Aliens

Pompeju saglabāšanu apdraud tūristi, mafija un ūdens

Saņemot UNESCO brīdinājumu, ka, turpinot pasliktināties Pompeju ēku stāvoklim, pilsēta var tikt iekļauta apdraudēto pasaules nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā, Itālijas varas iestādes uzdevušas Antimafijas izmeklēšanas vienībai (Direzione Investigativa Antimafia) pārraudzīt “Lielā Pompeju projekta” administrāciju un finanšu izmantošanu.

Skatīt Eiropas civilizācijas un kultūras lielākā kartē

Šovasar, jūnijā publicēts starptautiskas UNESCO un ICOMOS ekspertu komandas ziņojums sniedza detalizētu aprakstu par ilgstošiem bojājumiem, kas posta šīs senās romiešu pilsētas ēkas, apdraudot tajās esošo fresku un mozaīku saglabāšanu.

Eksperti brīdināja, ka bez vērā ņemama konservācijas darbu progresa, tuvāko divu gadu laikā Pompeju saglabāšanas stāvoklis var kļūt “katastrofāls.” Iepriekšējos gados ir sagāzušās vairākas celtnes, no kurām īpaši tiek atzīmēta 2010.gadā sabrukusī Pompeju gladiatoru skola (Schola Armaturarum). Skolas atlieku konservācija joprojām nav uzsākta, līdz ar to “ir iespējama tālāka saglabājušos fragmentu iznīcība.” Līdzīga situācija ir arī blakus esošajās Herkulānas un Toreanunziātas pilsētās, kas ietilpst Pompeju kā pasaules nozīmes kultūras pieminekļa kompleksā. Pavisam eksperti nosauca 13 Pompeju mājas, kuru stāvoklis šobrīd ir raksturojams kā “īpaši riskants.”

2012.gadā Pompejas apmeklēja aptuveni 2a,3 miljoni tūristu un tas ir viens no tur esošo sienu gleznojumu un grīdu mozaīku “pakāpeniskās pasliktināšanās” iemesliem. Freskas postoši ietekmē arī karstums un Saules gaisma, tomēr visnopietnāku apdraudējumu Vezuva savulaik apbērtajai pilsētai rada ūdens. Ēku notekas aizsērē un izveidojušos augsni nekavējoties izmanto dažādi augi, kas dzen saknes un stublājus, radot plaisas sienās, apmetumā un grīdās. Pa plaisām, savukārt, rodas iespēja pieplūst ūdenim, kas izšķīdina gleznojumu krāsu un veicina tālāku kopējo sabrukumu.

Pavisam tūristu pieejai ir slēgti aptuveni 73% no Pompeju teritorijas. Tā ir daļa, kur vēl turpinās restaurācijas darbi vai tie vēl nemaz nav uzsākti. Samazinot jau tā nelielo, tūristiem atvērto pilsētas daļu, antropogēnā ietekme uz atlikušo vēl tikai pieaugs.

Reaģējot uz jau 2012.g. izteiktajiem pārmetumiem par iespējamo korupciju un mafijas iesaistīšanos, ES un Itālijas valdības finansētā “Lielā Pompeju projekta” 105 miljonus eiro lielo līdzekļu apguvē, premjerministrs Enriko Leta š.g. augustā paziņoja par jauna, īpaša amata – Pompeju superintendanta – izveidošanu. Superintendantam vajadzētu veicināt paātrinātu lēmumu pieņemšanu, taču daļa no nozares speciālistiem šo soli vērtē skeptiski, pieļaujot, ka tādējādi tikai pieaugs ar unikālā arheoloģijas un arhitektūras pieminekļa izpēti, restaurāciju un vadību saistītais birokrātiskais aparāts. “Lielo Pompeju projektu” paredzēts uzsākt 2013.gada nogalē un pabeigt 2015.gadā.

Savukārt septembra sākumā Itālijas policijas pretmafijas vienības veica pārmeklēšanu divās Pompeju vietās, kur notiek restaurācijas darbi. Policisti, meklējot liecības par Komorras, kā sauc Neapoles mafiju, iesaistīšanos būvniecības darbos, pārbaudīja strādnieku dokumentus un aprīkojumu.

Itālijā lielus valsts pasūtījumus var saņemt tikai tie uzņēmēji, kuriem ir īpašs, “brīvs no mafijas” sertifikāts. Tomēr praksē iepirkuma uzvarētājs darbus mēdz izdot vietējiem apakšuzņēmējiem un tad tos pārņem mafijai piederošas būvfirmas. Kā ibtimes.co.uk pastāstīja kāds avots Neapolē bāzētajā pretmafijas policijā, mafija Itālijā arvien vairāk pāriet no tādām nodarbēm kā narkotikas, ieroču tirdzniecība un prostitūcija uz legālā biznesa sektoru, kur ar mazāku risku iespējams gūt lielāku peļņu. Tāpat legālā biznesa struktūras tiek izmantotas naudas atmazgāšanai un citu darbību aizsegam.

Mafijai piederošās būvfirmas iesaistās publisko pasūtījumu izpildē, kur pārējos uzņēmējus izspiež, piedāvājot zemāku cenu, ko var atļauties izmantojot mazāk kvalitatīvus, prasībām neatbilstošus būvmateriālus, iesaistot savu darbaspēku un neievērojot darba drošības noteikumus. Pompejas, kur tiek ieguldīti lieli sabiedrības līdzekļi, Itālijas valdība uzskata kā vienu no mafijas būvfirmu iekārojamākajiem objektiem.

Jāatzīmē arī, ka ne visi speciālisti piekrīt ekspertu grupas ziņojuma secinājumiem, uzskatot tos par pārspīlētiem. Piemēram, Kembridžas universitātes antīkā laikmeta pētniece Mērija Bīeda saka: “Mums ir darīšana ar ne visai labi būvētām struktūrām, kas izturējušas 79. gada izvirdumu un nopietnu uzlidojumu Otrā pasaules kara laikā. Mēs nevaram gaidīt, ka nekas nesabruks.”

Augšējā attēlā: Pompejas un dibenplānā Vezuvs, kas mūsu ēras 79.gadā notikušā spēcīgā izvirdumā ar vulkāniskajiem pelniem apbēra pilsētu un tās iemītniekus, sastindzinot laikā nelielu seno romiešu kopienu tās ikdienas gaitās. Vienlaikus ar Pompejām bojā gāja arī Herkulāna un vairāki ciemi.

Avoti:
theartnewspaper.com
ibtimes.co.uk

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.