Vai tiks mainīts standarta kosmoloģiskais modelis, atsakoties no tumšās matērijas un enerģijas?
- Detaļas
- Kategorija: Blogi
-
24 Apr 2025
- Autors Redaktors
- 31 skatījumi
Pašlaik pieņemtais standarta kosmoloģiskais modelis balstās uz pieņēmumu, ka Visumā dominē tumšā enerģija un aukstā tumšā matērija (5% parastā matērija, 26,8% tumšā matērija un 68,2% tumšā enerģija), kas veido Visuma megastruktūras un kuru iedarbība izraisa novēroto laiktelpas izplešanos. Tomēr, tā kā nedz vienu, nedz otru līdz šim nav izdevies instrumentāli konstatēt (un tādēļ arī apzīmējums “tumšā” matērija/enerģija), virkne zinātnieku pieļauj, ka Visuma izplešanos tomēr izraisa kādas citas cēlonības fizikālie procesi vai, ka tā nemaz nenotiek vai vismaz nenotiek tādā apmērā, kādā pieņemts. 2024.gadā, piemēram, Otavas universitātes fizikas profesors Radžendra Gupta publicēja pētījumu, kurā Visuma izplešanos piedāvāja skaidrot ar dabas pamatspēku (stiprais un vājais kodolspēks, elektromagnētisms un gravitācija) pavājināšanos laika gaitā, bet sarkano nobīdi nevis kā pierādījumu, ka tālie kosmiskie objekti arvien ātrāk attālinās viens no otra - Habla likums, bet ar to, ka gaisma, ceļojot ļoti lielus attālumus, zaudē enerģiju.
Savu versiju par “dzīvi bez tumšajiem spēkiem,” nesen izvirzījis Alabamas universitātes (Hantsvilā) fizikas profesors Ričards Ljē (Lieu). Žurnālā “Classical and Quantum Gravity” publicētā rakstā viņš piedāvā modeli, kurā izlēdz tumšo enerģiju un matēriju, to vietā novietojot daudzu nelielu singularitāšu sēriju.
Pirmo sava modeļa versiju Ljē publicēja 2024.gadā, izvirzot hipotēzi, ka gravitācija var eksistēt arī bez masas.
“Jaunajā publikācijā es piedāvāju uzlabotu, no agrākā modeļa būtiski atšķirīgu versiju,” - zinātnieks stāsta. “Jaunais modelis var gan izskaidrot [Visuma] struktūru veidošanos un to stabilitāti, gan, iekļaujot visu kosmisko telpu vienveidīgi ietekmējošas blīvumu izmainošas singularitātes, atteikties no tumšās matērijas un enerģijas izmantošanas.” Vienkāršā valodā skaidrojot, Ljē pieņem, ka Visuma izplešanās enerģiju nodrošina nezināma biežuma, intensitātes un regularitātes mikro “sprādzieni,” kas piepilda telpu ar matēriju un enerģiju, kura zibenīgi, ātrumā, ko nespēj pamanīt mūsu novērošanas instrumenti, parādās un pazūd. Tas, kas paliek, ir tikai redzamā Visuma izplešanās, ko izraisa šo “sprādzienu” negatīvais spiediens jeb atgrūdošs antigravitācijas efekts. Šo “sprādzienu” notikumu starplaikos nekāda tumšā enerģija vai matērija nepastāv un tādēļ arī to nav iespējams atrast.
Tomēr kā jebkura hipotēze, arī Ljē jaunais modelis prasa eksaktus, novērojumos balstītus pierādījumus un zinātnieks cer tādus iegūt, veicot pētījumus, lai, izmantojot zemes observatoriju teleskopus meklētu sarkanās nobīdes “lēcienus,” kas varētu apliecināt pagātnē notikušus singularitāšu “sprādzienus.”
