Aliens

NLO un kolektīvā bezapziņa

Droši vien ir pamatoti teikt, ka biežākā nostāja attiecībā par NLO un to iemītniekiem ir uzskats, ka darīšana ir vai nu ar ārpuszemes izcelsmes atnācējiem vai arī visi novērojumi ir halucinācijas. Šoreiz atturēsimies no šiem diviem uzskatiem un aplūkosim NLO no jungiskās psiholoģijas skatupunkta.

NLO – modernais mīts

1958.gadā šveiciešu psihiatrs un analītiskās psiholoģijas izveidotājs Karls Gustavs Jungs publicē grāmatu "Lidojošie šķīvīši: modernais mīts par novērotām lietām debesīs." Šajā grāmatā tiek aplūkota NLO psihiskā izpausme. Tā kā Jungs uzskatīja, ka kolektīvā bezapziņa manifestējas sapņos simbolu formā, viņš pētīja NLO tādā pašā veidā kā tiktu analizēti sapņi. Šajā grāmatā tiek aplūkoti septiņi sapņi. Parasti sapņos tiek redzēti apļveida objekti, tas norāda uz to, ka šie objekti ir simboli, kas attēlo vizuāli kādu domu, kas nav apzinīgi apjausta, bet atrodas neapjausta bezapziņā. Apļveida formu Jungs salīdzināja ar mandalu. "Mandala" sanskritā nozīmē "aplis." Mahajānas budismā mandalas ir domātas kā attēlojumi psiholoģiskai, kosmiskai un laicīgai kārtībai. Parasti mandalas ir sadalītas simetriskās daļās, kas Junga uzskatā nodrošina stabilitāti psihei pārņemtai ar haosu. Mandalas ir arī attēlojumi jantrām, muzikāliem instrumentiem ar kuriem tiek sasniegta kārtība. Tā kā Jungs domāja, ka mūsu laikam ir raksturīga sašķeltība un fragmentārisms, šādus simbolus vajadzētu izpaust kolektīvajai bezapziņai, lai nodrošinātu kārtību. Par labu šim atzinumam ir fakts, ka Jungs pacientu sapņos šādus apļveida simbolus novēroja četrdesmit gadus. Nezināmie lidojošie objekti arī ir šādas totalitātes manifestācijas, kuru vienkāršā, apaļā forma attēlo patības arhetipu. Šis arhetips ir piemērots individuācijas procesam, kurš apvieno bezapziņu ar apziņu, lai cilvēks iegūtu pilnīgu patību. Patības arhetips kompensē mūsu laikmeta fragmentāro domāšanu. Vienveidīga paļaušanās uz racionalitāti un ticība cilvēka visvarenībai, liek izpausties kolektīvajai bezapziņai. Arhetips parādās kā nezināms lidojošs objekts un izpaužas tehnoloģiskā formā tādēļ, ka tas ir piemērots mūsu modernajam laikmetam.

Paralēles zinātniskajā fantastikā

Savā grāmatā Jungs arī pievēršas divām zinātniskās fantastikas grāmatām, kurās figurē elementi kas tiek asociēti ar NLO parādību. Jāpiezīmē gan, ka abas šīs grāmatas sarakstītas 1950.gados, kad liela daļa cilvēku jau varēja būt dzirdējuši par NLO 1947.gadā, kad Kenets Arnolds redzēja deviņus objektus lidojam pāri Reinīras kalnam Vašingtonas pavalstī, tiek ieviests vārds “lidojošais šķīvītis.” Dažas dienas vēlāk notiek slavenais Rozvelas incidents. 1951.gadā tiek uzņemta filma "Diena, kad apstājās Zeme." Līdz ar to var apgalvot, ka abi grāmatas autori varētu būt ietekmējušies no runām par nezināmiem lidojošiem objektiem. Bet tas nenozīmē, ka arī pirms tam cilvēka nevarēja rakstīt stāstus par cilvēku saskarsmi ar nezināmiem lidojošiem objektiem. Franču pētnieks Bernards Meheusts 1978.gadā publicē grāmatu, kurā tiek parādīta pārsteidzoši liela līdzība starp zinātniskās fantastikas stāstiem un vēlākajiem NLO aprakstiem. Šajā grāmatā Meheusts aplūko zinātniskās fantastikas stāstus, kas tika sarakstīti 1880.–1930.gadam, tajā laikā, kad baumas par NLO vēl nepastāvēja. Lielākā daļa no šīs literatūras ir sarakstīta franču valodā. Amerikāņu rakstnieki XX gadsimta 30.gados jau ir iepazinušies ar šo literatūru un izveido savu šī veida literatūras žanru. Šie zinātniskās fantastikas stāsti tiek salīdzināti ar NLO novērojumiem laikposmā no 1960. līdz 1970.gadam. Vecajos zinātniskās fantastikas stāstos tiek aprakstītas lidojošās mašīnas kas ļoti atgādina vēlāk redzēto NLO aprakstus – cigārveida, olveida, šķīvīša formā vai lodveida, lidojošās mašīnas pārvietojas klusām vai arī ar dūcošu skaņu, dažreiz tās ātri paātrina ātrumu, veido 90 grādu pagriezienu kā arī nesakarīgas kustības gaisā. Tāpat ir arī stāsti, kuros tiek aprakstīti gaismas stari, gaismas bumbas un fizisku objektu apvienošanās. Parasti arī tiek aprakstīta šo objektu materializācija un dematerializācija. Lidojošo mašīnu pilotiem ir telepātisks kontakts ar cilvēkiem. Neiztikt arī bez stāstiem kuros tiek aprakstīts, ka mašīnas pārstāj strādāt lidojošo mašīnu klātbūtnē un dzīvnieki kļūst nervozi. Šos pilotus nevar ievainot cilvēku ieroči un viņi nolaupa cilvēkus ar gaismas stariem. Ir stāsti kuros figurē citplanētieši ar lielām galvām un īsiem, atrofētiem ķermeņiem, bet ir arī sastopami garu, skaistu citplanētiešu apraksti.

Lai izskaidrotu kādēļ pastāv šāda pārsteidzoša līdzība, jāatsaucas uz Jungu. Jungs uzskatīja, ka, tiklīdz kolektīvi sāk dominēt kāds noteikts uzskats, sāk izpausties kolektīvās bezapziņas kompensējošā noregulēšanas funkcija, kura mēģina līdzsvarot vienveidīgu attieksmi. Jungs domāja, ka īpaši radoši darbi, tātad arī rakstīšana, iespaidojas no kolektīvās bezapziņas un izpauž problēmas, kas ir kopīgas plašai cilvēku masai, bet kuras vēl ir neapzinātas. Parasti rakstieka darbi ir kompensējoši dominējošajam uzskatam. Bet tādā gadījumā ir jāaplūko kāda kompensējošā funkcija var būt zinātniskās fantastikas stāstiem, kuros figurē lidojošās mašīnas un to iemītnieku saskarsme ar zemes iedzīvotājiem. Mēs dzīvojam fragmentārā laikmetā un Rietumu pasaulē ir arī liels uzsvars uz dzīves materiālo pusi. Tiek plaši kultivēts patērnieciskums. Tajā pašā laikā NLO uzvedas tik absurdi, ka tie šķiet kā izaicinājums materiālajam pasaules uzskatam. Tie veido kustības gaisā, kas mums liekas neiespējamas, bet vēl absurdāka ir Nolaupīšanas pieredze. Varētu būt, ka NLO un Nolaupīšanas fenomena funkcija ir satricināt materiālo pasaules uzskatu un pietuvināt mūs tādam pasaules uzskatam, kas akcentē realitātes daudzslāņainību.

Triksteris

Triksteris ir plaši sastopams tēls romiešu, grieķu un indiāņu mitoloģijās. Jungs atklāja, ka alķīmijā Merkuram piemīt klasisks trikstera raksturojums – labpatika veikt jokus un palaidnības, prasme mainīt izskatu un formu. Tam arī piemīt duāla daba, pa pusei dzīvnieka, pa pusei dievišķa. Triksteris var arī parādīties glābēja formā. Jau Jungs norādīja, ka trikstera raksturojums atbilst arī paranormālām parādībām, tādām kā poltergeists. Trikstera duālā daba ir redzama arī tad, kad tas šķiet pārāks par cilvēku dēļ tā pārcilvēciskajām spējām. No otras puses triksteris uzrāda bezapzinīgumu, kas to liek uzlūkot kā kaut ko zemāku par cilvēku. Trikstera arhetips ir sākums individuācijas procesam, kas integrē patību un tas arī atgādina par zemu morāli.

NLO fenomens var būt paranormāla parādība, kur izpaužas trikstera arhetips. NLO parādība ir ļoti maldinoša un ir viegli apmaldīties dažādos skaidrojumos par NLO patieso izcelsmi. 50 gadu laikā ir drastiski mainījušies tā saucamo NLO iemītnieku apraksti. 1950.gadu kontaktanti lielākoties pieminēja skaistus, blondus, zilacainus venēriešus. Tie tika aprakstīti kā ļoti līdzīgi Zemes cilvēkiem un ka viņi ir mūsu draugi. Venērieši tika redzēti kā glābēji, kas izglābs zemi no katastrofas. Kontakta laikā kontaktanti jutās droši venēriešu klātbūtnē un varēja apbrīnot to cēlumu. 1970.gadi iezīmē krasu maiņu citplanētiešu aprakstos. Šajā laikā parādās ziņojumi par groteskām ķirurģiskām operācijām, reizēm tiek arī ziņots par redzētiem citplanētiešu-cilvēku mazuļu hibrīdiem. Nolaupīšanas stāstos visa pieredze šķiet pretēja labvēlīgajām kontaktieru liecībām. Tagad skaisto venēriešu vietā ir stājušies tā saucamie Pelēči, maza auguma būtnes ar pelēku ādu un melnām izteiksmīgām acīm, kuri veic medicīnisku izmeklēšanu un ģenētiskus eksperimentus. Telepātiska komunikācija vairs nešķiet kā lielisks veids uzzināt kaut ko jaunu, bet gan kā biedējošs process, kura laikā citplanētieši var lasīt upura domas. Bet joprojām kā kontakantu liecībās tā arī vēlākajās Nolaupīšanas liecībās tiek pieminēts, ka cilvēka attieksme ir drauds zemes nākotnei.

Tāpat kā triksteris, fenomens ir mainījis savu formu un diezgan uzskatāmā veidā. No blondiem kosmosa brāļiem esam nonākuši līdz neglītiem pelēkiem citplanētiešiem. Un, ja vēl ņem vērā to, ka 1990.gados sāk parādīties ziņojumi par reptīļveidīgām būtnēm tas vēl lielākā mērā parāda NLO fenomena mainīgo dabu. Tāpat kā triksteris arī kontaktantu citplanētieši tika uzlūkoti par glābējiem, kas pasargās zemi no iznīcības. Nekur neizpaliek arī atgādināšana par zemu morāli, jo gan kontaktantu liecībās, gan vēlākajos Nolaupīšanos stāstos figurē citplanētiešu atgādinājums par cilvēka neapzinīgo attieksmi kas apdraud Zemes nākotni. Bet visvairāk izceļas stāsti par nežēlīgiem medicīniskiem eksperimentiem kas atgādina ģenētisko inženieriju. Interesanti ir novērot, ka šāda veida iezīmes Nolaupītāju liecībās sāk rasties laikā, kad notiek pirmie ģenētiskās inženierijas eksperimenti. 1973.gadā notiek pirmais ģenētiskās inženierijas pielietojums pret baktēriju. 1974.gadā eksperiments tiek atkārtots, šoreiz izmantojot peli. Nav grūti iedomāties, ka šāda veida ģenētiski eksperimenti var likt aizdomāties par tālejošām sekām un ne ar pozitīvu iznākumu. Ja nu tomēr ziņkāre pārņem kādu zinātnieku, kurš vēlas noskaidrot cik tad tālu ir iespējams aiziet ar ģenētiskām manipulācijām? Nolaupīšanas pieredze, kas aizsākās 1970.gados, var kalpot kā atgādinājums par briesmām, kas slēpjas šāda veida iecerēs. Nolaupīšanas stāstos arī izpaužas trisktera duālā daba. Citplanētieši liekas pārāki pār cilvēkiem, jo viņi var kontrolēt upura prātu kā arī spēj sazināties telepātiski. Bet no otras puses šie eksperimenti, kurus veic citplanētieši, nemaz nešķiet tik pārāki pār mūsu pašu metodēm.

Šis ir tikai neliels ieskats NLO saistībai ar kolektīvo bezapziņu. Noteikti jābūt arī cita veida materiāliem, kas parāda NLO arhetipisko iedabu. Laiks rādīs ar ko NLO fenomens mūs pārsteigs nākotnē. 

Autors - Simulakra.