Aliens

Čada

Tchad.
Valsts Centrālāfrikā, Sahāras tuksneša zonā.

Čadas republika - Republique Tchad.

Galvaspilsēta - Ndžamena.

Valsts iekārta. Republika. Pēc 1975.gada 13.aprīļa apvērsuma atcelta 1962.gadā pieņemtā konstitūcija, parlaments atlaists. Izpildvaru īsteno Nacionālās vienības pagaidu valdība, kuras priekšsēdētājs ir valsts galva.

Ģeogrāfija. Robežojas ar Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas republiku, Kamerūnu, Nigēriju un Nigēru.
Teritorijas lielāko daļu aizņem Čadas ieplaka - lidzenuma reljefs ar lielāko augstumu 400 m, rieteņos - 250-300 m.
ZR atrodas Tibestas kalniene ar lielāko augstumu 3415 m, ZA - Erdi (1115 m) un Enneda plato (1450 m), DA - Vadaja masīvs (1790 m).
Rietumu daļā Čada ezers, ziemeļos tuksnesis (aizņem pusi Čadas teritorijas), kas virzienā uz dienvidiem pāriet pārtuksnešotā savannā, dienvidos - savanna.

Iedzīvotāji. Ap 50% pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautām - bagirmi, mabi, tami, čambi u.c. Uz ziemeļiem no Čada ezera dzīvo arābi (~30%) un tubi, uz dienvidiem - hausi. Nedaudz eiropieši, galvenokārt franči.
40% iedzīvotāji saglabājuši vietējos ticējumus, 50% - musulmaņi, 10% - kristieši.

Vēsture. IX gs. Čadas teritorijā izveidojās Kanemas-Bornu valsts.
XII-XIV gs. Čadas austreņu daļā bija Vadajas valsts.
XIX gs. beigās Čada ietilpa Rabaha valstī.
XIX gs. sākās franču koloniālā ekspansija.
1900.gadā Čada kļuva par Francijas militāro teritoriju.
1904.gadā Čada tika iekļauta franču kolonijā Ubangi-Šari, 1910.gadā - Franču ekvatoriālajā Āfrikā.
No 1914.gada Čada bija patstāvīga kolonija.
1917.gadā okupācijas laikā franči savāca mošejā 400 musulmaņu mācītos vīrus un nocirta tiem galvas.
II Pasaules karā Čada tika izmantota par Francijas militāro placdarmu pret vācu un itāļu spēkiem Lībijā.
Pēc II Pasaules kara nacionālo atbrīvošanās kustību vadīja Čadas Progresīvā partija (ČPP, dibināta 1947.g.).
No 1958.gada 28.novembra republika Francijas Savienībā; valdības galva - ČPP līderis Fransuā (no 1973.gada Ngarta) Tombalbajs.
Neatkarīga kopš 1960.gada 11.augusta. Čadas politiskā attīstība norisinājās asu etnisku, reliģisku un politisku konfliktu atmosfērā. Protestantu (Dienvidčadā) un musulmaņu (Ziemeļčadā) pretrunas, kā arī valdības ekonomiskā politika radīja plašus nemierus.
Kopš 1960.gada ANO locekle.
1962.gadā ieviesta vienpartijas sistēma.
Kopš 1963.gada ĀVO locekle.
1966.gadā cīņu pret valdību sāka nelegāla partija - Čadas Nacionālā atbrīvošanās fronte.
1968.gadā Francija ieveda Čadā savu karaspēku.
Nacionālā samierināšanas politika (no 1971.gada) situāciju valstī neuzlaboja.
Pēc 1975.gada 13.aprīļa apvērsumā tika nogalināts prezidents N.Tombalbajs, tika atcelta 1962.gadā pieņemtā konstitūcija, parlaments atlaists un varu pārņēma Augstākā militārā padome. Izpildvaru īstenoja Nacionālās vienības pagaidu valdība, kuras priekšsēdētājs ir valsts galva.
1979.gada novembrī izveidotā Nacionālās vienības valdība faktiski saira.
1980.gadā Čadā sākās pilsoņu karš. Pēc ĀVO iniciatīvas 1980.gada 23.decembrī tika sasaukta Lagosas konference, kas izbeidza pilsoņu karu un ieteica 1982.gadā sarīkot vispārējas vēlēšanas. Lagosas konferences lēmumi netika pilnībā izpildīti un iekšpolitisko stabilitāti panākt neizdevās.
1981.gada 6.janvārī tika publicēts Čadas un Lībijas komunikē, kas paredzēja abu valstu sadarbību - arī militāru. Komunikē izraisīja jaunu Francijas militāru iejaukšanos 1981.gada janvārī Čadas iekšējās lietās.
Ārpolitikā Čada ievēroja nepievienošanās principu.
2001.gadā sāhela zonā Čadas ziemeļos uz dienvidiem no Sahāras tika uziets Čadas sāhelantrops. Pierādījums tam, ka interesanti atradumi mēdz būt ne tikai Austrumāfrikā.
Čadas prezidents Idbrīss Debi divas reizes pārrakstījis valsts konstitūciju - pirmo reizi, lai palielinātu savu valdīšanas termiņu, bet otro reizi, lai atceltu valdīšanas termiņu skaita ierobežojumu. 

Klimats. Ziemeļu daļā tropisks tuksnesa klimats, vidējā temperatūra janvārī - 15oC, jūlijā 30-35oC; nokrišņi 100-250 mm gadā (vietām mazāk kā 50 mm). Bieži smilšu vētras Dienvidu daļā ekvatoriāls musonu klimats, vidējā temperatūra janvārī 21-24oC, aprilī-maijā (karstākie mēneši) 30-33oC; vasaras lietus sezona, nokrišņi līdz 1000 mm gadā.

Ģeoloģija. Izrakteņi maz pētīti. Valsts DR Mundas apkārtnē uzieti boksīti, Vadaja masīvā un DR pie Palas - dzelzs rūda, alvas un volframa rūda Tibestā, vara rūda - DR pie Lērē, urāna rūda - Enneda plato, nafta - Šaras baseinā. Atradnes neekspluatē.
Čada ezera Za iegūst dabisko sodu (10 000 t gadā) un vārāmo sāli (4-5 000 t gadā).

Hidroloģija. Upes: Šara ar pietekām logoni, Auku un Salamatu.
Rietumu daļā Čada ezers.

Daba. Rietumu daļā Čada ezers, ziemeļos tuksnesis (aizņem pusi Čadas teritorijas), kas virzienā uz dienvidiem pāriet pārtuksnešotā savannā, dienvidos - savanna, sarkanbrūnās un sarkanās augsnes. 
Dzīvnieki - zīloņi, degunradži, žirafes, antilopes, lauvas, leopardi, šakāļi. Upēs un ezeros - nīlzirgi, krokodīļi, ūdensputni un bridējputni, tuksnesī - strausi. Daudz čūsku, ķirzaku un kukaiņu. Zakumas nacionālais parks.

Aplūkojamie objekti.
Čada ezers.
Zakumas nacionālais parks. Ap 3000 kvkm.

Saites.
Āfrika.