Herlohaugenas kapukalns
Viens no Norvēģijas lielākajiem kapukalniem, kas atrodas Lekas salā, netālu no jūras krasta.
Atrašanās vieta. Norvēģijas DR, Lekas sala, netālu no jūras krasta.
Vēsture. Pēc tradīcijas, kas sakņojas Snorres Sturlusona XIII gadsimta sākumā sarakstītajā Heimskringlā jeb Norvēģu ķēniņu sāgās, Herloghaugens ir Numdālas novada konunga Herloga kaps, kurš ap 866.gadu izvēlējās labāk tikt dzīvs apbedīts nekā pakļauties pirmajam visas Norvēģijas ķēniņam Haraldam Skaistmatim.
Apraksts. Viens no lielākajiem Norvēģijas kapukalniem, pamatne apmēram 60 m diametā.
Atklāšana un izpēte. Pirmie izrakumi Herloghaugenā notika jau XVIII gadsimtā un tajos atrada koka sienas konstrukcijas daļu, bronzas katlu, dzīvnieku kaulus, dzelzs naglas un sēdus pozīcijā novietotu skeletu ar līdzdotu zobenu. Atrasto skeletu kā ķēniņu Herlogu izstādīja Trondheimas katedrāles skolā. Diemžēl visi kapukalnā uzietie atradumi, skeletu ieskaitot, pazuda 1920.gados.
2023.gada vasarā norvēģu arheologi, sadarbībā ar metālmeklēšanas entuziastiem, veica neliela apmēra apzināšanas izpēti kapukalnā. Izpētes mērķis bija iegūt materiālus precīzai kapukalna datēšanai un noskaidrot, vai tajā neatrodas kuģa apbedījums.
Izpētes gaitā arheologiem izdevās atrast vairākas lielas dzelzs kniedes, turklāt pie dažām bija vēl saglabājušās koka paliekas. Arī citviet kapukalnā atrada koka fragmentus, ogļu slāņus kā arī zirga zobu, kas kopā bija pietiekami, lai veiktu radioaktīvā oglekļa analīzes. Iegūtais datējums norādīja uz laiku ap 700.gadu. Tādējādi izrādījās, ka kapukalnā patiešām ir atradies kuģa apbedījums, taču tas ticis ierīkots gandrīz 200 gadus pirms Herloga tradicionāli pieņemtā dzīves laika. Līdz ar to Herloghaugens šobrīd ir kļuvis par senāko zināmo kuģa kapu Norvēģijā un visā Skandināvijā.
Saites.
Kuģu kapi.
Lekas sala.
