Aliens

Peru atrod pirmos neizlaupītos Vari impērijas laika valdnieku apbedījumus

27.jūnijā Peru kultūras ministrs oficiāli paziņoja, ka poļu un peruāņu arheologu komanda atklājusi kapeņu izlaupītāju nepostītu, aptuveni 1200 gadu senu, mūsdienu Peru teritorijā pirms inkiem valdījušās Vari civilizācijas karalisko mauzoleju.

Jaunatklātās kapenes atrodas netālu no Klusā okeāna piekrastes, aptuveni 300 km uz ziemeļiem no valsts galvaspilsētas Limas un 1 km uz austrumiem no Huarmejas (Huarmey) pilsētas. Tās ir daļa no plašāka, aptuveni 45 ha liela, savos ziedu laikos varena un nozīmīga močiku un vēlāk arī Vari kultūras kompleksa - dubļu ķieģeļu būvju drupām un izrakņātām kapenēm iezīmētas vietas, kas mūsdienās iesaukta par El Castillo de Huarmey, kas tulkojumā no spāņu valodas nozīmē "Pils pie Huarmejas upes."

Lielākā daļa no šeit esošajiem objektiem, tostarp divu piramīdveida struktūru paliekas atrodas uz Huarmejas upes ielejā iestiepjošās kalna muguras, taču vairāki kapulauki konstatēti arī lejā, kalna piekājē.

Par iespējamību, ka starp minētajām piramīdveida struktūrām varētu slēpties vari elites augstākajam slānim piederošas kapenes, liecināja kādas konstrukcijas aprises, kas tur iezīmējās Varšavas universtitātes arheologa Miloša Gierša (Milosz Giersz) 2010.gadā veiktajā kompleksa aerofiksācijā. 2012.gada rudenī, uzsākot šajā vietā izrakumus, komanda atrada telpu ar akmens troni. Turpinot rakt dziļāk gruvešos, ko līdz šim nebija darījis neviens kapeņu izlaupītājs, pētnieki pēkšņi uzgāja starp akmeņiem iespraustu koka vāli. Tā bija nepārprotama zīme, kas liecināja, ka šeit atrodas kaps.

Rokot tālāk, aptuveni 2 metru dziļumā atsedzās viss mauzolejs, pilns ar apbedījumiem un bagātīgām kapa piedevām. Rindu rindām atklājās tradicionālajos, no lamas vilnas austajos, krāsainajos, taču tagad gandrīz satrunējušos audumos ievīstītas, sēdus stāvoklī novietotas mirušo atliekas. Gandrīz visi apbedījumi piederēja sievietēm. Pavisam atrada 63 mirušos. No tiem 3 ļoti grezni rotātas sievietes bija apbedītas katra savā, nelielā telpā. Pētnieki ir pārliecināti, ka tās piederēja pašai augstākajai vari elites grupai un Gieršs tās sauc par "valdniecēm." Šīm sievietēm aizkapa dzīvē, līdz ar keramiku, kas nākusi no dažādiem Andu reģioniem, audumiem, pusdārgakmeņu krellēm un smalkiem kokgriezumiem, bija doti arī daudzi zelta un sudraba priekšmeti, tai skaitā zelta aušanas piederumi. Iespējams, viņas arī dzīvē, kā valdnieka un tā tuvāko augstmaņu sievas vai māsas, izmantojot tos pašus dārgmetāla rīkus, saviem vīriem un brāļiem auda karaliskas drānas. 54 citi apbedījumi arī atradās sēdus stāvoklī un gan pēc šī novietojuma, gan kapa piedevām, Gieršs spriež, ka mirušie bijuši augstmaņi un augstmanes. 6 atlikušie ķermeņi no iepriekšējiem atšķīrās gan ar nabadzīgajām piedevām, gan ar novietojumu - tos atrada nedabīgās pozās virs pārējiem apbedītajiem. Ļoti iespējams, ka šie cilvēki tikuši upurēti, mauzoleju aizberot.

Kādus plašākus spriedumus vai secinājumus par atradumu pagaidām būtu pāragri izteikt, saka M.Gieršs. Vispirms visi atsegtie apbedījumi un mauzolejā atrastie priekšmeti ir pamatīgi jāizpēta un tas noteikti prasīs vēl vairākus gadus, arheologs norāda. Tomēr nav tā, ka mirušie jau šobrīd neko nebūtu pateikuši - "valdnieču" ķermeņu atliekās atrastās kukaiņu kūniņas norāda, ka laiku pa laikam vari priesteri mūmijas iznesuši laukā no kapeņu telpām un, iespējams, uzlikuši uz akmens troņa, kur tās godinātas vai pat pielūgtas.

Mūmiju iznešanas rituāls, domājams, bija viens no daudzajiem līdzekļiem, ko vari elite izmantoja, lai piespiestu pakļautos močiku indiāņus izrādīt lojalitāti jaunajiem kungiem. Interesanti, ka mauzolejā atrada arī traukus, uz kuriem attēlots, kā vari cīnās ar močiku karotājiem.

Par Vari civilizāciju, tās sociālpolitisko uzbūvi un kultūru līdz šim nekas daudz nebija zināms - līdzīgi, kā par citām pirmskolumba Dienvidamerikas civilizācijām, kurām nebija savas rakstības un kuras spāņu ierašanās laikā jau bija nogājušas no vēstures skatuves vai arī atradās tās dibenplānā, arī par vari stāsta tikai arhitektūras un arheoloģijas pieminekļi. Turklāt visas līdz šim zināmās vari kapenes bija vairāk vai mazāk kapu aplaupītāju izpostītas un nespēja sniegt autentiskas ziņas par apbedīšanas tradīcijām un apbedīto statusu.

Vari civilizācija izcēlās ap 600 gadu Peru augstkalnes centrālajā daļā un daļa zinātnieku uzskata, ka savas attīstības impulsus tā smēlusies no Tiavanakas kultūras, kas šajā laikā jau bija izveidojusi visai spēcīgu valstisko formāciju. Vari kultūras cilvēki Peru piekrastē dienvidu un centrālajos Andos izveidoja spēcīgu valsti, ko nereti dēvē pat par pirmo Dienvidamerikas impēriju. Laikā, kad Parīzē dzīvoja vien kādi 25 000 iedzīvotāju, Vari impērijas galvaspilsētā, kas atradās netālu no mūsdienu Ajakučas pilsētas Peru, mitinājās vismaz 45 000 cilvēku. Vari bija reģionā dominējošais spēks līdz pat 1000.gadam jeb, atbilstoši dažiem avotiem - līdz 1100.gadam, kad nelabvēlīgu klimatisko apstākļu iespaidā Vari impērija izjuka un iestājās juku un nestabilitātes periods, ko tikai XV gadsimtā izbeidza jaunais reģionāla mēroga spēks - inki.

Močiku valstiņu savienību, kas atradās uz ziemeļiem no vari pamatteritorijas viņi pakļāva VIII gadsimtā. Vari valdīšanas īpatnība un, iespējams, arī viņu sekmju atslēga, kas to valstij ļāva pastāvēt aptuveni 500 gadu, bija mērenība iekaroto teritoriju pārvaldīšanā. Visi vietējie valdnieki saglabāja savu varu, ja bija ar mieru kļūt par vari vasaļiem (protams, ne jau šī termina Eiropas viduslaiku sabiedrības izpratnē) un dot nepieciešamo darbaspēku vari plašu administratīvo celtņu un ceļu tīklu būvniecībai.

Attēli: Peru kultūras ministrijas publicitātes foto. Augšējā attēlā: attīrītās mauzoleja telpas.

Avots:
rpp.com.pe

Pirmo reizi publicēts 15.07.2015.