Aliens

Valda Šneidere arī redzējusi Zaļo Jumpravu

Valda Šneidere (?-2021.g.) strādāja Dundagas pils viesnīcā no 2009.gada. Protams, ka zinājusi leģendu par rūķu kāzām pilī un Zaļo Jumpravu, kas kopš tiem laikiem mēdzot spokoties. Nu, bet par to jau dzirdējis ir ik katrs dundadznieks: "Pret slaveno rūķīšu teiku es neizturējos nekā, būtībā es nedomāju par šīm lietām." Tomēr, kad sākusi darbu pilī, bijusi visai savāda sajūta, bet arī to jau var saprast - pils ir senlaicīga un liela, dažādu tumšu stūru un attālu pažobeļu še ir daudz.

Neparastais gadījums, par kuru Valda bija ar mieru Alienam.lv laipni pavēstīt, laikam esot noticis laikam otrajā darba gadā, ne pirmajā - tātad tas varētu būt 2011.gads. Toties dienu gan Valda sakās atceramies precīzi - tā esot bijusi ceturtdiena, 23.novembris, veļu laiks.

Valdas tikšanās ar pelēko mākoni. Par sastapšanos Valda stāsta tā: "Tas bija turpat, kur to tika redzējusi Līga [domāta Līgas Dzīles liecība - šeit, Aliens.lv piez.], tikai viņai bija zaļš bet man - pelēks. Dundagas pils viesnīcas Barona apartamentos 2011. (vai 2010.g., liekas ka otrajā gadā, kad sākusi strādāt) gada 23.novembrī, ceturtdienā. Nezinu, vai bija pilnmēness, vai nebija."

Valdai šai dienā bija diennakts dežūra pils viesnīcā: "Mēs te Barona apartamentos [tā nosaukta viena no istabām viesnīcā, Aliens.lv piez.] arī kaut ko darījāmies. Pulkstenis bija kaut kādi divi vai pustrīs naktī. Mēs varam gulēt, bet kamēr te kāda darbība notiekās, tikmēr nē - varam iet gulēt pēdējie. Es nu saklāju sev tur to vietiņu tai lielajā gultā Barona apartamentos - tur kur Līga bija redzējusi. Es nu tā kā ilgi nevarēju aizmigt, grāmatu lasīju, bet pēkšņi tādā kā snaudā man kaut kāds troksnis izbaidīja. Es skatos - tā kā gaisma tāda! Domāju, ka gaisma no loga mēnesnīcas, žalūzijas tad nebija. Man liekas, ka arī aizkarus nebiju taisījusi ciet.

Troksnis bija tāds kā čaukst folija. Skaļi. Es tā kā skatos, kas tad tas tāds ir? Augstu pie durvīm bija pelēks mākonis, kas virzījās uz gultas pusi un pakārās virs tās. No griestiem tāds pelēks mākonis. Tas tā kā izklīst, tā kā atkal savelkās kopā. Tas nāk un klājās man virsū tur, kur es guļu."

Vārdu sakot, Valda bija iekārtojusies uz gulēšanu Barona apartamentu divguļamās gultas labajā pusē, tuvāk pie loga. Mākonis, kad to pamanīja Valda, virzījies no ieejas durvju puses kādu 2,2 metru augstumā, zem lustras, kas turpat pie durvīm griestos karājas. Pēc tam tas turpinājis savu lidojumu tādā pat augstumā zem lustrām līdz logam, kas paveras uz pils parku. Nonācis līdz logam, mākonis tā attālinājies no tā un, nedaudz samazinājis augstumu, nonācis virs gultā guļošās Valdas gultas aizkaru augšējā rāmja līmenī, mazliet zem 2 m augstuma.

Tātad mākonis bija nostājies virs gultas un tā kā spiedies virsū guļošajai Valdai: "Es sāku bļaut, palīdu zem segas. Balsī teicu: "Prom! Prom! Prom!" Kājas rokas pa gaisu - tā es līdz rītam bailēs nogulēju."

Jautāta precīzāk aprakstīt mākoņa izskatu, Valda saka: "Izplūdis tāds. Reizēm tā kā šķidrs, reizēm sagāja kopā, mutuļojošs," krāsā bijis pelēks, nevis zaļš kā Līgas redzētais. Valda atminas, ka mākoņa lidošanas laikā bijusi vēl kaut kāda skaņa - tāda čaukstoša, tāda žvadzoša.

Aliens.lv kopā ar Valdu devās uz Barona istabu, lai aplūkotu notikuma vietu. Tā Valda uzskatāmi nodemonstrēja visu "mutuļojošā mākoņa" kustības trajektoriju.

Citi Valdai esot teikuši, ka nevajadzējis dzīt prom - vajadzējis runāt. Valda pati arī noliedz iespēju, ka bijusi aizmigusi un notikušais varētu tikt izskaidrots ar sapni - redzētais bijis pārlieku reāls. Pēc tam Valda ilgi nebija varējusi ieiet tai istabā, viņai visur pilī bijušas bailes: "Tas uzdeva tādu spriegumu uz visu mūžu, ilgi vēl nevarēju uz to istabu iet." To, ka Valda ilgu laiku bijusies no šīs istabas, apliecina arī viņas kolēģe Gunta Raķe.

Pirms tam Valdai nav bijusi nekāda pieredze ar paranormālo - ne soļu, ne durvju virināšanu. Arī pēc šī gadījuma nekad nav bijis nekas neparasts un tas palicis kā vienīgais viņas mūžā.

Lampas Teodora istabā. Velta parāda Aliens.lv vēl kādu īpatnību - sagriezušās lampas Teodora istabā. Viesnīcas istabiņās pie griestiem ir lustras, kas veidotas no vienā līnijā montētām trim spuldzēm. Katrā no istabiņām ir divas tādas lustras, kas gareniski vērstas līnijā no durvīm uz logu. Teodora istabā pirmā lustra (durvju tuvumā) tiešām sagriezusies perpendikulāri, t.i. paralēli durvīm, lai gan visas lustras bijušas uzstādītas vienādās pozīcijās.

Valda atceras, ka bijuši arī kaut kādi pētnieki no Maskavas, kameras uzlikuši. Arī Janīna Kursīte ar studentiem bijusi, kaut kas esot rakstīts "Dundagas grāmatā." Vēl Valda iesaka, ka vajadzētu intervēt 3.stāvā strādājušos - Rudīti, Lailu, kuras arī varētu būt kaut ko manījušas. Vēl augstāk par 3.stāvu esot četras istabas, pa tām bieži Kāds staigājot, lai gan nevienam tur nevajadzētu būt.

Aliens.lv komentārs. Interesanti, ka patlaban abi pierakstītie Zaļās Jumpravas vizuālie novērojumi notikuši tieši viesnīcas istabiņā ar nosaukumu "Barona apartamenti." Arī vizuāli parādība abas reizes raksturota līdzīgi - mutuļojošs mākonis. Interesanti, ka tādu "mutuļojošu mākoni" 2018.gadā nofilmēja Dainis Freijs kādā pamestā krievu militārajā angārā Mārupē - šeit.

Vēl divos gadījumos ir kopēja burzītas folijas čaukstošā skaņa - gan šai rakstā aplūkotā, gan Guntas Reķes stāstītajā gadījumā - šeit. Bez tam Aliens.lv rīcībā ir stāstījums (nav vēl publicēts) par spoku, kas zadzis avīzes - arī tur ir bijusi dzirdama čaukstoņa, taču ne folijas, bet it kā burzītu avīzi.

Ļoti interesanta ir Valdas stāstītā detaļa, ka novērojuma diena 2011.gada 23.novembrī togad ir bijusi ceturtdiena. Diemžēl, parullējot atpakaļ datorā pieejamo kalendāru mēs visai ātri konstatējām, ka tā tomēr nav bijis vis - 2011.gada 23.novembris ir  trešdiena. Izskatot iespēju, ka varbūt tas tomēr noticis citā gadā, palūkojām arī tos - 2009.gadā pirmdiena, 2010.gadā otrdiena un 2012.gadā piektdiena un 2013.gadā sestdiena. Nu tā kā speciāli - nevienas ceturtdienas! Žēl, jo saskaņā ar vietējo ticējumu, Zaļā Jumprava parādoties tieši ceturtdienā - tad būtu jēga paskatīt, vai pie reizes nav bijis arī pilnmēness.

Interesants ir arī jautājums par lustru stāvokļu maiņu, šeit būtu iespēja eksperimentēt, novietojot tās atpakaļ iepriekšējā stāvoklī un tad novērojot. Kad Aliens.lv izstaigāja arī citas viesnīcas istabas, tad konstatēja, ka lustras neatrodas vienādās pozīcijās nevienā no istabām. Tādēļ atklāts paliek jautājums, vai lustras tiešām sagriezušās kādu neparastu iemeslu dēļ.

Tieši pirms ieraksta bez iemesla atteicās ieslēgties diktofons. Pēc vairākkārtīgas bateriju izņemšanas un ievietošanas tas atkal bez kāda saprotama iemesla atsāka darboties - tipiska parādība spokainajās vietās! Katrā ziņā Mazais Zaļais ir priecīgs, ka Zaļā Jumprava pati bija klāt un visu dzirdēja - viņa jau mums neļaus sameloties!

Un vēl - interesanti, ka tad, kad Aliens.lv aptaujāja Valdu vēlreiz pēc gada (26.08.2020.), tad Valda vairs neatcerējās, ka tā diena bijusi ceturtdiena. 

Pierakstījis Vilnis Strods 28.10.2019. Dundagas pilī, Zaļās Jumpravas eksistenciālā klātbūtnē.
Aliens.lv sirsnīgi pateicas Valdai Šneiderei par palīdzību šī interesantā materiāla tapšanā.