Viktorija, Austrālijas pavalsts
- Detaļas
- Publicēts 16 Novembris 2017
- 3795 skatījumi
Victoria.
Pavalsts Austrālijas DA.
Platība - 227 600 kvkm (3% valsts teritorijas).
Iedzīvotāji - 3 668 000 (1975.g., 27,2%). Visblīvāk apdzīvotā Austrālijas pavalsts - 16 cilv./kvkm.
Lielākās pilsētas - Melburna (administratīvais centrs), Džīlonga, Balarata, Bendiga.
Ģeogrāfija. Ziemeļu daļā gar Mareju (robežupe) - zemiene; vidienē - Viktorijas plakankalne (Grempjani - 1167m); austreņos - Austrālijas Alpi (Bogonga kalns - 1986 m) un piekrastes zemiene - Džipslenda.
Vēsture. Iespējams, šai pavalstī ir kādas senākas kultūras pēdas, par ko varētu liecināt piramīdas.
XIX-XX gs. vidū Viktorija bija 1.vietā pasaulē zelta ieguves ziņā.
Ģeoloģija. Zelta ieguve, brūnogles (Latrobas baseins), dabasgāze, nafta (Basa šaurumā ieguve kopš 1968.g.
Klimats. Kalnu dienvidu nogāzē nokrišņi 2000 mm/gadā.
Daba. Mūžzaļie meži; zemienē stepe.
Aplūkojamie objekti.
Marejas upe. Trešā lielākā kuģojamā upe pasaulē (pēc Nīlas un Amazones). Tā ir mierīga un tur ir peldošās laivas (hauseboats) ir kā dzīvokļi.
Fletrokas platformas dinozauru pēdu nospiedumi. Valsts dabas parka teritorijā. Paleontologi tos atklāja 2006.gadā. Apkārtne ir pazīstama ar dinozauru fosilijām un ir viens no retajiem ledus laikmeta dinozauru objektiem pasaulē. 2017.gada beigās atklājās, ka kāds vandālis dinozaura pārakmeņotajam pēdas nospiedumam noskaldījis aptuveni 30 centimetrus platu gabalu.
Viktorijas pavalsts piramīdas. Atrodoties pavalsts ziemeļos. Zinas skopas, pastāvēsana diskutabla.
Basova jūras šaurums. Daļēji, NLO incidenti.
Džīlonga. Ap 1840.gadu dibināta pilsēta.
Cauri Viktorijai iet Lielais okeāna ceļš.
12 apustuļu klintis. Leģendāras klinšainas salas, kas atrodas tikai dažu desmitu metru attālumā no krauja Austrālijas krasta netālu no Melnburnas. Līdz pat eiropiešu atnākšanai vietēji aborigēni klinšu monumentiem piedēvēja pārdabisku spēku. Klintis savu nosaukumu saņēmušas dēļ īpašības, ka 50 m augstajiem kaļķakmens veidojumiem samanāma līdzība ar cilvēku siluetiem. Klinšu ārējo formu pastāvīgi maina jūras bangas.
Londonas arka.
Filipa sala. 125 km uz ziemeļiem no Melburnas. Unikāls skats, kad, sauei norietot, mazie pingvīniņi iznisrst no okeāna viļņiem.
Kingas ieleja.
Grampiani kalni. Grandiozas ainavas.
Balarata. Austrālijas Zelta drudža laika pilsētiņa, trešā lielākā pilsēta pavalstī.
Lokardas aiza. Loch Ard gorge.
Marejas upe. Murrey River. Upe uz Viktorijas un Jaundienvidvelsas robežas. Trešā lielākā kuģojamā upe pasaulē (pēc Nīlas un Amazones). Tā ir mierīga un tur ir peldošās laivas (hauseboats) kā dzīvokļi.
Saites.
Austrālija.
