Sanskrits
Svētais (Saules) raksts.
Rašanās. Pēc indiešu mitoloģijas sanskritu radījusi dieve Sarasvati (Brahmas sieva).
Sanskrits vispirms apzīmēja rakstību un tikai vēlāk – valodu. Sākumā tā bija tikai priesteru valoda, bet vēlāk kļuva par daudzu Indijas tautu valodu.
Pēc citiem datiem (franču 19.gs. pētnieku L.Žakolio un abata Leluku atradumi hindu un tibetiešu klosteros) sanskrits cēļies no vēl senākas valodas - sansāras. Šo valodu no grimstošās Lemūrijas/Mu Indijas subkontinentā atnesuši grimušās zemes iedzīvotāji redīni/rūti.
Līdzība ar agrīno sanskritu ir senpersiešu valodai (elamiešu?), rakstu darbā "Gātas."
Rakstu zīmes. Raksts saglabājies zīmēs, kuras sauc par deva nagari – „Dieva rakstu.” Katra no 55 rakstu zīmēm izsaka vai nu burtu, vai burtu kopu. Visām sanskrita zīmēm ir viens kopīgs pamatelements – tā ir resna horizontāla līnija, pie kuras piekarinātas zīmes no smalkākām līnijām. Tas dara līdzīgu sanskrita rakstu ar mezglu rakstu.
Tas pakļāva daudzas cilšu valodas, bet vienlaikus mainījās arī pats, tuvojoties vietējo tautību izrunai un īpatnībām. Uzskata, ka sanskrita gramatikas un pareizrakstības likumus IV–V gs. pmē. veidojis indiešu valodnieks Pānēni. Vēl mūsdienās dažādās valodās runājošā indiešu inteliģence to lieto kā savstarpējās saziņas līdzekli. Sanskrita zīmēm līdzīgas ir arī Eiropas rūnu zīmes, domā, ka tās varētu būt vēl vecākas.
Rakstu darbi. Vecākajā sanskrita variantā uzrakstītas četras galvenās seno ziņu kopas: Rigvēda, Sāmavēda, Jadžūrvēda (Ajūrvēda) un Atharavēda. Vēlāk, un jau nedaudz jaunākā valodā rakstīti vēdu skaidrojumi, papildinājumi un no vēdu mācības izrietoši likumi – aranjakas, brahmanas, sutras un upanišadas. Vēl jaunākā valodā rakstīti lielie eposi – Rāmajāna, Mahābhārata un ar to saistītās teikas – purānas.
Eiropiešu saskare ar sanskritu. Pirmie eiropieši, kuri nonāca saskarē ar sanskritu, bija Indijā nonākušie viduslaiku tirgotāji. Tie atklāja, ka tajā ir līdzīgi vārdi kā vācu, itāļu u.c. Eiropas valodām.
Viens no tādiem tirgotājiem bija XVI gs. itālis Filipo Saseti. Cits - Roberto de Nobili 1601.gadā Madurajā mēģināja sintezēt kristiešu un hinduistu metafiziku.
1786.gadā britu tiesnesis un matemātiķis sers Viljams Džonss (virstiesnesis Bengālijā) Āzijas Biedrības sanāksmē Kalkutā paziņoja par savu atklājumu, ka sanskrits caur kādu citu valodu ir radniecīgs grieķu un latīņu valodām - sanskrits, grieķu un latīņu valodas ir māsas, jo visas cēlušās no vienas pirmvalodas.
Par to nopietni ieinteresējās vācu inteliģence, kura vēlējās nesen apvienotajai vācu tautai rast vēsturiskās saknes. Nopietni to pētīja vācu matemātiķis Kārlis Gauss (1777.–1855.g.). No šīs teorijas pamazām izveidojās salīdzinošā gramatika, ar kuras palīdzību pētnieki atrada agrāk nezināmas un pārsteidzošas līdzības ar visdažādākajām valodām: indiešu, persiešu, itāļu, vācu, slāvu, lietuviešu u.c.
Savukārt Rūjienas mācītāja baltvācieša Gustava Bergmaņa (1749.-1814.g.) ģimenes locekļi atklāja, ka latviešu valoda ir vēl līdzīgāka sanskritam kā vācu.
Saistība ar Eiropas valodām. Izpētot Rigvēdas himnas pirmo himnu (vissenāko tekstu), uzgāja 62 vārdu saknes. Latviešu valodā ir 52 līdzīgas saknes, lietuviešu – 36, bet angļu, grieķu, latīņu un vācu valodās – 8 līdz 12 saknes.
Pitar - sanskritā, pater - latīniski, pater - grieķiski, fadar - seno ģermāņu.
Lietuviešiem. Leišu vārds asva - "zirgs," ļoti līdzīgs sanskrita vārdam aszwa.
Secinājumi. Visas šīs valodas cēlušās no kādas sen izmirušas pirmvalodas – āriešu valodas. Āriešu valodas pastāvēšana ir hipotētiska, jo nav nekādu rakstu pieminēkļu, kas to apliecinātu. Tai pēdas var sadzīt tikai ar salīdzinošo filoloģiju.
VI gs.pmē. Gangas civilizācijas pilsētās radās jauna rakstība – brahmi. Tā tika adaptēta no Persijas rakstības un ir pamatā visai turpmākajai indiešu rakstībai.
Vai tā būtu raksta sākumā minētā sansāra valoda?
Latviešu valodas līdzība ar sanskritu. Rūjienas mācītāja baltvācieša Gustava Bergmaņa ģimenes locekļi atklāja, ka latviešu valoda ir vēl līdzīgāka sanskritam kā vācu. K.Lazdiņš radījis vārdnīcu ar vairāk nekā 300 vārdiem. XX gs. 70.gados plašu darbu ar sakņu un atvasināto vārdu salīdzināšanu sācis Igors Noskovs. Taču miris pāragrā nāvē, jo veselību iedragājuši padomju lēģeros pavadītie gadi. Izpētot Rigvēdas himnas pirmo himnu (vissenāko tekstu), uzgāja 62 vārdu saknes. Latviešu valodā ir 52 līdzīgas saknes, kas ir visvairāk no zināmajām valodām, jo lietuviešiem tikai 38.
Līdzīgie vārdi.
Apģērbs:
Drāna – trana
Sakta – sukti
Kārst – karsta
Audēja – auta
Drēbe – drapa
Šūt – syuta
Adīt – aditi
Kurpe – kurpa
Auti – auta
Uzvalks – ancuks (XIX gs. šo vārdu izskauda kā ģermānismu)
Būvniecība:
Māja – mayas
Mūrēt – mur
Kaļķis – kalki
Kalt – kal
Mitoloģija:
Garīgs – garigas, nagari
Dvēsele – dvesele
Dieva māja – Deva maya
Dieva rati – Deva ratiha
Dieviete – devata
Velns – vala
latviešu "Dievs deva zobus; Dievs dos maizi"
leišu Dievas dave dantis; Dievas duos duonas
sanskrita Devas adadāt datas; Devas dāt (vai "dadāt") dhānās
latīņu Deus dedit dentes; Deus dabit panem
(teicieni pēc Gimbutas grāmatas The Balts)
Secinājumi. Daudzi mūsu valodas termini pēdējo 5000 gadu laikā, iespējams arī senāk, nav būtiski mainījušies.
Mūsdienās. Pilnīgi ir skaidrs, ka indoeiropiešu valodām ir kopīgs avots. Taču par tā izcelsmes vietu noris karstas debates. Vairums pētnieku sliecas domāt, ka sanskrits nav cēlies Indijā, bet gan Dienvidkrievijā vai Austrumeiropā, no kurienes sanskritā runājošie cilvēki II g.tk.pmē. izceļoja uz Indijas ZR.
Nu vēl arī hipotēze par no Lemūrijas atnesto valodu sansāru.
No paša sanskrita cēlušās daudz citas valodas - piemēram bramī (Sarasvati meitas vārdā), no kura cēlušās vairums Dienvidāzijas valodu.
