Aliens

Ogopogo – Okanaganas ezera nezvērs ar zirga galvu

Atsevišķu kriptozooloģijas izpētes objektu, kriptīdu, grupu veido tā sauktie ezeru briesmoņi, no kuriem pats populārākais neapšaubāmi ir Lohnesā, Skotijā it kā mītošās Nesijas tēls. Tomēr, neskatoties uz popularitāti, Nesija nevar lepoties ar tik izteiksmīgām un šķietami pārliecinošām liecībām, kā Okanaganas ezerā Britu Kolumbijā, Kanādā novērotais Ogopogo.

Okanaganas ezers atrodas apmēram 400 km uz austrumiem no Vankūveras, ir 135 km garš un 4–5 km plats. Ezera vidējais dziļums ir 76 m. Nezināmo aizvēsturisko radījumu šajā plašajā ūdenstilpnē pētnieki meklējuši vairākkārt, taču, tāpat kā Lohnesā, līdz šim – nesekmīgi. Plašākie meklējumi, izmantojot tālvadības laivu un mini-zemūdeni, notika 1991.gadā. Tomēr, neskatoties uz veikto zemūdens filmēšanu, Okanagana ūdeņos netika pamanīti ne dzīvi ogopogo, ne to mirstīgās atliekas.

Atbilstoši novērojumiem, Ogopogo ir čūskai līdzīgs, līdz pat 50 pēdu garš dzīvnieks ar nelielu zirgveidīgu galvu, vienu vai vairākiem kupriem un muguras spuru. Ķermeņa sānos Ogopogo ir pleznām līdzīgas ekstremitātes.

Mītisks dēmons

Pirmās liecības par Okanaganas ezerā dzīvojošu pārdabisku radījumu, Naitaku, kas no laiviniekiem par iespēju droši šķērsot ezeru, prasa dzīvas radības, parasti cāļu vai citu sīku dzīvnieku upuri, no vietējiem indiāņiem pierakstītas XIX gadsimtā. Naitaks, kā vēstī indiāņu teikas, ir bijis cilvēks, slepkava, kura ļauno dvēseli, sodot par nodarījumu, dievi ieslodzījuši ezera čūskas ķermenī, kur tai mūžīgi jādzīvo sava nozieguma izdarīšanas vietas tuvumā. Neviens dzīvnieks, izņemot klaburčūsku nespēj atrasties blakus Naitakam. Naitaka kā dēmona varā ir dabas stihijas. Viņš var sacelt ezerā vētru, noslīcināt, ieraut dzelmē tos, kas tam nav izrādījuši pienācīgu cieņu. Naitaks dzīvo alā zem nelielās, klinšainās Klaburčūskas salas, kuras piekraste senāk esot bijusi nosēta ar dēmoniskās čūskas upuru atliekām...

Vairāki internetā publicēti Ogopogo tēmai veltīti mūsdienu autoru raksti, vietā, kur stāstīts par XIX gs. liecībām, uzskatāmībai ilustrēti ar žurnālā "Canadian Illustrated News" 1872.gada 30.novembra numurā publicētu gravīru. Tajā attēlots ezers, kurā redzama kanoe laiva ar diviem cilvēkiem, kas, izmisīgi airējot, cenšas aizbēgt no tiem uzbrūkoša čūskveidīga ūdens briesmoņa. Tomēr šis attēls, lai gan patiešām ir tapis XIX gs. Kanādā, patiesībā attiecās uz pavisam citu vietu, kas no Okanaganas atrodas 5400 km attālumā – Utopijas ezeru Kanādas Atlantijas piekrastē. Arī šajā ezerā jau kopš XIX gs. sākuma novērots kāds ūdens nezvērs, par kuru pierakstītas neskaitāmas liecības. Tiesa, izskatā šis nezvērs ir atšķirīgs no Ogopogo – Utopijas ūdens briesmonis, kā to raksturojis kāds liecinieks, vairāk līdzīgs milzīgam zutim.

Nozīmīgākās liecības un filmas

Plašāku vērību Okanaganas ezera briesmonis ieguva 1926.gadā, kad to vienlaikus ieraudzīja liels pulks ļaužu, kas ar aptuveni 30 automašīnām bija ieradušies pludmalē pie Okanaganas misijas. Laikraksta "Vancouver Sun" redaktors Bobijs Kārters tajā pat gadā rakstīja: “Pārāk daudzi cienījami cilvēki ir redzējuši [briesmoni], lai to uztvertu kā izdomājumu.”

1968.gadā kādu tumšu objektu, kas, griežoties ap sevi sita pa ūdeni izdevās nofilmēt zāģētavas strādniekam Artam Foldenam. Kopā ar sievu braucot automašīnā gar ezeru un lūkojoties uz panorāmu, Foldens pamanīja ko savādu kustamies ūdenī un, apstājies, uzņēma to filmā.

1989.gadā līdzīgus kadrus uzņēma lietotu automašīnu tirgotājs Kens Čeplins. Čeplins un viņa tēvs apgalvoja, ka esot redzējuši ezerā peldam čūskai līdzīgu dzīvnieku, kas sitis ar asti pa ūdeni. Daži izteikuši viedokli, kas tas varētu būt bijis bebrs, taču Čeplini to noliedza, sakot, ka redzētais dzīvnieks bijis vismaz 15 pēdas garš, kamēr bebri izmēros nepārsniedz 4 pēdu (1,2 m) garumu.

Tomēr ne vienā ne otrā filmā redzamie kadri nav pārliecinoši – tajos nav izdevies notvert skaidri izšķiramas ķermeņa aprises.

Amatieru video, kuros redzamas kādas ūdens kustības, taču nav identificējams to cēlonis, Okanaganā uzņemti arī vēlāk. Tāpēc minējumi par to, kas varētu būt Ogopogo svārstās no baļķa līdz aizvēsturiskam čūskveidīgam valim bazilozauram vai pleziozauram.

Pleziozaurs

Atsevišķi kriptozoologi, neņemot vērā fizisku pierādījumu trūkumu, sliecās piekrist neviennozīmīgajam pieņēmumam par Nesiju un Ogopogo kā līdz mūsdienām saglabājušos pleziozauru mikropopulāciju īpatņiem.

Pleziozauri bija gaļēdāji jūras reptīļi, kuru visai dīvaino izskatu pēc šo aizvēsturisko dzīvnieku fosīliju atklāšanas raksturoja kā bruņurupuča ķermenim (bet bez bruņām) cauri izbāztu čūsku. Lai arī pleziozauri dzīvoja vienlaikus ar dinozauriem un pēc zinātnieku vairākuma domām izmira kopā ar tiem krīta perioda beigās pirms 65 miljoniem gadu, tos klasificē kā atsevišķu kārtu.

Vairākos, kopš XX gs. I puses dokumentētos gadījumos, jūra izmetusi krastā vai zvejnieki no tās nejauši izcēluši liela izmēra ķermeņus vēlā sadalīšanās stadijā, kas presē nereti tikuši saistīti ar pleziozauriem. Tomēr gandrīz visi šie atradumi, tai skaitā plašu publicitāti guvušais japāņu zvejas kuģa "Zuiyo-maru" 1977.gada 25.aprīlī pie Jaunzēlandes krastiem izceltais "pleziozaurs," kad bijis iespējams tos zinātniski izpētīt, pārliecinoši pierādīti kā no planktona pārtiekošo milzu haizivju (Cetorhinus maximus) paliekas.

Ezera cunami

Savukārt, par vienu no iespējamajiem pēkšņas, izteiktas, iespējami postošas, bet ātri pārejošas viļņošanās cēloņiem Okanaganā un arī citos ezeros ar stāviem krastiem uzskatāmi liecina avīzē "The Penticton Herald" 1951.gada 26.jūlijā publicētais ziņojums:

"Zemes noslīdējums Okanaganas ezerā pie Pentiktonas izraisīja vilni, kas iznīcināja māju. (..) Ūdens atkāpās tikpat ātri, cik atnāca. No mājas drupām izglābts bērns."

Citā, kādas Britu Kolumbijas provinces vides ministrijas iestādes apkopotā materiālā, par šo pašu gadījumu rakstīts:

"Ūdens masas triecās pret kotedžu ar "šausmīgu dārdoņu." "9 collu (22,5 cm) biezā siena tika salauzta it kā būtu 2x4 gabals." Tūkstošiem zemes tonnu nogūla pie mājas, kas atrodas pie Trīmailzas raga (Three Mile point) un sacēla 12 pēdu (3,6 m) augstu vilni. Vilnis izpostīja piekrasti 800 m platībā. Kāda automašīna bija aizsviesta 200 pēdas tālāk pludmalē. Divtonnīgā buru laiva "Marion" tika pacelta no vietas, kur bija noenkurota un novietota 100 pēdas augstāk krastā, sausā vietā. Kāda motorlaiva, kas bija noenkurota īsākā tauvā tika apgāzta un tās četrcilindru motoru atrada 50 pēdas attālu."

Jāatzīst, ka aprakstītajam gadījumam līdzīgi, acīmredzot, ik pa laikam Okanaganā notiekoši ezera cunami tomēr paši par sevi nevarētu būt briesmoņa nostāstu cēlonis. Taču tie, iespējams, var palīdzēt šādiem stāstiem izplatīties un attīstīties, kā arī tieši ezera cunami var būt daļas neskaidro novērojumu patiesais iemesls.

Avoti:
env.gov.bc.ca
csicop.org

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.