Erastotēns, Kirēnas (~282.-202.g.pmē.)
Sengrieķu zinātnieks, pirmais pierādīja, ka Zemei ir lodes forma.
Dzīvesgājums. Kalimaha skolnieks. No 246.gada vadīja Aleksandrijas bibliotēku.
Zinātniskā darbība. Tiek uzskatīts par matemātiskās ģeogrāfijas aizsācēju.
Erastotēns pētīja ēnu garumu vienā un tajā pašā diennakts laikā Ēģiptes ziemeļos un dienvidos. Viņš noskaidroja, ka ēnas krīt tā, it kā Zeme būtu apaļa - ziemeļos tās bija garākas, bet dievidos - īsākas.
Viņš pirmais (oficiāli) ap 250.g.pmē. izskaitļojis Zemes apkārtmēru – 252 000 stadiji, tā teorētiski pamatojot ceļojumus apkārt pasaulei - respektīvi, pamatojis, ka Zemei ir lodes forma. Mērījumu rezultāts gan ir stipri problemātisks, jo precīzs stadija lielums šodien nav zināms, klasiski tā būtu 1/10 jūdzes daļa. Tātad Zemes apkārtmērs ir 25 000 jūdžu, kas par 200 jūdzēm atšķiras no mūsdienu aprēķinātā. Kļūda – ap 1%.
Viņš izstrādāja pirmskaitļu iegūšanu no naturālo skaitļu secības – Erastogēna režģis.
Eiropā. Eiropā Erastotēna darbus atkal iepazina tikai renesanses laikā, kā rezultātā 1492.gadā tapa pirmais Martina Behaima globuss.
Darbi.
„Ģeogrāfija.” Tā pazīstama pēc Strabona darbiem.
Virkne ar poēmām.
Gramatikas sacerējumi.
Literatūras un vēstures hronoloģijas.
Saites.
Sengrieķu zinātnieki.
Zeme.
