Aukstais karš (1945.-1991.g.)
Aukstais karš ir stāvoklis starp valsts, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.
Amerikas žīdu finansists Baruhs esot pirmais ieviesis apzīmējumu "Aukstais karš." 1947.gada 16.aprīlī, būdams "vanaga" prezidenta H.Trumena padomnieks, oficiālā runā Dienvidkarolīnas pavalsts palātas pārstāvju priekšā.
Par "auksto karu" parasti dēvē stāvokli, kas izveidojās pēc II Pasaules kara starp ASV ar tās sabiedrotajiem (NATO) un Padomju Savienību ar tās satelītvalstīm (Varšavas līguma valstis). Šo periodu raksturo asa abu lielvalstu politiskā, ekonomiskā, zinātniskā un bruņošanās sacensība. Konflikts nenoveda pie tiešas karadarbības starp abām lielvarām. Tā būtība - cīņa starp ASV un PSRS un to sabiedrotajiem par varu pasaulē.
Aukstā kara gaita. Protams, ka Rietumu pasaule darbības pret PSRS veica jau līdz 1946.gada martam. Piemēram, Lielbritānijā aktīvi izstrādāja projektu "Neiedomājamais," kas paredzēja masivu un koordinētu Lielbritānijas un ASV triecienu pa Padomju Savienību, lai pilnībā izspiestu sarkankrievus no Austrumeiropas. Kā konservatīvās opozīcijas vadītājs tieši Čērčils parlamentā stājās galvgalī kampaņai par "aukstā kara" ieviešanu.
Tomēr par Aukstā kara sākumu vēsturnieki uzskata V.Čerčila Fultonas runu - 1946.gada 5.martā Vestminsteras koledžā Fultonā (ASV, Misūrijas pavalsts) viņš savā runā paziņoja, ka no Ščecinas Baltijā līdz Triestei Adrijā pār Eiropu ir nolaidies "dzelzs priekškars." Šī runa ievadīja Auksto karu, lai gan par "auksto karu" tajā bija tikai viena rindkopa. Tolaik V.Čerčils neieņēma oficiālu amatu Lielbritānijas valdībā, jo viņa pārstāvētie konservatīvie bija zaudējuši 1945.gada vēlēšanās. Tomēr viņa politiskā autoritāte bija liela un braucienā pa ASV to pavadīja pats ASV prezidents H.Trumens. ASV prezidents ar Čerčila runu bija iepazinies jau iepriekš un atbalstīja tās saturu, tomēr oficiāli to nekomentēja, lai atstātu sev manevra iespēju. Čerčils pauda uzskatu, ka PSRES respektē tikai spēku, tādēļ piedāvāja "zem Apvienoto Nāciju zīmes, pamatojoties uz angļvalodīgās sadraudzības militāro spēku atrast savstarpējo sapratni ar Krieviju."
Čerčila runa Fultonā deva iespēju Staļinam pēc pusotras nedēļas paziņot caur avīzi "Pravda," ka viņš "sāk kara kurināšanas lietu, balstoties uz rasu teoriju, apgalvojot, ka tikai angliski runājošās nācijas ir pilnvērtīgas nācijas, kas aicinātas veidot visas pasaules likteņus."
1947.gadā ASV prezidents Harijs Trumens noformulēja t.s. Trumena doktrīnu, kas bija par pamatu NATO radīšanai.
1951.-1955.gados Čērčils atkal kļuva par premjerministru. Šais gados Anglija aktīvi piedalījās Rietumvācijas atkalatbruņošanas organizēšanā, militāro bloku SEATO un "Bagdādes pakta" radīšanā, kā arī radīja savus kodolieročus.
1958.gadā ASV Gaisa spēku pavēlniecība vērsās pie fiziķa Leonarda Reifela, uzdodot viņam veikt aprēķinus, kā panākt, lai atomsprādziena sēne uz Mēness būtu pēc iespējas vizuāli iespaidīgāka, skatoties no Zemes. Projektam, protams, tika noteikts augstākā līmeņa slepenības statuss un tam piešķīra konspiratīvo nosaukumu "Mēness izpētes lidojumu pētījums" kā arī koda numuru A119. Savienotās Valstis tehniski varēja izšaut atombumbu uz Mēnesi sākot ar 1959.gadu, kad bija sekmīgi izmēģinājušas savu pirmo starpkontinentālo raķeti. Par laimi ASV Gaisa spēku uzbrukums Mēnesim netika īstenots. Visdrīzāk projektu pārtrauca, jo saprata, ka starptautiskais nosodījums šādai izrīcībai varētu valstij nest vairāk zaudējumus nekā ieguvumus.
Aukstais karš ilga no 1945. gada līdz PSRS sabrukuma sākumam 1991.gadā.
Aukstā kara tiešs un pārnests mantojums ir Korejas nacionālā sašķeltība, kura iestājās 1948.gadā, kad PSRS nostājas dēļ Ziemeļkorejā netika atļautas brīvas vēlēšanas.
Protams, ka "aukstais karš" tādā vai citādā veidā turpinās joprojām, jo visi ASV un NATO pieņemtie dokumenti un lēmumi kopš 2014.gada iebrukuma Krimā un Donbasā klasificē Krieviju kā stratēģisku pretinieku.
Aplūkojamie objekti.
Aukstā kara muzejs Lietuvā. Izveidots bijušajā padomju kodolraķešu bāzē. Muzejs ir unikāls Eiropas mērogā. Tā ekspozīcija vēsta par 5 desmitgadēm, kas vēsturē pazīstamas ar "Aukstā kara" nosaukumu. Uzskates, vizuālie un grafiskie materiāli atspoguļo sevišķi slepenu informāciju par PSRS kodolieročiem un to darbības principiem.
Raksti.
Atbildot Sputņik-1 panākumiem, ASV plānoja uzspridzināt atombumbu uz Mēness.
Saites.
NATO.
Varšavas Līguma bloks.
