Lielā Austrālijas siena
Pasaulē garākā siena - veseli 5323 km, kas sadala Austrālijas kontinentu divās nevienādās daļās: mazāko DA daļu un lielāko ZR daļu.
Apraksts. Garāka nekā Lielais Ķīnas mūris par 1500 km, bet izskatās ne tik iespaidīgi - cilvēka augumā un ar dzeloņdrātīm augšmalā.
Šīs visgarākās pasaules sienas uzdevums ir aizkavēt dingo suņu uzbrukumus aitu ganāmpulkiem. Austrālijā ir 123 miljoni aitu, kas ir 2.vieta pasaulē aiz Ķīnas.
XIX gs. vidū atsevišķi aitu fermu īpašnieki sāka iežogot savas teritorijas ar dzeloņdrāšu žogu. Gadsimta beigās Austrālijas DR bija krustu šķērsu sadalīti ar šādiem žogiem. pakāpeniski aitu audzētāji un vietējā vara nonāca pie slēdziena, ka haotisks žogu tīkls jānomaina ar vienu žogu, ko uzturēs par aitu audzētāju iemaksām. 1960.gadā trīs aitu audzētāju pavalstis - Kvīnslenda, Dienvidaustrālija un Jaundienvidvelsa, apvienoja savus aizsargžogus vienā. Dažiem žoga posmiem ir jau vairāk kā 100 gadu. Mūsdienās ierīkotajiem žoga posmiem cauri tiek laista elektriskā strāva, ko ražo saules baterijas.
Katru žoga kilometru katru dienu kontrolē apgaitnieki - agrāk uz kamieļiem, tagad ar apvidus auto. "Lielā siena" beidzas 185 km no Austrālijas rieteņu piekrastes, jo šeit līdz pašam okeāna krastam iet apkoptas ganības un apsaimniekoti lauki (labība, auzas, kokvilna), kur dingo suņi neieklīst.
Žoga drātis rauj savvaļas kamieļi, vērši, ķenguri un pat emu strausi. Zem žoga parokas mežacūkas, skudrēdāji, lapsas. Plūdi un spēcīgas lietavas izskalo tērauda un koka stabus, rūsa saēd drāšu tīklus, vēji aizputina to ar smiltīm. Žogu bojā arī krītoši koki. Dingo suņi paši žogu nebojā, bet nekavējas izmantot jebkuru pārrāvumu.
Fermeri gan kritizē žoga efektivitāti, tomēr bez tā būtu pavisam slikti.
Saites.
Austrālijas valsts.
