Langedoks
Provansiešu jeb oksitāniešu valoda, kas pieder pie romāņu valodu grupai.
Vēsture. XV gs. beigās pēc karaļa Ludviķa XI īstenotās Francijas apvienošanas tika uzspiesta franču valoda kā oficiālā.
Kopš XVI gs. provansiešu valoda pastāv vairs tikai mutvārdos, jo no rakstiem to izspieda franču valoda.
XIX gs. 2.pusē Folko Baronselli sadarbībā ar slaveno Provansas rakstnieku Frederiku Mistrālu 1854.gadā nodibināja felibru literāro kustību un ta centās saglabāt un pilnveidot valodu. Mēģinot atjaunot oksitāniešu valodu rakstos, viņi izdeva darbus šai valodā, aktīvi veidoja jaunprovansiešu literatūru un valodu. Galvenie felibru pārstāvji bija dzejnieki Frederiks Mistrāls, Ž.Rumanils, T.Obanels, F.Grā.
Felibri veica nozīmīgu darbu Provansas folkloras, etnogrāfijas un valodniecības materiāla vākšanā, izdeva pirmo Provansas literāro almanahu (1855.g.), provansiešu valodas vārdnīcu (1870.g.), vēsturisko gramatiku (1894.g.), vairākas dzejoļu antoloģijas. XX gs. sākumā biedrība darbību izbeidza.
Šodien tajā runā ap 2 miljoniem iedzīvotāju Francijas dienvidos. Tajā vēl joprojām runā ap 10 miljoni cilvēku Francijas dienvidos, kā arī daļā Spānijas un Itālijas.
Saites.
Provansieši, oksitāņi.
