Žīdu ķēniņi (pirms 1050.-587.g.pmē.)
Bībeliskie ķēniņi. Par šiem senžīdu ķēniņiem trūkst jebkādu vēsturisku ziņu.
Mozus.
Jozua.
Zauls (1050.-1010.g.pmē.).
Dāvids (1010.–971.g.pmē.).
Zālamans (971.–931.g.pmē.).
Starp Zālamanu un Josiju ir 15 ķēniņi, kas valdīja Jeruzālemē.
Jūdejas ķēniņi (928.-587.g.pmē.).
Rovoāms (928.-911.g.pmē.).
Avija (911.-908.g.pmē.). Bībelē minēti fantastiski skaitļi par iedzīvotāju skaitu un karaspēku. Par jūdu ķēniņa Abijas karaspēku sacīts, ka tajā bijis 400 000 izlasītu vīru, (laikam II Laiku grāmata, 13.nod.).
Asa (908.-873.g.pmē.).
Josafats (873.-849.g.pmē.).
Jorams (849.-843.g.pmē.).
Ohozija (843.-842.g.pmē.).
Hofolija (842.-836.g.pmē.). Ķēniņiene.
Joass (836.-798.g.pmē.).
Amasija (798.-769.g.pmē.). Jūdejas valdnieks, kuru 796.g.pmē. sagrāva Izraēlas valdnieks Joass.
Hiskija (VIII gs.pmē.).– Jeruzālemē ir Hiskijas tunelis.
Ozija (785.–742.g.pmē.). Valdīja Jūdejā no 781.–740.g.pmē. Šis ķēniņš, par spīti priesteru atrunām, mēģināja ieiet dvirā pie Šķirsta, par ko tika Šķirsta izraisītas slimības skarts, kādēļ arī mira 740.g.pmē.
Jofams (742.-735.g.pmē.). Valdīja no 740.–736.g.pmē.
Ahāzs (735.-715.g.pmē.). Jūdejas ķēniņš, valdīja no 736.–716.g.pmē.
Ecekija (715.-687.g.pmē.).
Manasija (687.-642.g.pmē.).
Radniecība. Tēvs - Ecekija, iepriekšējais ķēniņš. Dēls Amons.
Asīrieši viņu sagūstīja, iekala divās vara ķēdēs, caurdūra degunu ar riņķi un ar tādu "pīrsingu" aizveda uz Bābeli. "Izsūdzējies" Tā Kunga priekšā atgriezās savā galvaspilsētā, lai savas varas pēdējos gados nogludinātu vainu un uzspiestu elkdievību.
Žīdi šī valdnieka un viņa dēla valdīšanas laiku uzskata par apkaunojumu, jo viņš atgriezās pie elkdievības un Zālamana tempļa dvirā novietoja Astartes statuju, kuru pielūdza, bet Tempļa ārējā daļā uzstādīja Bāla traukus. Iespējams, ka leviti tādēļ iznesa no Tempļa Šķirstu, jo uzskatīja par nepieļaujamu tam atrasties blakus elku statujām. Ķēniņš pievērsās riebējiem un mirušo atdzīvinātājiem. Bībelē ir norādes uz aktīvām tautas neapmierinātības izpausmēm šai sakarā, kuras ķēniņš noslīcinājis asinīs. Viņa laikā norisinās represijas pret Jahves pielūdzējiem un nav nekādu ziņu par tā laika praviešiem.
Amons (642.-640.g.pmē.). Valdīja no 642.–640.g.pmē. Dēls Josija. Tēvs Manasija. Dēls turpināja tēva iesākto reliģisko kursu. Tādēļ viņš tika nogalināts no savas svītas 642.g.pmē. tikai pēc 2 gadu valdīšanas.
Josija (640.–609.g.pmē.).
Joahāzs (609.g.pmē.).
Joakims (609.-598.g.pmē.). Jūdejas ķēniņš, dēls Jehonija.
Jehonija (598.g.pmē.). Jūdejas ķēniņš, Joakima dēls. Valdīja laikā, kad pirmo reizi 598.g.pmē. Jaruzālemē iebrūk babiloņi Nebukadnēcara vadībā.
Cedekija (598.-587.g.pmē.). Pēdējais žīdu ķēniņš pirms "Bābeles gūsta."
Radniecība. Josijas dēls, Joakima brālis, Jehonija tēvocis.
Dzīvesgājums. Pirms kļuva par ķēniņu, viņu sauca par Matanu. Pēc Jaruzālemes ieņemšanas 598.g.pmē. babiloņu ķēniņš Nebukadnēcars II žīdu valsts tronī ielika viņu kā marioneti ar vārdu Cedekija. Taču jau 589.g.pmē., neskatoties uz babiloniskās orientācijas pravieša Jeremija brīdinājumu, Cedekija pieslējās Ēģiptes u.c. valstu pretbabiloņu koalīcijai (domājams, pēc faraona Psametiha II 591.g.pmē. Feniķijas karagājiena) un sacēlās pret Nebukadnēcaru II.
Iekšpolitiskās stabilitātes stiprināšanai Cedekija mēģināja atjaunot Josijas sociālo politiku un brīvlaida žīdu izcelsmes vergus. Cedekijas valdīšanas 9.gadā 587.g.pmē. Jūdejā atkal iebruka babiloņu karaspēks ķēniņa Nebukadnēcara vadībā, pēc ilga un smaga Jeruzālemes aplenkuma 586.g.pmē. tā tika ieņemta. Daļu iedzīvotāju aizeda gūstā - sākās t.s. "Bābeles gūsts," un valsts tika sagrauta.
Pats Cedekija tika babiloniešu sagūstīts, viņa acu priekšā nogalināja dēlus, pēc tam Cedekijam izdūra acis, iekala ķēdēs un aizveda uz Bābeli, kur viņš nomira ieslodzījumā.
Izraēlas ķēniņi (922.-724.g.pmē.).
Jerovoāms I (922.-901.g.pmē.). Bībelē minēti fantastiski skaitļi par iedzīvotāju skaitu un karaspēku. Par jūdu ķēniņa Abijas karaspēku sacīts, ka tajā bijis 400 000 izlasītu vīru, bet par ķēniņa Jerobeāma armiju - 800 000 izlasītu vīru (II Laiku grāmata, 13.nod.). Bez šiem izlasītajiem, vajadzētu būt arī parastiem spēkiem, tātad runa iet par miljoniem lielām armijām, bet nekad senatnē tik lielu armiju nebija.
Nadāvs (901.-900.g.pmē.).
Bāsa (900.-877.g.pmē.).
Elahs (877.-876.g.pmē.).
Zimrs (876.g.pmē.).
Ambrija (876.-869.g.pmē.). Dibināja Šomronu kā valsts jauno galvaspilsētu 880.g.pmē.
Ahavs (869.-850.g.pmē.). Tēvs Ambrija. Sieva – Jezavela, Sidonas ķēniņa meita. Ķēniņš pārgāja sievas ticībā un pilsētā ierīkoja ziedokli Bālam un altāri Aštoretai.
Ohozija (850.-849.g.pmē.).
Jorams (849.-842.g.pmē.).
Iujs (842.-815.g.pmē.). Izraēlas ķēniņš,minēts asīriešu valdnieka Salmanazāra II Melnajā obeliskā kā nodevu maksātājs.
Joahāzs (815.-801.g.pmē.).
Joass (801.-786.g.pmē.). Izraēlas valdnieks, valdīja no 798.–783.g.pmē. 796.g.pmē. sagrāva Jūdejas valdnieku Amasiju. Ieņēma Jaruzālemi un nolaupīja turienes dārgumus.
Jerovoāms II (786.-746.g.pmē.).
Zakarija (746.-745.g.pmē.).
Šalums (745.g.pmē.).
Menaims (745.-738.g.pmē.). Izraēlas ķēniņš, Gadija dēls. Valdīja 100 gadu pēc Iuja. Maksāja meslus Asīrijas ķēniņam Tiglatpalasāram.
Pekahija (738.-737.g.pmē.).
Fakejs (737.-732.g.pmē.).
Osija (732.-724.g.pmē.).
Seleikīdu dinastija (?-167.g.).
Hasmoneju/Makabeju dinastija (167.-37.g.pmē.). No senžīdu valodas makkabet – „veseris,” iespējams „cerība.” Sākotnēji tā sauca brīvības cīnītājus pret Sīriju, kas bija okupējusi Jūdeju. Vēlāk – garīdznieku un priesteru dinastija. Nāca pie varas 167.g.pmē. ar to, ka stājās pret Seleikīdiem vērstas jūdu sacelšanās priekšgalā. Dinastiju izbeidza Hērods I Lielais, kas nogalināja pēdējo Makabeju un dibināja pats savu dinastiju.
Matatija (167.-166.g.pmē.).
Radniecība. Dēli – Makabejs Jūda, Jonatāns un Simons.
Biogrāfija. Stājās jūdu sacelšanās pret helēnisko Seleikīdu dinastiju priekšgalā.
Pēc viņa nāves 166.g.pmē. valdīšanu pēc kārtas pārņēma viņa dēli.
Jūda Makabejs (166.-161.g.pmē.). Viens no tautas vadoņiem sacelšanās pret romiešiem.
Radniecība. Tēvs – Matatija. Brāļi – Jonatāns un Simons.
Dzīvesgājums. Pārņēma varu pēc tēva Matatija nāves 166.g.pmē.
Viņa laikā 162.g.pmē. tika atjaunota reliģiskā autonomija un jūdu ticības brīva piekopšana.
167.g.pmē. kopā ar tēvu Matatiju pacēla sacelšanos pret Seleikīdu realizēto politisko un nodoļu spiedienu. Tā izraisījās, kad Antiohs IV Epifāns aizliedza veikt jūdu reliģijas svarīgākos priekšrakstus.
Laikā no 167.-165.g.pmē. vairākkārt sakāva seleikīdu karavadoņus.
165.g.pmē. sagrāba Jeruzālemi, no jauna iesvētīja Zālamana templi. Vēlāk nislēdza politisku savienību ar Romu.
Turpināja cīņu arī pēc tam, kad seleikīdi162.g.pmē. piešķīra Judejai reliģisku autonomiju.
Gāja bojā kaujā 161.g.pmē. Cīņu turpināja viņa brāļi lidz pilnigai Jūdejas neatkarības iegūšanai 142.g.pmē.
??? (161.-152.g.pmē.). Dinastiju izbeidza Hērods I Lielais, kas nogalināja pēdējo Makabeju un dibināja pats savu dinastiju.
Jūdejas ķēniņi (152.g.pmē.-100.g.mē.).
Jonatāns (152.-142.g.pmē.).
Radniecība. Tēvs – Matatija. Brāļi – Makabejs Jūda un Simons.
Biogrāfija. Virspriesteris no 152.g.pmē. Viņa laikā panāca ievērojamus nodokļu atvieglojumus.
Simeons (142.-134.g.pmē.).
Radniecība. Tēvs – Matatija. Brāļi – Makabejs Jūda un Jonatāns. Dēls – Hirkans I.
Biogrāfija. Viņa virspriesterības laikā 142.gadā Jūdeja panāca politisku neatkarību. Tautas sapulce nolēma Simeonu nozīmēt par dinastisku pirmpriesteri, etnarhu un stratēģi.
Jānis Hirkans I (135.-104.g.pmē.).
Radniecība. Tēvs – Simeons. Dēli – Aristobūls I un Aleksandrs Jannejs.
Biogrāfija. Noorganizēja profesionālu armiju no ārzemju algotņiem.
Aristobūls (104.-103.g.pmē.).
Radniecība. Tēvs – Hirkans I. Brālis – Aleksandrs Jannejs.
Biogrāfija. Pieņēma ķēniņa titulu.
Aleksandrs Jannejs (100.-79.g.pmē.). Jannajs.
Radniecība. Augstā priestera Jāņa Hirkana I brālis. Sieva – Aleksandra Salomeja.
Biogrāfija. Jūdejas ķēniņš un Augstais priesteris no 100.-79.g.pmē. Viņa laikā Jūdeja sasniedza vislielāko teritoriju. Lielais nodokļu slogs tautai izraisīja farizeju vadītu tautas sacelšanos no 90.-84.g.pmē., ko ar lielu nežēlību Jannejs apspieda.
Aleksandra Salomeja (76.-67.g.pmē.).
Radniecība. Aleksandra Janneja atraitne. Dēli – Aristobūls II, Jānis Hirkans II.
Radniecība. Piesaistīja valsts pārvaldei farizejus un īstenoja piesardzīgu ārpolitiku.
Pēc Salomejas nāves sākās pilsoņu karš starp tās dēliem Aristobūlu II (balstījās uz sadukejiem) un Hirkanu II (balstījās uz farizejiem). Pilsoņu karš beidzās ar Romas iejaukšanos – 63.g.pmē. Jūdeju iekaroja Gnejs Pompejs.
Aristobūls II (67.–63.g.pmē.).
Jānis Hirkans II (63.–40.g.pmē.).
Aristobūls I Vilelīns ???
Radniecība. Augstā priestera Jāņa Hirkana I vecākais dēls.
Antigons (40.-37.g.pmē.).
Biogrāfija. Pēdējais hasmoneju/makabeju ķēniņš. Viņu gāza no troņa un nogalināja Hērods I Lielais.
Hērodu dinastija (37.g.pmē.-100.g.mē.). Nogalināja pēdējo hasmoneju/makabeju ķēniņu un dibināja savu dinastiju zem romiešu protektoriāta.
Hērods I Lielais (37.–4.g.pmē.).
Arhelajs (4.g.pmē.-6.g.mē.). Hēroda Lielā dēls.
Aristobūls – Hēroda Lielā dēls, laikam nebija ķēniņš???
Hērods II Antipa (4.g.pmē.–39.g.) Galilejā. Hēroda I Lielā dēls. Saskaņā ar JD licis nocirst galvu Jānim Kristītājam.
Filips (4.g.pmē.-34.g.mē.). Ziemeļu Transjordānija.
Marks Jūlijs Hērods Agripa I (38.–44.g.) Aristobūla dēls, romiešu ieliktenis un žīdu izcelsmes ķēniņš. Jūdejas ķēniņš, iesaukts par Hērodu. Pēc Bībeles leģendas (Apustuļu darbi XII) apustuļa Jēkaba slepkava un apustuļa Pētera vajātājs. 38.gadā ieradās Aleksandrijā un tur sākās pirmie žīdu grautiņi, kuru laikā tika dedzinātas sinagogas, demolēti veikali un žīdi sadzīti geto.
Filipa pēctecis 37.g.pmē., Antipas pēctecis ap 40.g.mē., Arhelaja pēctecis 41.g.mē. Miris 44.g.mē.
Agripa II (53.-100.?g.). Ziemeļpalestīnā.
Saites.
Žīdi.
