Jellhaugenas kapulauks
Otrs lielākais Norvēģijas kapukalns.
Atrašanās vieta. Norvēģijas DA, apmēram 1 km no Oslas fjorda.
Atklāšana un izpēte. Kad arheologi 2018.gadā, izmantojot ģeoradaru, apsekoja Jellhaugena apkārtni pirms tur plānotajiem meliorācijas drenu guldīšanas darbiem, tie atklāja ar agro vīkingu laikmetu (800.–900.g.) datēto kuģa kapu. Iegūtajā ģeoradara attēlā skaidri iezīmējās kādreizējā kapukalna robežas un tā vidū zem zemes līmeņa apraktais kuģis. Izpētē tika atklāti vēl vairāki nolīdzināti, iepriekš nezināmi kapukalni.
Jellestades kuģa kapu virs zemes nekas neiezīmēja – iespējams, tur kādreiz pastāvējušo uzkalnu vietējie zemnieki bija nolīdzinājuši, lai iegūto platību varētu izmantot lauksaimniecībā.
Apkopojot kuģa kapa un citu jaunatklāto Jellestades senvietu (vīkingu laikmeta garā māja (ap 60 m) un 13 nolīdzināti kapukalni) apzināšanas un izpētes rezultātus, pētnieki uzskata, ka Skandināvijas dzelzs laikmetā (apm. 550.–1050.), kurā iekļaujas arī vīkingu posms, šeit atradies sabiedrības virsslānim piederošu personu kapulauks, kas vienlaikus bijis reģionāli nozīmīgs varas, tirdzniecības un reliģiskais centrs.
Aplūkojamie objekti.
Jellestades kuģa kaps. Atrodas Jellestades ciemā, 200 metru attālumā no Jellhaugena kapukalna. Ar agro vīkingu laikmetu (800.–900. g.) datēto kuģa kapu atklāja 2018.gadā, kad arheologi, izmantojot ģeoradaru, apsekoja Jellhaugena apkārtni pirms tur plānotajiem meliorācijas drenu guldīšanas darbiem. Iegūtajā ģeoradara attēlā skaidri iezīmējās kādreizējā kapukalna robežas un tā vidū zem zemes līmeņa apraktais kuģis. Izpētē tika atklāti vēl vairāki nolīdzināti, iepriekš nezināmi kapukalni.
Jellestades kuģa kapu virs zemes nekas neiezīmēja – iespējams, tur kādreiz pastāvējušo uzkalnu vietējie zemnieki bija nolīdzinājuši, lai iegūto platību varētu izmantot lauksaimniecībā.
2019.gadā norvēģu kultūras pieminekļu aizsardzības speciālisti veica nelielus izrakumus kuģa vietā, kuros noskaidrojās, ka kuģa paliekas ir stipri bojātas un tās pārņēmis pelējums. Atstāt kuģa izpēti nākamajām paaudzēm nozīmētu neatstāt tām neko no koka konstrukcijām. Tāpēc 2020.gadā tika nolemts veikt pilnu kuģa atsegšanu, kas bija pirmā saglabājušās vīkingu kuģa arheoloģiskā izpēte Norvēģijā kopš Osebergas kuģa atrakšanas 1904.gadā.
23 līdz 24 metru garais un 4 metrus platais kuģis saglabājies tomēr bija slikti – izdevās iegūt tikai daļu no gandrīz pilnībā satrūdējušā korpusa. Pēc daļēji saglabājušās ķīļa uzbūves arheologi secināja, ka tas drīzāk bijis airu kuģis bez buras. Izrakumos atrada apmēram 8000 priekšmetu, galvenokārt dažādus dzelzs kniežu un naglu fragmentus. Atrada arī kāda liela dzīvnieka kaulu paliekas. Liecības par cilvēku apbedījumiem kuģī neuzgāja. Dendrohronoloģiski datējot ķīļa izgatavošanā izmantoto koku, ieguva nociršanas laiku – 732.gadu. Tas nozīmē, ka kuģis tika būvēts laikā no VIII gadsimta II puses līdz IX gadsimta sākumam.
Jellestades kuģa konservētās atliekas bija paredzēts izstādīt Vīkingu kuģu muzejā Oslā. Šobrīd muzejs ir slēgts un tiek reorganizēts. Kā Vīkingu laikmeta muzeju to no jauna atvērs 2027.gadā.
Saites.
Kuģu kapi.
Norvēģija.
