Aliens

Vai NLO vispār eksistē?

Nav šaubu, ka vairums cilvēku nodzīvo dzīvi tā arī nekad neredzot to, ko mēs esam paraduši saukt par NLO. Un nav arī nekāds brīnums, jo tāda varbūtība nav visai liela. Lai gan – kā to ņem...

Piemēram, amerikāņu statistika liecinot, ka varbūtība ieraudzīt NLO katram cilvēkam nav lielāka par 5%. Spriediet paši, tomēr man liekas, ka tā ir pietiekami liela...

Man pašam visai bieži gadījies dzirdēt aculiecinieku stāstījumus par dažādiem neparastiem objektiem debesīs. Tomēr, ņemot vērā ārvalstu pētnieku pieredzi, jāatzīst, ka liels daudzums no redzētajiem var tikt izskaidrots un NLO („nezināms lidojošs objekts”) tā pārvēršas par ZLO („zināmu lidojošu objektu”).

Tomēr ir gadījumi, kurus arī pēc detalizētas speciālistu analīzes nevar uzskatīt par izskaidrotiem un pilnībā zināmiem. Tādu gadījumu skaits saskaņā ar dažādiem avotiem ir visai variabls. Tā, piemēram, amerikāņu projekts „Zilā grāmata” (publicēts 1976.g.) par tādiem atzīst 20-25%.

Tādu pat procentuālo attiecību atzinis franču aerokosmisko fenomenu pētniecības grupas GEPAN vadītājs A.Esterlems (avots – intervija padomju laikrakstam „Komsomoļskaja pravda,” 1981.gada 8.augustā).

Pēc PSRS ZA korespondētājlocekļa V.Migūļina domām, kas publicētas žurnālā „Smena” (1985.g., Nr.4), tādi varētu būt kādi 2-10%.

Interesants ir arī krievpadomju militāristu viedoklis. Kāds militārists – palkavnieks Rebrovs esot visai skrupulozi izanalizējis 550 visinteresantākos NLO novērošanas gadījumus un savos secinājumos dalījies ar padomju pilsoņiem savas profesionālās ievirzes laikrakstā „Krasnaja zvezda” (1989.gada 19.marta numurā). 225 gadījumos novērotie objekti izrādījušies lidmašīnas vai MZP, 211 gadījumos – dažādu kosmisku ķermeņu atlūzas, 8 gadījumi tikuši noraidīti citu iemeslu dēļ un tikai 76 palikuši neizskaidroti. Te nu sanāk – 14%!

Ja atsaucamies uz raksta sākumā pieminētajiem 5%, tad interesants šai sakarā ir to pašu amerikāņu Gelapa institūta aptaujas rezultāts no „New York Times” (1983.gada 15.augusts). Pēc tā sanāk, ka apmēram 20% amerikāņu redzējuši „dažādas NLO darbības formas.” Ja ņem uz 300 miljoniem ASV iedzīvotāju, tad sanāk akurāt 15% redzējušo... un nevis 5%, kā minējām sākumā. Bet ar ticēšanu amerikāņiem ir pavisam nopietni – veseli 80% amerikāņu tic tādu objektu pastāvēšanai. Teiksiet – amerikāņi nav tas labākais piemērs? Masu kultūra, Holivuda utt. Piekrītu. Tas labākais nav... Tomēr tendenci rāda.

Tomēr, ja atstājam ticību un neticību mierā, tad ir tomēr vēl kāds apstāklis, kas vedina tomēr domāt, ka NLO pastāv. Un tas ir – milzīgais novērojumu skaits. Pat atmetot pārpratumus, viltojumus un jokus.

Tikai laikā pēc II Pasaules kara beigām līdz 90.gadu sākumam ir fiksēti vairāk kā pusmiljons tādu novērojumu. Pie tam tie nāk ne tikai no visiem kontinentiem, bet arī no Pasaules okeāna, kosmosa un pat Mēness. Tādi objekti atrodami pat uz oficiālām NASA-s bildēm, par tiem stāsta gan amerikāņu astronauti, gan krievu kosmonauti. Dažos gadījumos NLO novērojušas tādu personu grupas, kuru viedoklis ir grūti apšaubāms – gaisakuģu personāls, zinātnieki vai arī reizē NLO novērojis ļoti liels skaits cilvēku.

Liels skaits šo objektu nokļuvis fotogrāfijās un filmu lentēs. Fotogrāfiju skaits ir tik milzīgs, ka lāga neviens neņemsies to nosaukt. Pats esmu lasījis par skaitli – 70 000. Līdz ar personīgās lietošanas tehnikas priekšmetu skaita pieaugumu, tādu fotogrāfiju un ierakstu daudzums pieaug lavīnveidīgi.

Lai lietu padarītu vēl nopietnāku, jāatzīmē, ka šādu lidojošu objektu attēli un apraksti sastopami senās hronikās, jau sākot ar seno ēģiptiešu tā saukto „Tullija papirusu” no XV gs.pmē., kas pašlaik tiek uzskatīta par senāko rakstisko liecību par NLO. Vēl vairāk – pat alu zīmējumos visā pasaulē var atrast attēlus, kas, iespējams, arī varētu liecināt par NLO novērojumiem jau cilvēces rītausmā. Pazīstamākās no tādām ir Pasjegas ala Spānijā, kā arī No un Fondegomas alas Dordoņas departamentā Francijā.

Latviešu sakāmvārds vēsta, ka „...nav dūmu bez uguns.” Neesmu arīdzan dzirdējis, ka kaut kādu tādu no augstāk minētajām aptaujām būtu veikuši kādreiz Latvijā, lai gan līdzīgas folkloras netrūkst arī pie mums.

Nu ko – mums viss vēl priekšā...

Attēls: Četras, trīsstūra veidā izkārtojušās elipses formas gaismas, nofotografētas Salemā (Masačūsetas pavalsts, ASV), 1952.g. 16.jūlijā. Projekta "Zilā grāmata" 1501.lieta. Fotogrāfiju caur savas darbnīcas logu uzņēma fotogrāfs Shell Alpert, kurš dienēja krasta apsardzē. Fotogrāfija vairākas reizes tika publicēta vietējā avīzē "Salem Evening News." Pirmo reizi analizējot attēlu, "Zilās grāmatas" speciālisti nolēma, ka gaismas, iespējams, ir viltojums, kas izdarīts ar dubultekspozīcijas palīdzību. Otrajā "Zilās grāmatas" ekspertīzē tika nolemts, ka tās, "iespējams" var arī būt ielas apgaismes laternu spuldžu atspīdums. Beigu beigās lieta "Zilajā grāmatā" tika atzīta kā "neizskaidrota."
Avots: National Archives Record Group 341, Project Blue Book Case No.1501.