinhuds publicēja nopietnu zinātnisko darbu. Secinājumi tajā ir sekojoši: Apļos iesaistīti augi sevī satur īslaicīgu elektriskā lauka impulsu un ārkārtīga karstuma iedarbības pēdas. Tādu fizikālo faktoru kokteili varētu radīt jonizēti-plazmātisks virpulis. Pētnieks uzskatīja, ka citplanētieši zīmējumus laukos varēja izveidot ar mikroviļņu radiācijas palīdzību, kas veidojas ap jonizētu plazmu.
Izpētot Apļus dažādās ģeogrāfiskās vietās, secināja, ka stiebru nogulšanās tajos visos notiek pēc vienas sistēmas. Tātad stiebru gulšanās veids ir universāls, ne lokāls.

Cilvēku veidotie apļi. Kas nu to tā aprēķinājis, kas ne, bet šodien nosacīti uzskata, ka apmēram 30% Apļu varētu būt cilvēka roku veidoti.
Pirmā fiksētā mistifikācija tika izveidota 1986.gadā, kad kāda vietējā avīzīte samaksāja fermerim par piktogrammas radīšanu savā zemē. Tiesa gan, interesi par notikumu noturēja pavisam neilgi, un to atmaskoja kāds Jans Mržiglods. Neviena avīze par to neuzrakstīja, tādējādi viltojuma vaininieki ilgstoši neuzskatīja par vajadzīgu atzīties.
Šis pirmais viltojums tomēr atvēra Pandoras lādi un viltojumi vēlāk plūda straumēm.
Tomēr pats lielākais trieciens cereoloģijai tika dots 1991.gada septembrī. Tad prese izbazūnēja, ka noslēpumainos Apļus angļu laukos veidojuši divi angļu pensionāri – Dugs Bouvers un Deivs Čorlijs no Southemptonas. Viņi slepus sazinājās ar kādu valsts mēroga avīzi un apgalvoja, ka apļus viltojuši izmantojot virves un dažus dēļus jau no paša sākuma (kopš 1978.gada?), ko varot pierādīt ar fotogrāfijām. Kinokamerām vērojot, tie radīja Apli Kentā. Tika uzaicināts Pats Dolgado, kurš, nenojaušot izjokošanu, apliecināja, ka aplis ir izdevies. Par falsifikāciju viņam pavēstīja tikai pirms pašas atmaskojošās publikācijas laikrakstā Today.
Vairākas dienas abi „mākslinieki” atbildēja uz reportieru jautājumiem un uzņēmās vainu par vairāk kā 200 kropcirkļu pagatavošanu kopš 1975.gada (apbrīnojama pacietība un darbaspējas!). Motivācija – vēlme izklaidēties, pazoboties par lētticīgajiem un kļūt slaveniem. Tā kā abi uzskatīja ka īstu Apļu nemaz nav, tad nodomāja, ka bez viņiem darbojas vēl kādi viltotāji, jo uzieto Apļu daudzums bija daudz lielāks.
Interesanti, ka abi nolēmuši viltot apļus pēc tam, kad līdzīgus Apļus bija redzējuši Austrālijas džungļos 1966.gada janvārī (tos jau nu gan diez vai kāds bija viltojis, jo tur mudžēja no indīgām čūskām!). Par agrākiem Apļiem viņi nekad nebija pat dzirdējuši.
Protams, ka tik masveidīgi viņi darboties nav spējuši, jo tad būtu nepieciešama slepena organizācija ar 1000 dalībniekiem. Un patiesi – drīz notika masveida „atzīšanās.” Taču pārbaudot izrādījās, ka jaunizceptie Apļu „veidotāji” nespēja neko pamatot.
Pat tie, kas ar dievu uz pusēm tiešām parādīja kā veidojuši apļus, neizturēja salīdzinājumu ar īstajiem Apļiem, jo tāda īpaša veida labības stiebru deformāciju Apļos nespēja panākt.
Tagad abu spējīgāko viltotāju darbi aplūkojami portālā www.circlemakers.org
Ufologu vidū cirkulē informācija, ka abus pensionārus bija instruktējusi Britu valdība pēc CIP lūguma. Pensionāri bija aicināti uzņemties atbildību arī par daudziem citiem Apļiem, ar kuriem tiem nebija ne mazākā sakara. Tādējādi varas iestādes mēģināja diskreditēt šo fenomenu, un daļēji tas arī ir izdevies.
TV intervijas laikā noskaidrojās patiesā aina: abi pensionāri daudz un ilgi pinās savos paskaidrojumos, tā, ka galu galā neviens vairs īsti nesaprata, ko viņi ir, bet ko nav taisījuši. Vairāk kā puse piktogrammu tika uzieta 50 jūdzes uz rieteņiem no Silsburijhilas, bet abi pensionāri noliedza savu saistību ar tām vispār. Tālāk labāk – raidījumā/os tā arī netika rādīts nekas no tā, ko pensionāri bija patiesi izbradājuši, bet rādīja lielus, plašus un skaistus zīmējumus.
Pēc tam TV pārraidēs ir figurējuši daudzi un dažādi Apļu taisītāji, kas dažādas motivācijas dēļ ņēmušies pa laukiem. Tādējādi uz viņu rēķina patlaban noraksta ap 30% no Apļiem.
Daži no Apļu veidotājiem tādā veidā esot mēģinājuši atbildēt uz īsto Veidotāju sūtījumiem.
2000.gadā viens no tādiem „apļologiem” – Metjū Viljamss, tika arestēts par „apzinātu kaitējuma nodarīšanu,” jo darba procesā tika pat nofotografēts.
2001.gada novembrī parnormālo parādību pētnieks no Austrālijas apsūdzēja Volta Disneja studiju (Dysney Studios), ka tā viltojot Apļus visā pasaulē, lai reklamētu savu filmu „Zīmes” (Signs) Melam Gibsonam klātesot. Ja Cien. Lasītājs atceras, tad kinolentē gāja runa par fermeri, kas Apļus atrod savā laukā.
Dažus gadus apakaļ šādu viltotāju grupu noalgoja ziņu programma NBC un aizveda tos uz Jaunzēlandi, lai pagatavotu tur lielu un skaistu piktogrammu.
Daži agronomi uzskata, ka, ja ziemāju laukā vēlā rudenī pa Apli nokaisīt minerālmēslu trieciendevu, tad tādas slāpekļa pārbarošanas rezultātā stiebri Apļa ietvaros augs ātrāk. Ātri izaugušie tievie stiebri noguļas pie mazākā vēja pūtiena. Tādus stiebrus var noguldīt pa spirāli ar virves palīdzību, kā to 2001.gadā nodemonstrēja vienā no Piemaskavas fermām Komsomoļskaja Pravdas korespondentiem. Taču pilnvērtīgu Apli tāpat tā izveidot nav iespējams, jo nevar atkārtot zīmējuma „asumu.”
Viltoto Apļu trūkumi. Viltotāji nespēj atkārtot to, ka Apļos pat pārbriedušu un pārkaltušu vārpu stiebri līgani noliecas par 90 grādiem un turpina aug nolirktā veidā, it kā nekas nebūtu noticis. Tikmēr viltotajos Apļos stiebri ir salauzti. Pie tam īstie Apļi parādās tieši nobriedušās labības druvās neilgi pirms graudaugu novākšanas. Viltotāji pilnīgi nespēj izveidot šādu labības stiebru noliekšanos savos izveidotajos Apļos.

Videomateriāli.
Kolinss Endrūss (Colin Andrews) – 27 gadus pēta apļus laukos ASV. Viņš uzņēma Apļa veidošanās brīdi Anglijā 1960.gadā. 3 punkti + 2 punkti. Noliecas stiebri. 90 grādos tie turpina augt, bet tiem nekad nenobriest vārpas. Tai vietā nestrādā elektroaparāti.
1996.gadā viņš šo ierakstu demonstrēja Paranormālo parādību pētnieku konferencē Helsinkos. Šim pētniekam izdevās pierādīt, ka piktogrammas veidojas spīdošo ložu darbības rezultātā. To raksturs tā arī nav tapis skaidrs – lodveida zibens, NLO analogs vai kāda psihoaktīva būtne no paralēlajām pasaulēm.
Arī britu pētniekam Aleksandram Stīvam izdevās nofilmēt Apļus to rašanās brīdī. Kā parasti, nofilmējot figūras laukā, pētnieks filmas skatīšanas laikā pamanīja, ka tajā redzama arī kāda neliela balti spīdoša lode. Tā nolaidās uz lauka un sāka manevrēt virs figūrām, gandrīz vai aizķerot labības augu virsotnes.
Krievijā Kosmopoisk pētnieciskās grupas dalībnieki sākot jau ar 1996.gadu katru vasaru brauc uz Novokubaņsku Stavropoles novadā, apmetas augstākā pakalna virsotnē pie vietas, kur visbiežāk tapuši Apļi. Viņu mērķis ir nofotografēt noslēpumainos māksliniekus, taču līdz šim tas nav izdevies.
Tomēr, liekas, ka vismaz viens filmēts materiāls Krievijā tomēr ir. Kad vienības Kosmopoisk vadītājs Vadims Černoborovs vērsās Kurčatova institūtā Apļu sakarā, tad viņam tur uzdāvināja kaseti ar kādu ierakstu. To nofilmējis nejaušs garāmgājējs. Ierakstā redzami divi lodveida zibeņi, kas lido virs lauka, bet pēc tam zem tiem izveidojās viens liels un 4 mazāki simetriski apļi.
Tātad, pēc Mazā Zaļā šodienas informācijas, pasaulē eksistē, iespējams, 3 Apļu veidošanās nofilmējumi.

Hipotēzes. Visas hipotēzes, kas mēģina izskaidrot Apļu fenomenu var iedalīt trijās lielās grupās: nezināmu dabas spēku, citplanētiešu un cilvēku-jokdaru.

1. Dabas spēki. Varbūt ko tādu varētu pieļaut vienkāršos Apļu gadījumos, tad skaidrs, ka sarežģītākos haotiska gaisa masas kustības nekādi tos nevarētu radīt. 
Elektromagnētiskā. Parastā zibens kanālā var veidoties kvazistacionāri lodveida zibeņi. Šķiet, ka pastāv apļu saistība ar stipriem elektrostatiskiem laukiem, kas rada stiebru noliekšanos. Ir arī versija par telūriskajām strāvām, kas cirkulē Zemes iekšienē un ir atkarīgas no apvidus ģeoloģiskās struktūras. Šai versijai par labu runā fakts, ka 90% apļu rodas Lielbritānijā, kur nelabvēlīgi laika apstākļi (negaiss, zibens spērieni) ir bieža parādība. Arī pirms Ceraukstes piktogrammas parādīšanās Lat ijā 1999.gadā bija stiprs negaiss un tika fiksētas dažādas atmosfēras elektriskās parādības. Blakus Mālpils piktogrammai ir purvs, tur varētu būt kādas pazemes ūdens plūsmas, bet ūdens, kā zināms, ir labs elektrības vadītājs. Nav izslēgts, ka notiek atmosfēras elektrības mijiedarbība ar pazemē plūstošajām strāvām un rodas šādas komplicētas figūras.
Metereoloģiskā. Tādu pirmais izvirzīja Londonas simpozijā Terenss Midens. Apļus veidojot nezināmas atmosfēras parādības. To atbalstīja arī pirmpētnieki P.Fūlers un D.Rendlzs. Piemēram, mikrotornado, elektrizēti gaisa virpuļi, krusa u.c. Ja vienkāršu zīmējumu gadījumā to vēl kā varētu izskaidrot, tad sarežģītu – nekā.
Vainojami lodveida zibeņi.
Mikroviesuļi.
Krusa.

2. Nezināmi dabas spēki. 
Plazmas virpuļa teorija. Meteorologs Toreno Milejs uzskata, ka virpuļojoši gaisa stabi, kas sevī nes elektrisko lādiņu, var būt par Apļu rašanās iemeslu. Tādējādi ir iespējama miniviesuļa rašanās, kas kādu laiku noturas vienā vietā. Beigu beigās viesulis izjūk, pieliekdams stiebrus pa spirāli. Dīvainās spīdēšanas un skaņa var rasties elektriskā lādiņa dēļ.
Fluksa nospiedums. Krievu fiziķis no Maskavas Fizikas un tehnikas institūta (МФТИ) Boriss Rodionovs (Борис Устинович Рoдиoнoв) izvirzījis domu, ka AL zīmē ārkārtīgi smalki pavedieni, kas veidojas no monolaukiem un lineārās matērijas – tā saucamie fluksi (nezinām, kas tas tāds!).
Enerģijas plūsmu nospiedumi. Krievu fiziķis Andrejs Oļhatovs (Андрей Ольxoвaтoв) domā, ka AL fenomens varētu būt tas, kas rodas energoapmaiņas rezultātā starp Zemes garozu un atmosfēru.
Virpuļveida svārstības Zemes magnētiskajā laukā. Endrjū Kolinss uzskata, ka apmēram 20% Apļu varētu būt radušies šādā veidā. Iespējams, ka sasaucas ar iepriekšējo teoriju.
Stāvviļņi. Ukraiņu pētnieks Romāns Aleksjuks (Роман Петрович Олекcюк) no Viņņicas izteicis domu, ka Apļus laukos, zālē un sniegā veido elektromagnētiski stāvviļņi.

3. Ārpuszemes saprāta teorijas. Populārākā un visticamākā no hipotēžu grupām. Šo domu aizstāvēja Apļu pētnieki - Kolinss Endrjūss, Pats Delgado, Pols Fūlers.
NLO apakšas nospiedumi. Vienkāršotā veidā – Apļi radušies NLO nolaišanās rezultātā. To nevar ne apstiprināt, ne noliegt, jo NLO fenomena daba un tā īpašības mums ir neskaidras, tomēr hipotēzei par labu liecina daudzie NLO novērojumi Apļu tuvumā. Iespējams, Apļi laukos ir viens no NLO fenomena aspektiem, jo visai dumji būtu apgalvot, ka, piemēram, "liodojošu šķīvīsu" plakanie dibeni, pat, ja tie nav gluži "plakani," spētu radīt tādas daudzveidības un sarežģītības Apļus. Katrā ziņā apbrīnojamā Apļu dažādība liek domāt, ka tādā gadījumā arī NLO vajadzētu būt visvisādiem.
Šī teorija atspoguļota arī vienā no seriāla „Slepenie materiāli” (X-files) sērijā.
Informācijas nodošana. Kāds mums sūta signālus no kosmosa?
Saprātīgā labība. Šādi zīmējumi varētu būt labības kolektīvā saprāta izpausme? Vispār, man iepatikās – teorijas viena labāka par otru! Ir taču zināms, ka augi savstarpēji veic apmaiņu ar informāciju. Varbūt labība lūdzas tai nedarīt pāri? Bet mēs to nedzirdam!
Ezotēriskie signāli. Visai murgaina hipotēze, ka zemieši ar savu tehnokrātisko civilizāciju izpostījuši zemi un kļuvuši par traucēkli citu civilizāciju attīstībai. Tādēļ Apļi esot informācijas lauku izpausme, iespējams, vērsti uz mūsu neitralizāciju.
Paralēlo pasauļu iejaukšanās. Iespējams, tas ir pats īstākais Kontakts, ko Cilvēce ir tā gaidījusi.
Zemes saprāts? Daži saka, ka šos apļus veido mūsu planēta, kam piemīt saprāts. Tā kā apļu struktūra kļūst arvien sarežģītāka, tie varētu izrādīties brīdinājuma signāli mūsu civilizācijai. Jā, to var uzskatīt par mūsu apmācīšanu simbolu ābecē. Dzīva planēta – kāpēc ne? Varbūt ir laiks paplašināt dzīvības jēdziena traktējumu, izejot ārpus bioloģiskajām dzīvības formām. Varbūt, ka dzīvība aptver visu novērojamo realitāti, visās tās izpausmēs.

4. Cilvēku darbība.
Apļu viltošana. Nu beidzot vismaz kas taustāms! Tiesa gan, tad visā pasaulē jāpastāv spēcīgai un labi organizētai organizācijai (arī visai turīgai!), kas darinātu Apļus lielos daudzumos un visā pasaulē. Laba tēma sazvērestības teoriju cienītājiem. Protams, daļa no Apļiem tiešām ir cilvēku veidoti, bet tiem ir viegli konstatējama pazīme – lauzti, ne liekti stiebri. Šai teorijai ir visai nopietni atbalstītāji – tā piemēram Endrjū Kolinss (17 gadus pēta Apļus) uzskata, ka apmēram 80% no tiem ir cilvēku radīti. Atbalsta šo domu arī Jans Mržiglods. Tomēr vairums pētnieku šodien sliecas domāt, ka viltojumu skaits nepārsniedz 30% no kopskaita.
Tieši Jans Mržiglods atmaskoja pirmo viltojumu 1986.gadā, kad avīze samakāja kādam fermerim par mākslīgi izveidotiem Apļiem tā druvā.
Nezināmu ieroču izmēģinājumi. Vispār ir iespējams, ka stipri papūloties, ko tādu var panākt ar lāzeru. Taču patlaban nav zināmi tāda veida eksperimenti, kas gan neizslēdz, ka tādi ir notikuši. Datora monitorā elektronu stars uzzīmē vajadzīgās formas zīmējumu. Vai arī šeit nenotiek lauka apstrāde no augšas ar kādu staru, piemēram, ar mikroviļņu starojumu? Tam par labu runā stiebru deformācija savienojumu vietās, kur ir paaugstināts mitrums un pastiprināta mikroviļņu iedarbība. Posmu savienojumi strauji izžūst un stiebri noliecas. Tādā veidā no kosmosa var uzzīmēt zīmējumu. Kāpēc tas tiek darīts – tas ir cits jautājums. Varbūt tā ir ieroču kalibrēšana, vai arī mēģinājums iedarboties uz sabiedrības apziņu.

5. Citas teorijas.
Mājas un savvaļas dzīvnieku izmīdījumi. Šitā ir labā! Smieklīgi, bet cilvēki visai nopietni visā vainojuši dažādus dzīvniekus - pirmām kārtām zirgus, pēc tam ezīšus pārošanās laikā(!) un pat ziloņus, kā jau Britu salām raksturīgus dzīvniekus! Austrālijas 1966.gada Apļus mēģināja skaidrot ar putniem un krokodīļu mīlas rotaļām. Tomēr piselīgie ezīši maz ko līdz Apļu skaidrošanā!
Saprātīgu skudru darbība. Kā atsevišķa šeit jāizdala teorija par īpaša veida skudrām. Tāds secinājums izriet no nesenā amerikāņu pētnieka Dona Skota veiktā eksperimenta. Tādu pašu teoriju izvirzījis arī britu entomologs Roberts Īstvols. Viņš pilnā nopietnībā apgalvo, ka Apļus veidojot kādas cilvēkam nepazīstamas saprātīgas skudras. Pētot Apļus, Īstvols tajos ir atradis skudru darbības pēdas. Viņu zemē atstātie musturi uzvedināja pētnieku uz šādu domu. Tālāk – vēl labāk! Īstvols ir atšifrējis kādu vēstījumu no Piktogrammām, kas saka: „Sveikiņi! Nebaidieties no mums. Mēs drīz nāksim.” Tādējādi skudras uzskatot sevi par īstajiem Zemes saimniekiem. Viņas dzīvojot dziļi zem zemes un virspusē izsūta savas ekspedīcijas, kam ar mums, cilvēkiem, būtu jādibina kontakti. Pētnieks plāno Apļos veikt izrakumus un noķert vismaz kādu no šīm skudrām.
Augsnes ķīmijas dēļ. Izsaka domas, ka augsnē varētu norisināties kādi īpatni ķīmiski procesi (arī īpatnēja ūdensapgāde?!), kas izmaina tās sastāvu un rezultātā veidojas Apļi. Leišu ufologi uzsver, ka visbiežāk Apļi veidojoties mālainās augsnēs. Tie esot eksperimentāli konstatējuši, ka vietās, kur māla slānis atrodas augstāk par 1-1,2 m, vērojama graudaugu stiebru bojāeja.
Augu sēnīte.
Burvestības un rituālās zonas. Atzīmē Stounhendžas megalīta klātbūtni Viltšīras grāfistē, kas ir visbiežākā Apļu veidošanās vieta Anglijā. Šo sakarību apjauta meteorologs Toreno Milejs, kurš uzskatīja, ka senos megalītus cilvēki būvēja tieši šādās aktīvās Apļu vietās.
Saistība ar folkloras personāžiem. Vietējie iedzīvotāji stāsta par Apļu saistību ar rūķiem (elfiem) un laumām. Folklora saglabājusi liecības par tiem kā dejojošiem „raganu apļos.” Apļu centros augot burvju sēnes, kuras rūķi izmantojot kā sēdekļus. Rūķiem ir zaļas jaciņas ar sarkanām cepurītēm vai sarkanas jaciņas.

Elektroniskā Apļu datu bāze: CropCircle-Archive.com

www.aliens.lv aicina visiem gudrot savas hipotēzes, vēl jo vairāk tādēļ, ka par tādas pierādīšanu esot paredzēts labs „kušķis.” Balvu esot apsolījusi Anglijas karaliene! Mazais Zaļais gan prasītu Sēra titulu un Bikšulences ordeni – būtu labs iemesls nopirkt bikses! 

Vietas, kur bieži veidojas Apļi laukos.
      Askūla. (Аскулы) Krievija, Samāras apgabals.
      Anomālie urbumi. (Скважины аномальные)
      Južnaja. (Южный) Krievija, Krasnodaras novads.
      Korzunova. Baltkrievija, Vitebskas apgabals.
      Medvedicas grjada. Krievija, Volgogradas apgabals.
      Molebas trijstūris. (Молебский Треугольник) Krievija, Permas apgabals.
      Novokubaņas apļi. (Новокубанские круги) Krievija, Krasnodaras novads.
      Partizanskajabalka. (Балка партизанская) Ukraina, Zaporožjes apgabals.
      Stounhendžas apkārtne. Anglija.
      Tima. (Тим) Krievija, Kurskas apgabals.
      Ustjlabinska. (Усть-Лабинск) Krievija, Krasnodaras novads.
      Voroņinapašņa. (Воронина Пашня) Krievija, Tomskas apgabals.
      Zaporožjes Apļi laukos. (Круги на полях в Запорожье) Mazā Aleksandrovka.
      Zvanu tornis. ("Часовня") Krievija, Maskavas apgabals. 

Nospiedums civilizācijā.
Naita Šaimalana filma “Zīmes” ar Melu Gibsonu galvenaja lomā.

Saites.
Ufoloģija.
Apļi ūdeņos.