Mandalas
Sanskritā nozīmē "aplis."
Kalačkara – „laika rats.”
Simbolisms. Smilšu zīmējums, kas simbolizē kosmiskās enerģijas, ar kurām vēlētos saplūst Radītājs. Mahajānas budismā mandalas ir domātas kā attēlojumi psiholoģiskai, kosmiskai un laicīgai kārtībai. Mandalas radīšana ir meditācija par bezgalīgas līdzcietības tēmu. Šī mandala ir idealizētas debesu pilsētas simbols. Tajā valda pilnīga harmonija, tajā sasniedz augstāko Apgaismību. Parasti mandalas ir sadalītas simetriskās daļās, kas Junga uzskatā nodrošina stabilitāti psihei pārņemtai ar haosu. Mandalas ir arī attēlojumi jantrām, muzikāliem instrumentiem ar kuriem tiek sasniegta kārtība.
Ar mandalas palīdzību tibetieši sasniedz izmainītas paziņas stāvokli.
Veidošana. Mūki iziet īpašu sagatavošanas kursu meistara vadībā. Tas seko, lai tradicionālās līnijas un ornamenti tiktu veidoti ar iespējami niecīgākām atkāpēm.
Mandalas veidošanu pavada dziedājumi (tāpat kā Ziemeļamerikas indiāņu smilšu zīmējumu gadījumos).
Pēc ceremonijas beigām svarīgs pasākums ir mandalas smilšu iznīcināšana. Smiltis iesviež okeānā vai upē, ezerā (ja okeāns ir tālu) dalailamam par godu, jo vārds dalailama nozīmē „līdzcietības okeāns.”
Līdzības ar Ziemeļamerikas indiāņu smilšu zīmējumiem.
1. Zīmējumu veidošanu pavada monotons dziedājums.
2. Zīmējumos ir galvenās līnijas, kuras ir noteiktu krāsu.
3. Zīmējumos noteikti ir centrālais kalns un 4 citi ap to.
4. Smiltis vai graudi (indiāņiem), kas izmantoti zīmējumā, rūpīgi tiek utilizētas pēc ceremonijas beigām.
5. Navahu indiāņiem pazīstama arī tibetiešu mūku lūgšanu nūjiņa.
6. Kā papildus pazīme – abās pasaules malās pazīstams ugunskrusts ar saliektiem galiem.
Saites.
Tibetieši.
Budisms.
