Aliens

Ogopogo

Ūdens briesmonis no Okanaganas ezera Kanādā.

Kanādas indiāņi baidās no ezera gara Naitaka. Iespējams, ka Ogopogo tiek ar to saistīts.

Vieta. Kanāda, Britu Kolumbija, Okanaganas ezers, kas atrodas ap 400 km uz austreņiem jo Vankūveras. Ezers ir 135 (145?) km garš un 4–5 km plats. Tā vidējais dziļums ir 76 m.

Apraksts. Atbilstoši novērojumiem, Ogopogo ir čūskai līdzīgs, līdz pat 50 pēdu garš dzīvnieks ar nelielu zirgveidīgu galvu, vienu vai vairākiem kupriem un muguras spuru. Ķermeņa sānos Ogopogo ir pleznām līdzīgas ekstremitātes. Liecinieku aprakstītā astes spura varētu liecināt, ka dzīvnieks cēlies no zīdītājiem, tādēļ neesot agresīvs.

Liecības. Līdz mūsdienām fiksētas 200 liecības. Vairumā gadījumu tās visai līdzīgi apraksta šo dzīvnieku kā čūskveidīgu ar zirgam līdzīgu galvu. 
Indiāņu liecības. Pēc tam, kad ezera apkaimē apmetās eiropieši, indiāņi tiem stāstīja pa ezerā dzīvojošo briesmoni, kuru saukuši par ezera velnu. Tas visu laiku parādoties vienā un tai pašā vietā - netālu no kāda indiāņu ciema. Indiāņi uzskata, ka tas dzīvo kādā plašā zemūdens alā.
Pirmās liecības par Okanaganas ezerā dzīvojošu pārdabisku radījumu, Naitaku, kas no laiviniekiem par iespēju droši šķērsot ezeru, prasa dzīvas radības, parasti cāļu vai citu sīku dzīvnieku upuri, no vietējiem indiāņiem pierakstītas XIX gadsimtā. Naitaks, kā vēstī indiāņu teikas, ir bijis cilvēks, slepkava, kura ļauno dvēseli, sodot par nodarījumu, dievi ieslodzījuši ezera čūskas ķermenī, kur tai mūžīgi jādzīvo sava nozieguma izdarīšanas vietas tuvumā. Neviens dzīvnieks, izņemot klaburčūsku nespēj atrasties blakus Naitakam. Naitaka kā dēmona varā ir dabas stihijas. Viņš var sacelt ezerā vētru, noslīcināt, ieraut dzelmē tos, kas tam nav izrādījuši pienācīgu cieņu. Naitaks dzīvojot alā zem nelielās, klinšainās Klaburčūskas salas, kuras piekraste senāk esot bijusi nosēta ar dēmoniskās čūskas upuru atliekām...
Plašāku vērību Okanaganas ezera briesmonis ieguva 1926.gadā, kad to vienlaikus ieraudzīja liels pulks ļaužu, kas ar aptuveni 30 automašīnām bija ieradušies pludmalē pie Okanaganas misijas. 
Sēkot ar 1958.gadu ziņas par briesmoņa parādīšanos cilvēkiem un pat viņu vajāšanu periodiski parādījās laikrakstos reizi vairākos mēnešos.
No 1964.gada Ogopogo parādījies cilvēkiem gandrīz ik dienas, 6.-7-.gados Ogopogo ieguva "Kanādas Nesijas" statusu jun kļuva par lielu magnētu tūristiem.
1968.gadā kādu tumšu objektu, kas, griežoties ap sevi sita pa ūdeni izdevās nofilmēt zāģētavas strādniekam Artam Foldenam. Kopā ar sievu braucot automašīnā gar ezeru un lūkojoties uz panorāmu, Foldens pamanīja ko savādu kustamies ūdenī un, apstājies, uzņēma to filmā.
1989.gadā līdzīgus kadrus uzņēma lietotu automašīnu tirgotājs Kens Čeplins. Čeplins un viņa tēvs apgalvoja, ka esot redzējuši ezerā peldam čūskai līdzīgu dzīvnieku, kas sitis ar asti pa ūdeni. Daži izteikuši viedokli, kas tas varētu būt bijis bebrs, taču Čeplini to noliedza, sakot, ka redzētais dzīvnieks bijis vismaz 15 pēdas garš, kamēr bebri izmēros nepārsniedz 4 pēdu (1,2 m) garumu
Gadījums ar Bārbaru. Kāda vietējā iedzīvotāja Bārbara lēca ezera ūdeņos no lēkšanas platformas apmēram 400 m no krasta. Pēkšņi viņa sajuta, ka kaut kas milzīgs un raupjš ūdenī nopeld viņai garām, saskrāpējot kājas. Barbara pārbijās un stedzīgi peldēja uz platformas pusi un aši tajā uzrāpās. Kad viņa atskatījās, tad ieraudzīja Ogopogo: tas bija tumši pelēks, ap 9 m garš, vairāk kā 1 m plats, čūskai līdzīgs dzīvnieks. Viņš aizpeldēja gar platformu 4-5 m attālumā. Tā galva atradusies zem ūens, bet astes spura bijusi labi redzama. Izstāstījusi par savu redzēto viņa tikai pavisam nesen, jo domājusi, ka tāpat neviens viņai neticēs. Dž.Ričards Grīnvels, Starptautiskās kriptozooloģijas biedrības sekretārs atzina stātījumu par visai ticamu. Iespējams, ka dzīvnieks tik tuvu Barbarai piepeldējis aiz ziņkārības. 
Ezera apkārtne tagad pasludināta par dabas rezervātu un tajā noliegta celtniecība, lai "nebaidītu iespējamo reto dzīvnieku."

Pētniecība. Nezināmo aizvēsturisko radījumu šajā plašajā ūdenstilpnē pētnieki meklējuši vairākkārt, taču nesekmīgi.
Plašākie meklējumi, izmantojot tālvadības laivu un minizemūdeni, notika 1991.gadā. Tomēr, neskatoties uz veikto zemūdens filmēšanu, Okanagana ūdeņos netika pamanīti ne dzīvi ogopogo, ne to mirstīgās atliekas.
Filmas. Tomēr ne vienā ne otrāuzņemtjā filmā redzamie kadri nav pārliecinoši – tajos nav izdevies notvert skaidri izšķiramas ķermeņa aprises. Amatieru video, kuros redzamas kādas ūdens kustības, taču nav identificējams to cēlonis, Okanaganā uzņemti arī vēlāk.

Hipotēzes. Tāpēc minējumi par to, kas varētu būt Ogopogo svārstās no baļķa līdz aizvēsturiskam čūskveidīgam valim bazilozauram vai pleziozauram.
      -  pleziozaurs;
      -  peldošs baļķis;
      -  ezera cunami. Ik pa laikam Okanaganā notiekoši ezera cunami tomēr paši par sevi nevarētu būt briesmoņa nostāstu cēlonis. Taču tie, iespējams, var palīdzēt šādiem stāstiem izplatīties un attīstīties, kā arī tieši ezera cunami var būt daļas neskaidro novērojumu patiesais iemesls.

 Близлежащая местность в последние годы объявлена заповедником, и всякое строительство в этой зоне запрещено "дабы не пугать возможное редкое животное".

Raksti.
Ogopogo - Okanganas ezera nezvērs ar zirga galvu.

Saites.
Ūdens briesmoņi.
Kanāda.