Aliens

Dundagas pils Zaļā Jumprava

Viens no Latvijas slavenākajiem spokiem, kas tiek saistīts ar leģendu par rūķīšu kāzām Dundagas pilī un, iespējams, ir būtiska joprojām pastāvošas anomālijas daļa pilī.

Avoti. Pirmais rakstiskais Zaļās jumpravas pieminējums rodams Dundagas mācītāja Jēkaba Frīdriha Bankava 1721.gadā sarakstītajā dzejolī, kas veltīts Dundagai un toreizējam pils īpašniekam Piltenes stārastam Johanam Ulriham fon der Osten-Zakenam. Aprakstot pils telpas, Bankavs nosauc arī kādu "velvētu istabu" (das gewölbte Zimmer, šodien tā ir pils kolonnu zāle), kurā, saskaņā ar nostāstiem it kā mitusi "zaļā jaunava." Tiesa, arī īstu Aristoteļa cienīgu skepsi norādot, ka pats gan tam neticot.
Nākamais „zaļo jaunavu” savos atmiņu rokrakstos min vācu gleznotājs J.Dērings, kas XIX gs. vidū ilgāku laiku dzīvojis Dundagā (ieradās ap 1850.gadu). Viņš atstāsta kādu vietējo ticējumu, ka Zaļās jumpravas parādīšanās torņa istabā vēstot par mājas kunga drīzu nāvi.
Senāko pilnu leģendas variantu mums izstāsta Krišjānis Barons 1862.gada "Pēterburgas Avīžu" 20.numurā. Saskaņā ar to, rūķu ķēniņš pasolījis Dundagas pils baronam, pēc vēsturnieka R.Malvesa uzskata - Dītriham fon Maidelam, parādīt vietu pilī, kur aprakts liels pods ar naudu, ja tas ļaus viņam savā pilī nosvinēt kāzas. Tomēr galvenais noteikums bijis, ka neviens cilvēks tās nekādā gadījumā nedrīkst redzēt. Tomēr gadījies, ka pilī dzīvojusī meitene, to R.Malvess saista ar Annu Sibillu jaunāko, kurai paticis tērpties zaļās drēbēs, tomēr slepus noskatījusies, tā izjaukdama visu pasākumu. Rūķu karalis par sodu noteicis, ka Dundagas muižkungiem nebūs vairāk vīriešu kārtas mantinieku kamēr uz pils mūra akmeņa augošs bērziņš neizaugs tik liels, ka no tā šūplim līksti varēs pagatavot.
Savu leģendas variantu mums pavēsta arī K.Valdemārs. Viņš, piemēram, precizē, ka rūķu lāzas notikušas Silvestra naktī, t.i. Ziemassvētkos.

Zaļās jumpravas nāve. Saskaņā ar leģendu, meitene drīzi pēc šā notikuma mirusi - K.Valdemārs vēsta, ka tai pat naktī sajukusi un lielās mokās mirusi pirms rītausmas. Kopš tiem laikiem sākusi spokoties - ļaudis to iesaukuši par Zaļo jumpravu. Senākie avoti, piem., vācu gleznotājs Dērings, min, ka Jumprava savu spokošanos sākusi no pils vārtu torņa (tā ir senākā Dundagas pils daļa) , kāda aukle to redzējusi spokojamies pirms pils saimnieka nāves.

Izpēte. J.Juškevičs savā grāmatā "Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē" (1931.g.) piemin Zaļo jumpravu jau 5.lpp.: "Kurzemīte - Dievzemīte! Šie vārdi mūsu atminā vienmēr saistās ar bagātām druvām, tumšiem mežiem, pārpilnībā dzīvojošām muižām un zemnieku mājām, ar Kuldīgas rumbu, Baltijas jūras šalkoņu un kāpām, Staburaga klinti, Dundagas "zaļo jumpravu," Skaistkalnes un Neretas gada tirgiem, Jēkaba kanāli Jelgavā, Rundāles pili un daudziem citiem priekšstatiem."
Arī J.Juškevičs ar Zaļo jumpravu saista Dundagas īpašnieci Annu Sibilu fon Maideli (Maydell), ko raksta savā grāmatā "Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē" (297.lpp.).
Jau kopš XX gs. 70.gadiem uz Dundagu un tās apkārtni devušās etnogrāfiskās ekspedīcijas un kaut kādam šāda tipa materiālam vajadzētu būt arī to rīcībā.

Anomalitāte. Šodien pilī strādājošie diezgan vienprātīgi piekrīt, ka kaut kāda tāda parādība pilī tiešām ir. Spokošanās izpaužas visai tipiski - atskan soļi, virinās durvis, skan nenosakāma avota maiga mūzika. Spilgtākos gadījumos atskanot sveicināšana, dungošana, iespējams, atdarina dienā dzirdētās skaņas.

Aliens.lv pētījumi. Sākot ar 2017.gada augustu Aliens.lv sācis apkopot informāciju Dundagas pils spoka sakarā, kas vainagojies ar vairākām publikācijām mūsu tīmekļa lapā.
Alienam.lv izdevies pierakstīt divus gadījumus, kad parādība mūsdienās fiksēta vizuāli - pils viesnīcā strādājošā Līga Dzīle to redzējusi kā zaļu mākonīti, bet Valda Šneidere - kā pelēku miglu.
Aliens.lv savas nelielās izpētes laikā jau saskāries ar veselu anomāliju rindu - spīdošu enerģētisku bumbu, dzirdes halucinācijām, bateriju izlādēšanos, nofilmēti arī t.s. gaismas orbi.

Nospiedums kultūrā.
Dundagā, Pils ielā 22, 24.03.1994. reģistrēts Hartmanes Dundagas individuālais uzņēmums "Zaļā Jumprava," kas nodarbojies ar apģērbu šūšanu un tirdzniecību ar rūpniecības precēm. Nezinām, vai vēl pastāv.

Mūzikls "Leģenda par Zaļo jumpravu." R.Paula un G.Rača mūzikls. Izrādes režisors ir Valdis Liepiņš, scenogrāfs - Elmārs Gaigalnieks, kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa.

Raksti.
Krišjāņa Barona pierakstītā teika par rūķīšu kāzām Dundagas pilī un Zaļo jumpravu.
Par Dundagas pils Zaļo jumpravu stāsta pils kultūras pasākumu organizatore Ruta Bērziņa.
Līga Dzīle stāsta par iespējamu sastapšanos ar Zaļo jumpravu.
Gunta Reķe un Kristīne Cīrule stāsta kā Zaļā Jumprava cērt durvis un spēlē novusu.
Valda Šneidere arī redzējusi Zaļo Jumpravu.

Saites.
Spoki un spokošanās.
Dundagas pils.