Ecekija (715.-687.g.pmē.)
Hezekiah.
13.Jūdejas ķēniņš no Dāvida dzimtas, kas valdīja no 715. līdz 687.g.pmē. vai arī 727.-698.g.pmē.
Radniecība. Dēls - Manasija, nākamais ķēniņš.
/Ezechias-Hezekiah.png "Ecekijas attēls no \"Guillaume Rouille's Promptuarii Iconum Insigniorum,\" 1553.g.")
Dzīvesgājums. Svētajos rakstos par viņu tiek stāstīts kā par vienu no brīnišķigākajiem jūdu ķēniņiem. Viņs ne tikai uzvarējis filistiešus, bet arī, izmantodams jukas Asīrijā, nostiprinājis savu valsti. Viņa laikā cēla pilsētas, ierīkoja ūdensvadus, uzplauka lopkopība.
Gatavojoties karam ar Asīriju, nostiprināja Jaruzālemes sienas, ierīkoja Siloāmas pazemes kanālu Jaruzālemes ūdensapgādei aplenkuma gadījumā. Pret viņu 701.g.pmē. gāja Asīrijas valdnieks Sennahirims. Pēc Jesajas padoma ķēniņš atteicās nodot Jaruzālemi asīriešiem. Tas asīriešu ķēniņš atsūtīja Ecekijam vēstuli ar draudiem iznīcināt pilsētu un nogalināt iedzīvotājus. Žīdu ķēniņš devās uz Templi lūgt Dievu. Dievs atbildēja caur Jesaju un apsolīja aizsardzību. Bet Dieva Eņģelis iznīcināja iebrucējus – 185 000 karotāju un Sennahirims atkāpās.
Atbalstīja lopkopības un lauksaimniecības attīstību. Nostiprināja ķēniņa saimniecību, centās ierobežot parādu kabalu.
Centralizēja reliģisko kultu ap Jaruzālemes svētnīcu.
Pēc Samārijas krišanas 722.g.pmē. realizēja piesardzīgu ārpolitiku, izvairoties iesaistīties pretasīriešu koalīcijā.
Pēc asīriešu ķēniņa Sargona II nāves 705.g.pmē. mēģināja sartuvināties ar Asīrijas pretiniekiem, taču bija spiests Asīrijai pakļauties un maksāja nodevas Sinaheribam.
Jahve viņu izdziedējis un dāvājis vēl 50 gadu mūža. Ecekija nomira 687.g.pmē.
Avoti. Ilgu laiku bija minēts tikai Vecajā derībā.
Atradumi.
Ecekijas vārds uz kaļķakmens gabala. Viņa vārds ieskrāpēts kaļķakmens gabalā, kas datēts ar VIII gs.pmē. Šo akmeni ar ķēniņa pieminējumu arheologi uzgāja atkritumu kaudzē pie peldbaseina Siloāmas tunelī (Jeruzāleme). Akmeni gan atrada, bet šādu uzrakstu konstatēja tikai pēc 10 gadiem. Senžīdu valodas uzraksts bija nepilnīgs un grūti izlasāms, bet zinātnieki to restaurēja kā "Ecekija izveidoja peldvietu Jeruzālemē." Vārds "peldvieta" bija izlasāms skaidri, iespējams kaļķakmens šķila bija daļa no piemiņas plāksnes, kas senos laikos bija novietota pie iekārtotās peldvietas par godu tās ierīkotājam. Šis atradums aplicināja Bībelē rakstīto par to, ka tiešām vēsturiski pastāvējis ķēniņš Ecekija. Un vēl - šis atradums apliecināja, ka žīdu ķēniņiem bijis pieņemts iemūžināt savus vārdus akmens uzrakstos akmenī, tāpat kā citiem to laiku Austreņu ķēniņiem.
