Aliens

Gunta Reķe un Kristīne Cīrule stāsta kā Zaļā Jumprava cērt durvis un spēlē novusu

Gunta Reķe strādā Dundagas pils viesnīcā 17 gadus, t.i. no 2002.gada. Toreiz pilī vēl nebija veikts remonts un vēl bija jauniešiem kopmīne. Viesnīcu ierīkoja vēlāk.

Guntas meita Kristīne Cīrule, kas bieži apmeklējusi pili mātes darba dēļ, atceras nenosakāma avota mūzikas skanēšanu pilī: "Pilī skan melodija, gaitenī uz Kolonnu zāli. Ne svilpo, ne mūzika, bet tā kā melodija kaut kāda. Nakts, pus divpadsmit... Ne augšā muzikas skolā. Mazais teica: "Tas i flauta." Jā, kurš gan naktī te flautu spēlēs. To dzidējām mēs trijatā - vīrs Jānis vēl un puika mazais."

Skola kā izgāja ārā 1975.gadā tā līdz 1991.gadam te nekā nebija. Kristīne atceras: "Kad mēs bijām bērni, visur te ložņājām un kāpām. Meklējās šito "sarkano pleķi." Bērnībā kādreiz stāstīja, ka ir nogalināts kalps vai arī tās pašas Zaļās Jumpravas asinis. Tā mēs staigājām un meklējām to sarkano pleķi."

Pils pagrabos bijuši arī sarkofāgi ar vecajiem baroniem. Tie esot bijuši ejā, kas pili savieno ar baznīcu. Kristīne saka, ka tā eja ir no lielās virtuves un iet cauri uz baznīcu. Divi gabali skolas puiši esot ielīduši iekšā. Sapratuši, ka trūkst elpas, pēc tam mukuši ārā. Tas ir pilnīgi reāls notikums. Eju aizmūrēja, jo tā bija bīstama. Līdz šodienai neviens nav uzņēmies attaisīt eju vaļā. Savulaik pagalmā lika bruģi un dziļi rakās iekšā, bet neko jau tādu neatrada. Pagrabi visi ir pilni ar būvgružiem. Runā, ka arī uz Pāci kaut kāda eja esot bijusi.

Zaļā Jumprava cērt durvis. Gunta stāsta savu pirmo piedzīvojumu: "Es personīgi neesmu redzējusi, bet izjutusi. Šinī gaitenī, tur galā ir durvis un vakarā bērni nāk iekšā. Tās durvis aizslēdz desmitos ciet un man desmitos jāiet lejā galvenā eja jāaizslēdz [domāta galvenā ieeja no pagalma starp bīskapa un mestra bareljefiem, - Aliens.lv piez.]. Gaitenī es atstāju durvis vaļā [domātas augšējās gaiteņa durvis], tad vispār nebija vēl remonts, tad bija vecās telpas vēl te. Atstāju durvis vaļā, jo tās durvis jau ir smagas. Desmit vakarā, es domāju - ko es slēgšu galā to gaismu? Es pa tumsu pa kāpnēm noeju, jo te gaisma spīdēja. Un aizeju galvenās durvis aizslēdzu ciet. Un tagad es nāku augšā un pēkšņi ar blīkšķi man gala durvis aizsitās ciet. Es palieku kāpnēs, sastindzis. Tas bija ziemas laiks, caurvēja nekur nav. Visur logi ciet, durvis ciet. Tās durvis jau bija smagas. Durvis aizsitās ciet man un palieku es tais' kāpnēs un tumsā un vairs nezinu ko darīt. Skriet augšā, vai bļaut, vai ko... Sajutu, ka tas nav riktīgi, vienkārši tas nav iespējams!  Nu tad es saņēmos - fiksi augšā, ieskrienu iekšā, durvis aizslēdzu ciet un ieskrienu mūsu istabiņā. Es tā sēžu un ienāk mūsu meitenes divas iekšā, prasa: "Ko tu tāda bāla, sastingusi?" Es teicu: "Nerunājiet tā! Man ir bail!" "kas noticis?" Es viņām stāstu kas... Tās nabadzītes nezin' ko vairs darīt. Izbijušās - kas nu tagad notiek? Visu nakti nebija gulējušas. Nu man jādežurē, es lasu grāmatu, bet nu tik neomulīga sajūta... Caurvējš tas nebija, tas ir fakts."
Tas noticis ziemā.

Zaļā Jumprava spēlē četru Jāņu novusu. Otra Guntas saskarsme ar paranormālo Dundagas pilī bijusi šāda. "Vecās telpas, tās istabiņas bija ļoti pilnas ar jauniešiem, skolēniem. Jumpravas istabā, tad gan vēl nebija Jumpravas istaba [istaba bija, taču nebija tā nosaukta - Aliens.lv piez.], tad bija numurētas tās istabiņas. Tur četri puiši guļ. Visi viņi bija no Kolkas, viens bija no Mazirbes un trīs no Kolkas, visi četri viņi bija Jāņi (dažus no vārdiem atceras - Loginu Jānis, Mākuļu Jānis).
Viņiem bija novusa galds un tas gaiteņa galā atradās. Visi nu aiziet gulēt, nakts laiks... Es jau ta neko, bet puiši, ienāk iekšā: "Auklīt, kas ar jums notikās?"
Es saku - Kā, kas notiekās? 
- Kāpēc Jūs novusu spēlējat?
- Kādu novusu? Jūs jau paši spēlējāt, bet es jau neko nedzirdēju.
Tad viņi stāsta kā viņiem bijis. Naktī tas viens Jānis ir atmodies, viņš domā - kas tai Guntai par prātu! Nakts laikā spēlē novusu, neļauj mums gulēt! Dzird - nu spēlē to novusu. Paver durvis - neviena tur nav! Nu neviena! Iet atpakaļ, laižās miegā... Atkal spēlē! Tagad tas otrs Jānis saka - Ko tu te bizo!? 
- Bet tur Gunta spēlē novusu!
Tā nu klausās, saka: "Tu beidz vienreiz, guli!"
Nu neko. Pēc kāda brīža nu spēlē atkal! Abi divi dzird. Un nu tagad tie abi [pārējie divi Jāņi, - Aliens.lv piez.] ceļas augāšā un saka: "Kas jums lēcies? Ko jūs visi te darāt?"
Sāk klausīties - visi četri dzirdējuši, ka spēlē. Nu i sastinguši, pat vairs gulējuši nav. Sapratuši, kas par lietu.
Bet no rīta ienāk pie manis un klūp man visū, ka es spēlējusi esot novusu. Tā es stāstu jums to, ko tie puiši man stāstījuši."

Stāv aiz muguras. "Nu tad man gaišā dienas laikā, tepat. Mums bija gulētāji, tie bija izgājuši ārā. Nu es sāku te kopt istabiņas visas, un tagad slauku šito gaiteni. Pulkstenis 12 varēja būt, viens... kaut kur. Slauku te to gaiteni un tuvojot tur uz abām tām istabām - Barona apartamentiem un Jumpravas istabu. Un klusums, man pat ne radio bija ieslēgts, nekas... Slauku... Man aiz muguras dīvaina sajūta - kāds aiz muguras stāv. Pagriežos, bet nu neviena nav! Nu ko, es tagad slauku tālāk, bet nu Kaut Kas man tomēr ir aiz muguras. Tā kā čaukst un tā... papīra skaņa tāda čaukstoša [šai vietā Aliens.lv pajautāja vai varbūt folijas skaņa. Nē, tomēr tā kā papīra]. Bet tāda viegla čaukstoņa.
Uzreiz man tā kā kaut kas gar acīm - kā nozib! Tāda sajūta, ka kaut kas noplivinās. Domāju, ka mani mati, paņemu tos nost. Bet man jau viņi nebija, visi uz atpakaļu saķemmēti un vēl ar laku sapūsti, tā ka man nekas tāds tur nevarēja notikt. Nu, tāda dīvaina sajūta. Nu jau es pie tās Jumpravas istabas un man tāda jau sajūta, ka tūdaļ kāds uz to muguru uzsēdīsies! Nepatīk, un čaukst tā viegli tur man pa to aizmuguri... Man paliek tik neomulīgi. Es pas'tos, bet nu viss gaitenis tukšs - nu kas notiekās!? Man jau rēgojas, vai kaut kas? Nu nesaprotu!
Nu labi, es tagad eju Jumpravas istabā iekšā, slauku to Jumpravas istabu, bet nu čaukst jau tik uzbāzīgi! Tāda sajūta, ka man tūlīt jau kaut kas pieskārsies. Es pilnīgi jau sāku sastingt, man palika tik ne... "Tiš, prom! Pazūdi! Netraucē man strādāt!" Tā es skaļi nobļauju.
Viss! Miers! Viss, iestājās miers. Nekas man vairāk netraucē."

Kristīne: "Par šito Teodora istabu. Tā istaba ir stipri dīvaina. Tur tās skaņas - atslēga skan. Pilnīgi liekas, ka aizslēdz durvis un atslēdz. Aizslēdz un atslēdz. To es dzirdēju." Klātesošās Velta un Gunta gan tādu slēgšanas skaņu nav dzirdējušas. 

Gunta novērojusi neparastu zvaigzni. "Drausmīgi sen atpakaļ, kad no dārza nācu... Tad bērni vēl bija maziņi - kāi 35 gadi atpakaļ. No dārza ielejā gāju pa taisno caur skolas laukumu. Vakars, krēsla, es tā skatos debesīs - zvaigznes spīd. O! Viena zvaigzne iet lēnām. Apstājas un stāv. Bet ļoto, ļoti augstu kaut kur. Varētu domāt, ka lidmašīna brauc, bet tā taču gaisā neapstājas! Man paliek interesanti un es skatos, skatos - tā atkal lēnītēm paiet uz priekšu, no skolas uz baznīcas pusi [domāta Dundagas luterāņu baznīca]. Akal apstājās, stāv ilgu laiku un es ar' stāvu un skatos - interesanti! Un tad aiziet prom - uz šito pusi kaut kur prom aiziet. 
Man liekas, ka otrā dienā es atkal speciāli gāju, lai redzētu. Tāds pats bija arī tai otrā dienā! Atkal lido un atkal apstājās. Un stāvu un es ar' stāvu un gaidu, kas tagad notiks tālāk. Zvaigzne atkal tā lēnītēm, lēnītēm uz baznīcas pusi."
Gunta stāsta, ka šādu zvaigzni viņa tika novērojusi veselus trīs vai četrus vakarus. Pēc tam vairs nav gājusi un skatījusies. Objekts kustējies pa vienu un to pašu trajektoriju.
Aliens.lv jau labi zinādams, ka reizēm lēnas kustības debesīs ir mānīgas, Guntai tieši pārjautāja, vai objekts patiesi bija kustējies, t.i. novērojumu beigās tas patiesi atradies būtiski citā vietā nekā novērojuma sākumā. Guntas atbilde ir pārliecinoša - jā, patiešām zvaigzne bija pārvietojusies.

Aliens.lv komentārs. Kristīnes un  Guntas stāstītais pamudināja mūs uz kādu hipotēzi: iespējams, ka spokainības parādībai raksturīga īpašība atkārtot dienā dzirdētās skaņas. Pavisam parasta ir soļu skaņas atkārtošana, jo soļi ir dzirdami vienmēr. Maigās mūzikas skaņas pilī dzirdētas vairākkārt, jo, iespējams, Parādība atkārto skaņas, kādas dienā nākušas no mūzikas skolas telpām. Visbeidzot novuss - šīs pilij bijušas visai neparastas skaņas, ko Parādība labprāt atkārtojusi jau nākamajā naktī.
Interesanta likās arī čaukstošā skaņa, gadījumā, kad Jumprava stāvējusi Guntai aiz muguras, par tieši tādu burzošu avīzes skaņu esam dzirdējuši stāstām arī kādā citā gadījumā.
Interesanti, ka, gatavojoties ierakstīt šīs intervijas, bez kāda iemesla atteicās darboties diktofons. Visādi viņu spaidīju, mainīju baterijas un tad, atkal bez redzama iemesla, diktofons piepeši sāka darboties.

Pierakstītījis Vilnis Strods 26.10.2018. Dundagas pilī, Zaļās Jumpravas eksistenciālā klātbūtnē.
Aliens.lv pateicas Guntai Reķei un Kristīnei Cīrulei par palīdzību šā materiāla tapšanā.