Valodu koks
Algonkinvakašu saime.
Selišu valoda.
Algonkinu grupa (?). 4 algonkinu indiāņu teritoriālās grupas ar atsevišķām tautiņām.
Delavāru valoda.
Menominu valoda.
Odžibvu valoda.
Austronēziešu saimes valodas.
Melanēziešu grupa.
Mikronēziešu grupa.
Polinēziešu grupa.
Maoru valoda.
Indonēziešu grupa.
Baliešu valoda.
Dajaku tautu un cilšu valodas.
Javiešu valoda.
Mentavaju valoda.
Sasaku valoda.
Filipīniešu apakšgrupa.
Bikolu valoda.
Iloku valoda.
Pampanganu valoda.
Pangasinanu valoda.
Tagalu valoda.
Visaju valoda.
Bantu saimes valodas.
Dienvidaustrumu grupa.
Sisvati (svazu valoda).
Rietmbantoīdu (Atlantijas) grupa.
Fulbu valoda.
Sesoto valoda???
Čibču saime. Muiski, taironi, paesi, kofani, terrabi, pasto, kuni, gvaimi.
Dravīdu saime.
Brahuju valoda.
Tamilu valoda.
Eskimoaleutu saime. Izolēta valodu saime ar divām valodām - aleutu un eskimosu. Izplatības teritorija - Ziemeļamerikas piekrastes josla, Aleutu salas, Aļaskas pussala, Grenlande, Komandora salas, Čukču pussala. Dažkārt šo saimi pieskaita pie paleoaziātu valodām. Aglutinatīvas valodas. Galvenais jaunu vārdu un formu veidošanas paņēmiens ir sufiksācija. Ergatīvā konstrukcija. teritoriju nošķirtības dēļ saimei daļēji zudusi leksiskā kopība.
Aleutu valoda.
Eskimosu valoda.
Hivaru saime. Hivari, malakati, palti u.c.
Hokosiu saime.
Irokēzu grupa (seneku, oneidu, onondagu,kajugu, mohauku, tuskaroru; ēru, huroņu, ;ciroku valodas)
Siu indiāņu valodas - dakotu. asiniboinu, aapsarogu, osedžu u.c. valodas.
Indoeiropiešu saime. Tuvāk par šīm valodām šķirklī Indoeiropiešu valodas.
Abhāzadigu grupa. Kaukāziešu valodu grupa ar divām apakšgrupām un vēl ubihu valoda. Abhāzadigu valodās runā ap 676 000 cilvēku (1976.g.) Kaukāzā un ubihu valodā - Turcijas rietumos. Aglutinatīvas, ar polisintētisma elementiem. Daudz līdzskaņu (līdz
80), maz patskaņu (2-3). Sarežģīta darbības vārdu, vienkārša nomenu sistēma. Ergatīvās konstrukcijas. Daudz aizguvumu no
krievu un tjurku valodām.
Adigu valodas apakšgrupa.
Adigejiešu valoda.
Kabardiešu-čerkesu valoda.
Abhāzu valodas apakšgrupa.
Abāzu valoda.
Abhāzu valoda.
Ubihu valoda.
Albāņu grupa (tikai 1 valoda)
Albāņu valoda.
Baltu grupa
Latviešu valoda (latviešu un latgaļu dialekti).
Leišu valoda.
Senprūšu valoda (izmirusi).
Dardu grupa.
Kašmiriešu valoda.
Grieķu grupa.
Grieķu valoda.
Ģermāņu grupa.
Angļu valoda.
Fēru valoda.
Flāmu valoda.
Frīzu valoda.
Holandiešu valoda.
Jidišs (runā aškenāzu žīdi).
Irāņu grupa.
Persiešu valoda (farsī).
Beludžu valoda.
Kartveļu grupa.
Čanu valoda.
Gruzīnu valoda.
Svanu valoda.
Ķeltu grupa.
Bretoņu valoda.
Ģēļu valoda.
Velsiešu valoda.
Romāņu grupa. Cēlušās no latīņu valodas vulgārajām formām.
Itāļu valoda.
Franču valoda.
Kataloņu valoda.
Portugāļu valoda.
Provansiešu valoda.
Retoromāņu valoda.
Rumāņu valoda.
Spāņu valoda.
Skandināvu grupa.
Dāņu valoda.
Norvēģu valoda.
Zviedru valoda.
Slāvu grupa.
Austrumslāvu apakšgrupa
Baltkrievu valoda.
Krievu valoda.
Ukraiņu valoda.
Rietumslāvu apakšgrupa.
Čehu valoda.
Poļu valoda.
Slovāku valoda.
Dienvidslāvu apakšgrupa.
Bulgāru valoda.
Maķedoniešu valoda.
Serbhorvātu valoda (bosniešu, horvātu, melnkalniešu un serbu dialekti).
Slovēņu valoda.
Indoeiropiešu valodām pieder arī bihāru (Indija) valoda.
Monokmeru saime.
Kmeru valoda.
Nadenu saime.
Tlingitu valoda.
Otomangu saime.
Sapoteku valoda.
Semīthamītu saime.
Berberu grupa.
Berberu valoda (daudzi dialekti).
Čadas valodu grupa.
Semītu grupa.
Arābu valoda.
Aramiešu valoda.
Jaunsīriešu valoda (runā asīrieši).
Tigru valoda.
Rietumsemītu grupa.
Kanaāniešu valoda.
Akādiešu valoda.
Ivrits. (mirusi valoda, ko atdzīvinājuši Izraēlā kā oficiālo valodu).
Sinotibetiešu saime.
Ķīniešu grupa.
Ķīniešu valoda.
Buju valoda (kur???).
Birmiešu-tibetiešu grupa. Tikai Indijā vien ir 150 šīs grupas valodu.
Birmiešu valoda.
Tibetiešu valoda.
Somugru saime. (Urāliešu saime?)
Baltijas jūras somu grupa.
Igauņu valoda.
Karēļu valoda.
Lībiešu valoda.
Somu valoda.
Ugru grupa.
Hantu valoda (10 dialekti iedalīti 3 grupās: ziemeļu, austreņu, dienvidu).
Mansu valoda.
Ungāru valoda.
Volgas somu apakšgrupa.
Erzju valoda.
Mokšu valoda.
Koro valoda – atklāta 2010.gadā Indijas ZA – Arunāčalas Pradēšas pavalstī (tā apmeklēšanai nepieciešama īpaša atļauja). Tajā runāja tikai 800 cilvēku. Ievērojami atšķiras no citām šīs grupas valodām. Koro valoda uzieta nejauši – meklējot akanu un midži valodu pratējus tai pašā pavalstī.
Akanu valoda - Indijas ZA - Arunāčalas Pradēšas pavalstī.
Midži valoda - Indijas ZA - Arunāčalas Pradēšas pavalstī.
Tjurku grupa.
Karaīmu valoda.
Karakalpaku valoda.
Kirgīzu valoda.
Turku valoda.
Uzbeku valoda.
Tungusmandžūru grupa (saime?).
Evenku valoda.
Evenu valoda.
Bušmeņu (koisānu) grupa. Bušmeņu valodas (daudz?!).
Nomas tautu valoda.
Mongoļu grupa.
Mongoļu valoda.
Burjatu valoda.
Nahu-dagestāniešu grupa.
Čečenu valoda.
Savrupās valodas.
Japāņu valoda.
Saites.
Valodas.
Lingvistika.
