Aliens

Sahāra, Sahāras tuksnesis

"Allāhs aizvāca visus cilvēkus un dzīvniekus no tuksneša, lai viņam būtu vieta, kur pastaigāties mierā. Tāpēc vareno Sahāru sauc par Allaha dārzu." /tuksneša iemītnieku gudrība/

Otrais lielākais tuksnesis (pēc Antarktīdas) pasaulē.

Atrodas Āfrikā - galvenokārt Marokas, Alžīrijas, Lībijas, Tunisijas, Ēģiptes, Mauritānijas, Rietumsahāras, Malijas, Čadas un Sudānas teritorijās. Tā ZA daļu (uz rieteņiem no Nīlas, Ēģiptē, Lībijā un Sudānā) sauc par Lībijas tuksnesi.

Raksturlielumi. Platība - XX gs. 70.gados tā bija vairāk kā 7 000 000 km2 (t.i. 1/4 Āfrikas platības), bet nu jau uzskata, ka veseli 9 000 000 km2 (vairāk kā 1/4 Āfrikas teritorijas). Kopš 1965.gada pavirzījies uz dienvidiem par 150 km.
Garums - ap 5700 km.
Platums vidusdaļā vairāk kā 2000 km.

Ģeogrāfija. Apmēram 4/5 teritorijas aizņem 200-500 m augsti līdzenumi.
Austreņos un ziemeļos ir beznoteces ieplakas: Faijūmas, Bodeles, Kataras (133 m zjl.), Melhīrs u.c.
Centrālajā daļā kalnu masīvi: Aira, Ahagars, Tibesti (Emikusa vulkāns - 3415 m, augstākā virsotne Sahārā), Dārfūras plato, Ennedi plato.

Vēsture. Arābi VII gs. pēc Ziemeļāfrikas iekarošanas vairākkārt šķērsoja Sahāras un Lībijas (Sahāras tuksneša austreņu daļa) tuksnešus, atklāja Senegālas lejteci, Nigēras lejteci, Baltās Nīlas kreisā krasta pietekas, Čadas ezeru.
Angļu V.Audnija, D.Denema un H.Klapertona ekspedīcijas 1822.-1823.gados šķērsoja Sahāru no Tripoles līdz Čada ezeram un caur Sokoto no dienvidiem sasniedza Nigēru.
D.Livingstons bija pirmais, kas šķērsoja Kalahari tuksnesi līdz Indijas okeānam un pierādīja, ka tas nav savienots ar Sahāras tuksnesi, kā tolaik domāja.
Centrālās Sahāras izpēti 1900.-1917.gados pabeidza francūzis Ž.Tijo. 

Ģeoloģija. Sahāra aizņem Āfrikas platformas ziemeļu daļu.
Kristālisko pamatu klāj galvenokārt jūras nogulumi, virspusē tas parādās rieteņu daļā, Centrālajā Sahārā un Etbajā.
Akmeņu un šķembu tuksneši - hamadi, oļainie - regi, mālainie - seriri, smilšu - ergi (gandrīz 1/4 Sahāras platības: Lielais Austrumu un Lielais Rietumu ergs, Murzukas un Ubari idehans).
Izrakteņi: nafta, dabasgāze (Alžīrija, Ēģipte, Lībija); dzelzsrūda (Mauritānija, Alžīrija); fosforīti (Ēģipte, Tunisija); dabiskā soda, vārāmā sāls.

Klimats. Sauss tropu klimats ar lielā
Vidējā temperatūra janvārī - zem 10oC, jūlijā - līdz 35oC. Maksimālā temperatūra - 56,3oC (Tademaita).
Nokrišņi neregulāri, lielākajā daļā mazāk kā 20 mm/gadā, nomalēs līdz 100-200 mm/gadā.
Bieži vērojamas smilšu vētras. Lielākā no tām bijusi 1500 m augsta un pārvietojās ar ātrumu līdz 75 km/st.

Hidroloģija. Sahāra ir iekšējas noteces apgabals.
Pastāvīgas ir vienīgi tranzītupes: Nīla (lejtece) un Nigēra (vidustece). Pārējās ir īslaicīgas ūdensteces - vadi.
Ziemeļos ir sāļezeri - šoti.
Lieli pazemes ūdeņu krājumi. Pie avotiem un vadi - oāzes, kopplatībā ap 200 000 km2. Lielākās - Gadamesa, Gata, Harga, Sīva, Tafilaleta, Vargla, Džagbuba, Kufra, Ainsalaha.

Daba. Augsnes primitīvas.
Augājs rets, bieži tā nemaz nav. Lielākā daļa augu ir kserofīti.

Iedzīvotāji. Nīlas ielejā ap 25 000 000, pārējā Sahāras teritorijā ap 2,5-3 miljoni iedzīvotāji. galvenokārt arābi, berberi, dienvidos - tuaregi.
Nomadu lopkopība, oāzēs 2/3 iedzīvotāju - zemkopība.
Karavānu un automobiļu transports.
1971.gadā sākta Transsahāras autoceļa būve.

Aplūkojamie objekti Sahārā.
      Vauanamas oāze. Izvietojas tieši vulkāna krāterī. Nosaukums cēlies saīsinot arābu valodas frāzi "Moskītu oāze,"  odu tiešām tur ir daudz. Eiropā par šīs vietas eksistenci nezināja līdz pat XIX gs. beigām. 
      Franču kodolpoligons. Francija kļuva par 4.kodollielvalsti (pēc ASV, Krievijas un Lielbritānijas. Tie veica atomizmēģinājumus Sahāras Alžīrijas daļā XX gs. 60.gados.
      Gadāmesa (Lībija). Dibināta IV gs.pmē.
       Sahāras acs. Gigantiska ģeoloģiska struktūra. 
      Rieteņu Erga plūstošās smiltis. "Lielās smiltis" - arābu val. Leģendāra vieta Alžīrijas rieteņos, smilšains tuksnesis 78 000 kvkm platībā un viena no skaistākajām Sahāras daļām. Erga ārējais izskats pastāvīgi mainās vēju ietekmē, barhāni sasniedz 120 m augstumu. Klejotāji uzskata Rieteņu ergu par visneviesmīlīgāko vietu uz Zemes un sacerējuši par to daudz briesmīgu leģendu. Visbiežāk tie stāsta par šausmīgiem kliedzieniem nakts melnumā un par noslēpumainiem pavadoņiem-spokiem, kas seko karavānām naktīs. Šeit bez pēdām pazudušas daudzas karavānas, aculiecinieki vēsta par stiprām smilšu vētrām, ks rada smilšu sienas 500 m garumā - tās pārvietojas ar ātrumu 50 km/st., kas ir ātrāk par jebkuru karavānu. Šeit pabijis franču rakstnieks Alberts Kamī un nosaucis šo briesmīgo vietu par "ideāla tuksneša bezdzīvīgo spožo skaistumu." 

Marokas Sahāra.  Nakšņošana berberu teltīs un pārgājieni kamieļu karavānās. Varenās Sahāras smilšu kāpas - augstākā no tām ir Erg Chebbi 160 m augstumā.

Skats uz Sahāru no Atlasa kalniem. Tizi-n-Tichka - kalnu pāreja Marokas teritorijā ar iespaidīgu skatu uz Sahāras tuksnesi.

Raksti.
Vai Sahāras tuksnesi radīja cilvēki?
Kopš 1920.gada Sahāras tuksnesis izpleties par 10%.

Saites.
Tuksneši.
Lībijas tuksnesis.