Aliens

Kosmonauti un NLO

Krievpadomju kosmonauti nestaidzas dalīties ar iespaidiem par kosmosā redzētajiem NLO, tādēļ pa kripatiņai vien pētnieki vākuši attiecīgo informāciju.

Padomju kosmiskā programma XX gs. 60.gados, kas bija virzīta uz rekordliela laika pavadīšanu orbītā, tika pārtraukta dīvainā veidā pēc tam, kad kosmosa kuģis bija jau ieņēmis vietu orbītā. Privāti pētnieki ar jaudīgām radioaparatūrām apgalvo, ka padomju kosmonautus pavadījuši NLO, kas tos ielenkuši un sākuši mētāt uz dažādām pusēm kā bumbiņu. Panikā kritušajiem kosmonautiem tika uzdots nekavējoši atgriezties uz Zemes.

1978.gada 24.augustā krievu laikrakstā "Večerņaja Moskva" tika atreferēta intervija ar krievu kosmonautu J.Romaņenko. Tajā viņš pastāstījis, ka lidojuma pirmajā puse vinš kopā ar G.Grečko divu Zemes apriņķojumu ilgumā novērojis objektu, kas sekojis viņu "Salut-6." NLO bijis neliels spožs un izteikti metālisks ķermenis, kura izmērus viņš gan nevarējis noteikt. Domājams, tas lidojis netālu no "Salut-6," jo J.Romaņenko spējis to uzzīmēt (kāpēc nenofotografējis?).

1979.gada žurnāla "Tehnika-Moloģoži" 3.numurā krievu kosmonauts J.Hrunovs rakstīja, ka "NLO spēja lielā ātrumā mainīt virzienu par 90 grādiem vienkārši pārsteidz iztēli." Tai pat numurā atstštīts J.Hrunova teiktais, ka NLO nerīkst noraidīt, jo tos esot redzējuši tūkstošiem cilvēku.

1981.gada žurnāla "Tehnika-Molodoži" 1.numurā tiek citēts kosmonauts V.Aksjonovs: "Kosmonauti nereti novēro visai savdabīgas gaismas parādības, kuru iedaba līdz galam nav skaidra. Patreizējais šo parādību pētniecības etaps līdzinās tādu zinātņu agrīnajai stadijai, kā zooloģija un botānika, kad dabas zinātnieki vienkārši aprakstīja nezināmās dzīvnieku un augu sugas. Tādu kosmiskās pasaules izziņas etapu neviens nebija paredzējis."

1981.gada žurnāla "Tehnika-Molodoži" 11.numurā kosonauts J.Mališevs saka: "Ja runājam par NLO, tad, visdrīzāk, neviens cilvēks pasaulē nevar pateikt, kas tas ir. Noraidīt līdzīgas parādības ir neiespējami, jo tādu liecību ir bijis no tūkstošiem cilvēku. Taču fenomena fiziskā daba paliek neizzināta."

1984.gada 5.augustā avīzē "Socialističeskaja Industrija" ukraiņu padomju laika kosmonauts un arī ufologs P.Popovičs paziņoja, ka "šodien uzkrājies ļoti daudz ziņojumu par lidojošu objektu novērojumiem, un ir laiks ar visu šo tikt skaidrībā. Nav jēgas līdzīgi strausam slēpt galvu smiltīs un visu noliegt. Nezināmais ir jāpēta."

Stāsts par zelta bumbu. Baltkrievu-padomju kosmonauts, gaisa spēku ģenerālpulkvedis Vladimirs Kovaļjonoks ziņo par NLO novērojumu notika 1981.gada 5.maijā ap pulksten 18:00 pēc Centrāleiropas laika. Toreiz kosmiskā stacija "Salūts-6," kuras apkalpē bija Kovaļjonoks, pārlidoja Āfrikas dienvidus Indijas okeāna virzienā. Kad kosmonauts pabeidzis noteikto vingrošanu un paskatījās pa logu, viņš netālu no stacijas ieraudzīja nezināmu objektu. Neparastais objekts bija līdzīgs elipsei, lidoja paralēli stacijai un tajā pašā virzienā; tas ne tuvojās, ne attālinājās. Tajā pašā laikā tas acīmredzot joprojām griezās kustības virzienā - it kā viņš ripo pa neredzamu gājēju celiņu.
Kosmonautu pēkšņi apžilbināja spilgti dzeltenas gaismas uzplaiksnījums, kas izskatījās pēc klusa sprādziena, un objekts pārvērtās par zeltaini mirdzošu bumbu. Tas bijis skaists skats. Tomēr izrādījās, ka tas ir tikai sākums. Pēc sekundes vai divām līdzīgs sprādziens atkal notika redzes laukā, jo Kovaļjonoks ieraudzīja vēl vienu identisku zelta lodi. Pēc tam parādījās dūmu mākonis, kas drīz vien arī ieguva sfērisku formu.
Stacija lidoja austrumu virzienā, tuvojoties terminatoram, dienas un nakts saskarei krēslā. Kad tā ielidoja nakts ēnā uz Zemes, visi trīs objekti pazuda no redzesloka. Neviens no apkalpes locekļiem tos vairs neredzēja.
Avots - https://lv.suenee.cz/kosmonauti-kteri-videli-mimozemstany/index.html

Salūts-7 un NLO. 1982.gada 12.jūlijā komplekss "Salūts-7" / "Sojuz-T5" savienojās ar kuģi "Progress-14" virs Rietumāfrikas. Kosmonauti G.Beregovojs un V.Ļebeģevs monitora ekrānā novēroja kā starp "Salūtu-7" un "Progresu-14" no apakšas caurlidoja kaut kāds nezināms objekts. Tā attēls monitorā bija pilses formas un izmēros kā viena monitora rūtiņa - tas nozīmē, ka 200 m attālumā objekts varēja būt kuģa ("Progresa-14"?) lielumā. Kosmonauti par to ziņojuči Centram nākošajā Zemes aplidojmā pēc kuģu saslēgšanās. /Avots - G.Kolčina grāmatā "NLO, fakti un dokumenti" 118.lpp. 1991, to raksturo kā "pēc ticamiem datiem"/

Sarunā ar krievu akadēmiķi G.Kolčinu (grāmatas "NLO, fakti un dokumenti" autors) 1989.gada aprīlī kosmonauts P.Kļimuks apstiprināja, ka nekādi nonoliedz NLO eksistenci.

Ziemassvētku rotājums. 1990.gadā kosmosa stacijā "Mir" atradās kosmonauts Genādijs Strekalovs, kurš kļuva par liecinieku neparastam notikumam. Atmosfēra bija skaidra, zem stacijas "peldēja" labi redzamā Ņūfaundlendas sala, un pēc brīža kosmonauta redzeslokā nonāca kaut kas līdzīgs lodei. Kvēlojošs un mirdzošs tas atgādināja Ziemassvētku rotu, greznu stikla lodi. Strekalovs pie iluminatora izsauca komandieri Genādiju Manakovu. Diemžēl sfēru nevarēja dokumentēt, jo izrādījās, ka kamera nav gatava. Viņi apbrīnoja brīnišķīgo skati apmēram 10 sekundes.
NLO pazuda tikpat pēkšņi, kā parādījās. Tuvumā nebija nekā, kas ļautu salīdzināt izmērus. Strekalovs par notikušo ziņoja Lidojumu vadības centram un raksturoja to kā neparastu parādību - viņš nelietoja terminu NLO. Pēc viņa vārdiem, tā viņš mēģinājis objektīvi aprakstīt redzēto un vēlējies izvairīties no nepamatotiem pieņēmumiem.
Avots - https://lv.suenee.cz/kosmonauti-kteri-videli-mimozemstany/index.html

NOSLĒPUMAINS "KAUT KAS"

1991. gada sākumā orbitālajā stacijā Mir ieradās vēl viens kosmosa kuģis. Musa Manarovs sēdēja pie lielā loga un uzmanīgi vēroja, kā kuģis lēnām tuvojas kosmosa stacijai. Kad viņa pietuvojās pietiekami tuvu, viņš sāka filmēt kopulācijas procesu. Tajā brīdī viņš pamanīja, ka zem kuģa atrodas kaut kāds priekšmets, ko viņš sākotnēji uzskatīja par antenu.

Viņš uzmanīgi paskatījās un saprata, ka tā noteikti nav antena. "Tātad tam jābūt kādam citam struktūras elementam", Manarovs toreiz domāja. Taču jau nākamajā mirklī šis "elements" sāka attālināties no kuģa. Musa nekavējoties savienojās ar kuģi un kliedza: "Jūs, zēni, esat kaut ko pazaudējuši". Saprotams, ka otrā galā izcēlās kņada.

Ņemot vērā jau iegūto pieredzi, savienojot kuģus ar staciju kosmosā, bija skaidrs, ka tiem nav ko zaudēt kontakta posmā. Ja kāda daļa atdalītos no kuģa, tas notiktu tā palaišanas laikā, fāzē, kurā ir ievērojama pārslodze. Un šeit tā bija abu kosmosa objektu lēna un vienmērīga pieeja.

Nākamajā mirklī "lieta" sāka grimt zem kuģa. Brīdī, kad kuģis pārstāja aizsegt objektu, apkalpe visu savu uzmanību pievērsa tam.

Kosmonautiem radās iespaids, ka objekts griežas. Tā izmēru un attāluma no stacijas novērtēšana izrādījās problemātiska. Novērotāji tikai pieļāva, ka objekts neatrodas netālu no stacijas, un tāpēc iestatīja kameru uz bezgalību.

Ja objekts tuvumā būtu neliels objekts (piemēram, skrūve vai kas līdzīgs), šim iestatījumam tas nevarētu tikt fokusēts. Pēc tam pieņēmums apstiprinājās. Objekta ierakstīšanas brīdī attālums starp kuģi un staciju bija ne vairāk kā 100 metri, un noslēpumainais objekts atradās aiz kuģa.

Iespējams, ka tas bija NLO, taču nav iespējams precīzi noteikt, kas tas bija. Tikai viens ir skaidrs, objekts nebija ne kosmosa atkritumi, ne Sputnik daļa vai raķete, kā tajos gadījumos tas būtu bijis zināms. Gan RF, gan ASV specdienesti uzrauga visu lielāko objektu atrašanās vietu kosmosā.

Kosmosa kuģu un orbitālo staciju apkalpes ir informētas par līdzīgu objektu kustību. Ja līdzīgs objekts tuvotos Miram, kosmonauti tiktu brīdināti. Bet tad viņiem tika paziņots, ka rajonā, kur atrodas stacija, nekas līdzīgs nenotiek.

Trijstūris

"Manā dzīvē bija tikai viens atgadījums, kad es saskāros ar kaut ko nesaprotamu, parādību, ko nevarētu izskaidrot ne es, ne kāds cits." Tā teica gaisa spēku ģenerālmajors, tehnisko zinātņu kandidāts Pāvels Popovičs. "Tas notika 1978. gadā, kad mēs lidojām no Vašingtonas uz Maskavu."

Mēs lidojām aptuveni 10 000 metru augstumā, es biju kabīnē un caur vējstiklu redzēju, ka aptuveni 1 metru attālumā virs mums balts objekts vienādsānu trīsstūra formā, kas atgādināja kuģa buru, lidoja vienlaicīgi.

Lidmašīna, kurā kosmonauts lidoja ar ātrumu 900 km/h, taču objekts viņu nedaudz apsteidza. Pēc Popoviča aplēsēm, "kuģa buras" ātrums bijis pusotru reizi lielāks nekā lidaparātam.

Kosmonauts nekavējoties ziņoja par savu novērojumu apkalpei un pasažieriem. Visi mēģināja noteikt, kas tas varētu būt, taču trijstūri noteikt neizdevās. Tas neatgādināja lidmašīnu, jo tai bija ideāla vienādsānu trīsstūra forma, un tajā laikā tādas lidmašīnas vēl nebija.

JN: Viena no aprakstītajām vienādsānu trīsstūrveida lidmašīnas iespējām varētu būt Lockheed F-117 Nighthawk gaisa demonstrators. Tā izstrāde tika turpināta kopš 1973. gada, un pirmais lidojumderīgais demontētājs pacēlās 1977. gadā ar koda nosaukumu "Have Blue". Tātad iespējams, ka ASV tikai vēlējās nosūtīt stilīgu ziņu padomju varai "Mums tas ir, un mēs pie tā strādājam."

SUDRABA Bumba

1990. gada septembrī, kad notika saziņa ar Zemi, Genādijs Manakovs sniedza interviju krievu žurnālistam Leonīdam Lazarevičam. Atbildot uz žurnālista jautājumiem, kosmonauts minēja "interesantākās parādības", ko kosmonauti novērojuši virs Zemes. Šeit ir viņa apraksts par vienu no notikumiem:

«Vakar ap pulksten 22:50 mēs novērojām kaut ko, ko bieži dēvē par NLO. Tā bija milzīga mirdzoša bumba. Debesis bija bez mākoņiem un skaidras. Es nevaru noteikt, kādā augstumā bumba atradās virs Zemes, bet lēšu, ka tas ir 20-30 kilometri. Sfēra bija lielāka nekā lielākais kosmosa kuģis, ko līdz šim bijām uzbūvējuši. Mums radās iespaids, ka NLO nekustīgi lidinās virs Zemes. Tam bija ļoti izteiktas kontūras un regulāra forma. Bet kas tas bija patiesībā, es nevaru pateikt. Mēs novērojām objektu apmēram 7 sekundes, tad tas pazuda.

Avots - https://lv.suenee.cz/kosmonauti-kteri-videli-mimozemstany/index.html

Saites.
NLO.