Jarlsbergas kuģis
Pirmās liecības par iespējamo kuģa kapa atrašanos laukā pie Jarlsbergas muižas Vestfoldā parādījās 2018.gadā, kad arheologi, veicot teritorijas apzināšanu ar metālmeklētāju, tur atrada lielas dzelzs kniedes.
Veicot vietas izpēti ar ģeoradaru, apstiprinājās kādreizēja kapukalna uzbēruma pastāvēšana. Lai iegūtu vairāk senlietu un, ja paveiktos, noskaidrotu vai iepriekš atrastās kniedes nākušas no laivas jeb tomēr no kuģa, tika nolemts veikt pārbaudes izrakumus, kas divu nedēļu garumā notika 2024.gada vasaras sākumā. Izrakumus vadīja Kristians Loksens Rodsrūds (Christian Løchsen Rødsrud), kurš pirms tam bija vadījis arī Gjellstades kuģa vietas izpēti. Tūlīt pēc izrakumu noslēguma Rodsrūds paziņoja: “Tagad, balstoties uz kniežu daudzumu un izmēru, mēs pavisam droši varam teikt, ka šeit atrodas vīkingu kuģa apbedījuma atliekas.”
Izrakumos atrada apmēram 70 kniedes, kuru izmērs liecina, ka tās izmantotas, lai sastiprinātu līdz 2,5 cm biezus dēļus. Divi dzelzs priekšmeti, kas sākotnēji tika uzskatīti par kniedēm, pēc uzmanīgākas izpētes izrādījās pie zirgu pakaviem stiprināmi ledus dzelkšņi. “Zirgs un kuģis ir divas arvien atkārtojošās tēmas vīkingu laikmeta mītoloģijā un apbedīšanas tradīcijās,” - teica izrakumu vadītājs. “Pārbaudot vietu ar metālmeklētāju, tas pīkst gandrīz bez apstājas, tas nozīmē, ka zemē visdrīzāk vēl atrodas simtiem, ja ne tūkstošiem kniežu un citas apbedījuma piedevu paliekas, kuras lauksaimnieku arkls katru gadu arvien vairāk sajauc un izkliedē,” - Rodsrūds piebilda.
Pēc Rodsrūda domām nozīmīgais Jarlsbergas kuģa atklājums liecina par vietas nozīmi vīkingu laikmetā – “vairākās augstienēs apkārt Jarlsbergas muižas atrodas lielāki un mazāki laivu kapi, tie itkā norāda uz šo vietu, kā centrālo punktu.” Varētu pat būt, ka šeit atradies vīkingu ķēniņa Bjorna Kuģotāja, Haralda Skaistmaša dēla kaps. Pēc Snorres Sturlusona sāgās vēstītā Bjorna brālis Ēriks Asinscirvis ap 934.gadu viņu nogalināja pie Sema ciemata, netālu no Jarlsbergas.
Saites.
Kuģu kapi.
