Zauls (1050.-1010.g.pmē.)
Leģendār jūdu ķēniņš, par kura vēsturiskumu nav pierādījumu.
Pravietis – Samuēls.
Radniecība. Tēvs – Kiss.
3 dēli - Jonatāns un vēl 2.
Dzīvesgājums. Pirmais jūdu ķēniņš. Mītiska persona, vēsturiski apliecinājumi nav iegūti, jas nu vienīgi Eblas plāksnītēs.
12 cilšu vecākie atnāca pie Zamuēla, un viņu pēc Tā Kunga gribas pravietis pasludināja. Zaula valdīšanas gadi bija grūti. Vēlāk, kad pravietis nomira, Zauls pats caur sapņiem mēģināja griezties pie Dieva, bet tas viņam neatbildēja. Tai laikā bija asiņains karš ar filistiešiem.
Jāve nežēlīgi izrēķinājās ar ķēniņu Zaulu par to, ka tas atstājis dzīvu vienu cilvēku no uzvarētās tautas.
Ķēniņš Zauls ar trim saviem dēliem krita Gilboas kalnājos cīņās ar filistiešiem. Viņu līķi tika atvesti uz Benšanas pilsētu 2 km uz dienvidiem no Galilejas ezera. Viņa ieroči tika novietoti Aštartes (Samuēla grāmata) templī Benšanā un viņa galva tika pakārta filistiešu Dagona templī. Šie tempļi atradušies vienā vietā un tiem pa starpu bijis gaitenis.
Atradumi.
Gibejā tika atrakts viņa cietoksnis.
Eblā uzietajās ķīļraksta plāksnītēs minētie personu vārdi, starp tiem arī Sa-u-lum (iespējams, Zauls).
Avoti.
Dāvida raudu dziesma par Zaula un viņa dēla Jonatāna nāvi. 2.Samuēla grāmata I, 17. utt. Kopā ar Deboras uzvaras dziesmu no Soģu grāmatas tiek uzskatīta par vecākiem tekstiem Vecajā derībā.
Nospiedums kultūrā.
"Zauls." Hendeļa oratorija.
Saites.
Žīdu ķēniņi (1020.-587.g.pmē.).