Aliens

Antikitēras mehānisms

1980.gadā izcilais fiziķis, Nobela prēmijas laureāts R.P.Feinmens atvaļinājuma laikā apmeklēja Atēnu Valsts muzeju, kur starp daudzajiem eksponātiem uzreiz pamanīja Antikitēras mehānismu. Savus iespaidus fiziķis apraksta tā: „Es apskatīju tik daudz, ka man beigās sāpēja kājas un kūpēja galva, jo eksponātiem ir neapmierinoši paskaidrojumi. Turklāt tas bija nedaudz garlaicīgi, jo mēs jau agrāk bijām redzējuši daudz līdzīgu priekšmetu. Taču tur bija viens izņēmums - visu mākslas priekšmetu vidū atradās kāda tik atšķirīga un savāda lieta, ka grūti noticēt. Tā bija savdabīga mašīna ar zobratu dzinēju, kas izvilkta no jūras 1900.gadā un kas atgādina moderna uzvelkama pulksteņa iekšpusi. Es nezinu, varbūt tā ir krāpšana...”

Mehānisma atrašanas vieta. Antikitēras mašīnu jebkurš interesents patlaban var aplūkot stikla kastē Atēnu Valsts arheoloģijas muzejā.

Nirēju atradums. 1900.gadā sūkļu zvejnieki grieķi vētras laikā meklēja patvērumu līci, kas atradās Antikitēras (Andikitīras) austrumu pusē. Nākamajā dienā, kad vētra bija pierimusi, nirējs Eliass (vai Ilija) Stadiatis metās viļņos, ienirdams 42 m dziļumā. Jūras dibenā nirējs sūkļu vietā pamanīja koka mastu, tad kuģa aprises. Satraukts par savu atradumu Eliass informēja savus biedrus. Pirms atgriešanās virspusē Eliass bija nolauzis milzīgu roku kādai bronzas statujai. Visi ieleca ūdenī, lai aplūkotu kuģa vraku. Tas notika 2 dienas pirms 1900.gada Lieldienām. Turpmākajās dienās nirēji nogādāja virspusē aizvien jaunus priekšmetus. Viņi par atradumu informējuši varas iestādes.
Niršana tolaik bija visai riskants pasākums, jo 42 metru dziļumā (Dēnikens - 30 m dziļumā) katrs no nirējiem varēja nolaisties tikai divas reizes dienā. Nirēju ricībā nebija skābekļa balonu un viņi ar lielām grūtībām varēja aizkļūt līdz kuģa vrakam, aizvilkt kārtējo priekšmetu no kuģa vraka līdz grozām, kas karājās virvē un kopā ar to atkal pacelties virspusē. Šo darbu laikā divi cilvēki gāja bojā. Vēl divi citi nirēji nopietni saslima. Vairāku mēnešu laikā dienas gaismā tika izceltas dažādas bronzas figūras, sudraba monētas, keramika, divas no bronzas izgatavotas rokas, zilas vāzes, rotaslietas un pat neliela marmora statuja. Spriežot pēc monētās iekaltā datuma, kuģis ar visu kravu varētu būt avarējis ap 85.g.pmē.(Dēnikens gan min, ka tas noticis ap 80.g.pmē.).
Cita starpā nirēji kuģa vrakā atrada savādu bronzas gabalu. Tas bija apaudzis ar gliemežvākiem un kaļķi. Taisnstūrveida metāla priekšmets bija cietis arī no korozijas. Nākamo dienu laikā virspusē tika izceltas vēl vairākas šī priekšmeta atlūzas. Protams, ka ne nirēji, ne arī arheologi, kas atradās uz borta nezināja, kas tas ir, un tāpēc priekšmets tika atstāts bez sīkākas izpētes.

Atraduma izpēte. Interesanti, ka šī grimušā romiešu kuģa izpēte tiek uzskatīta par pirmo zemūdens arheoloģijas gadījumu pasaulē.
Valeriosa Staisa izpēte. 1902.gadā 17.maijā arheologs (vai vēl students) Valerioss Staiss atklāja, ka metāla priekšmets ir ieplaisājis un atklāj skaidri saredzamu zobratu. Viņš ar pincetes palīdzību to sagatavoja žāvēšanai un ķīmiski attīrīja atsevišķus zobratus. Viņš uzreiz saprata, ka atrastais bronzas gabals ir kas īpašs. Ierīce sastāvējusi no 30 dažāda lieluma zobratiem, vislielākā diametrs bija 10-12 cm, divi zobratiņi bija 5-7 cm diametrā un bija vel daudzi mazaku izmēru zobratiņi. Tālākas izpētes gaitā tika noskaidrots, atrastā lietiņa bijusi saistīta ar astronomiju. Valerioss Staiss savas domas par šī priekšmeta funkciju darīja zināmas kādam žurnālistam, jo speciālisti viņu izsmējuši - kā nekā atradums bija datēts ar 150.-100.g.pmē., bet zobrati izgudroti tikai 14 gadsimtus vēlāk..
Dereka de Sola Praisa izpēte. 1958.gada vasarā par šo atradumu sāka interesēties britu matemātiķis un zinātnes vēsturnieks Dereks de Sola Praiss (viņš bija zinātnes vēstures profesors Jēla universitātē ASV).
1971.gadā Dr.Sola Praiss sadarbībā ar grieķu atomfiziķi Haralampu Karakalu veica vairākus Antikitēras ierīces rentgena uzņēmumus. Rezultātā tika noskaidrots, ka senajos ierīces fragmentos ieslēpti 29 zobrati. Karakals kopā ar savu sievu Emīliju veica ļoti rūpīgu visu zobratu apzināšanu. Visticamāk, šie uzietie zobrati bijuši ieriktēti 31,5x19x10 cm izmēru koka kastē, kas laika gaitā sabirzusi. Praiss uzzīmēja arī aptuvenu šīs ierīces shēmu.
Detalizētu mehanisma rasējumu 1971.gadā izdevās izveidot britu pulksteņmeistaram Džonam Glīvam. Viņa versija ierīce sastāvēja no 32 detaļām, un modelēja Saules un Mēness kustību, rezultātus attēlojot uz divām ciparnīcām.
Savu pētījumu rezultātus Dr.Sola Praiss apkopoja grāmatā par „Antikitēras mašīnu,” kas tika publicēta 1974.gadā. Savā grāmatā viņš izklāstīja savu hipotēzi par neparasto bronzas priekšmetu. Pētnieks uzskatīja, ka bronzas mehānisms bijis astronomisks kalendārs ar rādītājiem priekšpusē un aizmugurē, kuri ļāvuši noteikt Saules un Mēness atrašanās vietu debesīs. Ar šīs ierīces palīdzību varēja aprēķināt planētu savstarpējo stāvokli un prognozēt to kustības ciklus. Tomēr Praisa darbs neizraisīja īpašu interesi speciālistu vidū.
Maikla Raita pētījumi. 2002.gadā Londonas Zinātnes muzeja līdzstrādnieks Maikls Raits izteica domu, ka Antikiteras mehānisms ir astronomiskiem aprēķiniem domāta ierīce. Viņš atklāja, ka antīkais mehānisms spēj modelēt arī tolaik zinamo 5 planētu - Merkūra, Venēras, Marsa, Jupitera un Saturna - kustību.
Savukārt Maikls Raits 2002.gadā darīja zināmu hipotēzi, ka Antikitēras mehānisms varētu būt izgatavots Rodas salā, filozofa - stoiķa Posidonija nodibinātajā akadēmijā. Savu hipotēzi Raits pamato ar to, ka slavenais romiešu orators Cicerons, kas bija Posidonija skolnieks, kādā no saviem darbiem apraksta Antikitēras mehānismam līdzīgu ierīci. Tātad varētu būt, ka šādas ierīces bija vairākas, Antikitēras mehānismam vienīgajam paveicies nonākt līdz mūsdienām.
2005.gadā ar modernu rentgena iekārtu palīdzību pētniekiem izdevās saskatīt uz zobratiem ~2000 grieķu simbolus. Tika atjaunotas arī mehanisma trūkstošās daļas, kā rezultata ierīce pārvērtusies par mazu datoru - tā veic saskaiutīšanas, atņemšanas un dalīšanas darbības, tai ir astronomiskais kalendārs 365 dienām, pie kam reizi 4 gados tiek veikta pat vienas dienas korekcija (garais gads!). Ar ierīci var skaitīt dienas pēc vairākam seno tautu laika skaitīšanas sistēmām.

Apraksts. Antīkā priekšmeta metāla daļas bija izgatavotas no tīras bronzas vai vara un cinka sakausējuma ar dažādiem piemaisījumiem. Pētījumos niecīgos daudzumos tika konstatēti arī tādi elementi kā zelts, niķelis, arsēns, nātrijs, dzelzs un antimons. Uz priekšmeta, gan priekšpusē, gan aizmugurē bija iegravēti grieķu burti, kuru jau daļējais atšifrējums, nepārprotami pierādīja ierīces astronomisko nozīmi. Uz ierīces lasāmi tādi vārdi kā „...vakarā Vērsis...,” „....Vega noriet vakarā...,” „...Plejādes uzlec no rīta...” Starp vārdiem bija arī zvaigžņu nosaukumi, piemēram, Dvīņi, Altairs, Arkturs. Uz bronzas mehānisma ir saskatāmas arī trīs kādreiz apaļas skalas ar milimetru atzīmēm, kuras varēja pielīdzināt logaritmiskajām lineālam. 30 dažāda (vai pat vairāk) lieluma zobrati, kas ar nelielām asīm bija nostiprināti uz vara plāksnes, atradās saķerē cits ar citu. Andikitiras mašīnas sastāvā bija pat diferenciālie zobrati, kas, acīmredzot, nodrošināja dažādu zvaigžņu pozīciju savstarpējo attiecību nolasīšanu uz skalas. Ar šo ierīci bija iespējams nolasīt arī Mēness pozīcijas attiecībā pret Sauli un Zemi, kā arī Sīriusa lēktu un rietu salīdzinājumā ar Vegu.

Sensacionālie secinājumi. Pētnieki ir nonākuši pie vienprātīga slēdziena, ka Antikitēras mehānisms ir sena astronomiska ierīce (sava veida dators), kas domāts planētu trajektoriju aprēķināšanai. Taču planētu trajektorijas noteikt ir iespējams tikai tad, ja par atskaites punktu ņem Sauli, tas ir heliocentrisko sistēmu. Ar šo aparātu, ko veidoja vairāk nekā 30 zobrati un diski, kā arī kloķis, kas ir pazudis, bija iespējams fiksēt mūsu ēras I gadsimtā pazīstamo piecu planētu trajektorijas, taču tikai izmantojot heilocentrisko, nevis ģeocentrisko sistēmu.

Kas un kad izgatavoja Antikitēras mehānismu? Šīs aparatūras izcelsme ir visai mīklaina. Tik daudz skaidrs, ka šis verķis tika izgatavots dažus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas kāda slepenā laboratorijā, jo, runājot Dēnikena vārdiem, „izpratne, par kādu liek domāt šī aparatūra, nekādi nav savienojuma ar tā laika zināšanām astronomijā.” „Tas pats attiecināms arī uz izmantoto tehnoloģiju un smalkmehāniku,” - piebilst vēl Dēnikens. Par tā laika astronomijas zināšanu līmeni Dēnikenam īsti piekrist nevar, jo heliocentriskā sistēma helēnisma periodā grieķiem principā bija zināma. Aleksandrijas muzeja un bibliotēkas zinātnieks Aristarhs no Samas (310.-230.g.pmē.) bija izstrādājis heliocentrisko pasaules uzbūves sistēmu. Pēc viņa mācības Zeme un pārējās planētas riņķo ap nekustīgu Sauli. Zeme vienu apgriezienu ap Sauli veicot gada laikā. Ilgu laiku domāja, ka Aristarha heliocentriskā sistēma bija tikai teorija, kura ātri tika aizmirsta. Taču pētījumi par Antikitēras mehānismu kardināli ir mainījuši šo priekšstatu.
Tomēr, Andikitēras mehānisms ir un paliek mīklains pagātnes relikts. Profesors Dereks Solla Praiss kāda lekcijā Vašingtonā teicis, ka viņam tas viss šķiet tikpat fantastiski kā Tutanhamona kapenēs Ēģiptē uziets reaktīvais dzinējs. Bez tam profesors norādījis, ka tieši senajā Grieķijā pēkšņi parādījušies izcili matemātiķi un izgudrotāji, piemēram, Aristotelis (384.-322.g.pmē.) un Arhimēds (285.-212.g.pmē.). Andris no savas puses minēs jau pieminēto Aristarhu no Samas, kurš izveidoja heliocentrisko pasaules sistēmu. Sola Praiss raksta: „Antikitēras mašīna vai nu iemieso sevī kāda rakstos neminēta procesa progresīvās attīstības līniju, vai arī ir nezināma ģēnija masīvas iejaukšanās rezultāts.” Tālāk zinātnieks raksta: „Pat ņemot vērā datējuma iespējami tālākas robežas, ir skaidrs, ka mūsu priekšā ir kaut kas daudz komplicētāks par to, kas jebkad ticis aprakstīts antīkajā literatūrā.”
Galu galā profesors Sola Praiss taisa slēdzienu: „Līdz ar Antikitēras mehānismu mēs esam konfrontēti ar variantiem visbagātāko fenomenu - ar augstajām tehnoloģijām.”
2002.gadā Maikls Raits izteica domu, ka Antikitēras mehānisms varētu būt izgatavots Rodas salā, filozofa - stoiķa Posidonija nodibinātajā akadēmijā.
Vēl ka iespējamo autoru min seno astronomu Gemini. 

Raksti.
Zemūdens arheologi: Antikitēras vraks, iespējams, slēpj vēl citus atklājumus.
Zinātnieki: "pasaules pirmais dators" izmantots gan astronomijai, gan, iespējams, astroloģiskiem paredzējumiem.

Saites.
Datori.
Zemūdens arheoloģija.