Berlīnes krišana (1945.g.)
II Pasaules karš Eiropā beidzās ar to, ka krievi 1945.gada maija sākumā ieņēma Berlīni.
Politiskā un militārā situācija pirms kaujas. 1945.gada janvāra beigās maršals Žukovs nosūtīja Staļinam priekšlikumu 15.-16.februārī ieņemt Berlīni ar strauju 1. un 2. gvardes tanku armiju triecienu. Šo priekšlikumu atbalstīja arī Koņevs. Staļins šādu plānu apstiprināja. Tomēr burtiski pēc dažām dienām rīkojums par uzbrukuma gatavošanu Berlīnei tika atcelts. Žukovs vēlāk atzina, ka krievu tanku armiju ceļā janvārī-februārī nopietnu šķēršļu nebija. Toties pastāvēja briesmas no flangiem. Vācieši ar triecienu no ziemeļiem varētu iziet pie krievpadomju spēku pārceltuvēm pār Oderu un apdraudēt visu fronti.
Bez šī iemesla nosauc vēl arī citus, pirmkārt, politiskus. 1945.gada ziemā vērmahta kontrolē vēl bija plašas okupētas teritorijas Eiropā, tādēļ Berlīnes krišana vēl nebūtu pielikusi karam punktu. It kā vadoties tieši no šī apsvēruma, Staļins atcēla uzbrukuma pavēli Berlīnei februārī.
Tā vai citādi krievadomju spēki tobrīd aprobežojās tikai ar placdarmu sagrābšanu pāri Oderai un izšķirošā cīņa par Berlīni sākās pec 2,5 mēnešiem.
Kaujas gaita. 1945.gada 16.aprīlī sarkankrievu karaspēks - 1.Baltkrievijas fronte G.Žukova vadībā un 1.Ukrainas fronte I.Koņeva vadībā, sāka uzbrukuma operāciju Berlīnei. Pēc dažām dienām uzbrūkošajiem pievienojās K.Rokosovska komandētā 2.Baltkrievijas frontes armija. Šī lielkauja turpinājās līdz 2.maijam, kad Trešā reiha galvaspilsētā esošā vācu armija kapitulēja.
Berlīnes uzbrukuma laikā Čuikova komandētā 8.gvardes armija atradās galvenā trieciena smailē. Tieši vini ieņēma Zēlova augstienes Berlīnes pieejā.
Pēcāk. Pēc kara ģenerālis Vasīlijs Čuikovs paziņoja, ka Berlīni varēja ieņemt jau 1945.gada februārī Vislas-Oderas uzbrukuma operācijas laikā. Čuikova memuāri tika publicēti žurnālā "Oktobris" ("Октябрь") 1964.gadā. Vairākus gadus pirms tā bija saspringtas viņa attiecības ar Žukovu, šis viņa paziņojums tikai pielēja eļļu ugunī.
Saites.
II Pasaules karš.
Berlīne.
