Aliens

Tunisija

Valsts Ziemeļāfrikā.

Galvaspilsēta - Tunisa.

Vēsture. 439.gadā pāri Gibraltāra jūras šaurumam pācēlās vandāļi ķēniņa Heizerika vadībā, un, izmantodami romiešu vājumu tai rajonā, sagrāba lielu daļu romiešu Ziemeļāfrikas. Tās centru Kartāgu ieņēma 439.gadā. 442.gadā Teodosijs II (408.-450.g.) bija spiests noslēgt mieru ar Geizerihu, tā rezultātā Ziemeļāfrikas teritorijas (Tunisija un austreņu Alžīrija) nonāca vandāļu kontrolē.
Fatimīdu valsts (IX gs.-?). Tā tagadējās tunisijas teritorijā izveidojās IX gs. un vēlāk pakļāva visu Ziemeļāfriku, Siciliju, Ēģipti un Sīriju.
Osmāņu turku valdīšana (1534.-?). 1534.gadā apvienotā osmaņu un berberu flote atņēma Tunisiju portugāļiem.
Jaunais korsāru vadonis Draguts 1554.gadā atņēma spāņiem Mehediju – cietoksni Tunisijā.
Tunisijas neatkarība. Tādu Tunisija ieguva 1956.gadā no Francijas.
H.Burgiba prezidentūra (1957.-?). Pēc Tunisijas neatkarības pasludināšanas 1956.-1969.gados H.Burgiba bija Tunisijas valsts galva, kopš 1957.gada - Tunisijas prezidents.
1974.gadā viņš par Tunisijas prezidentu ievēlēts uz mūžu.
1985.gada 1.oktobrī Izraēlas gaisa spēki, ASV specdienestu atbalstīti, veica uzlidojumu Jasira Arafata vadītās PAO centrālajai mītnei Tunisā.
"Arābu pavasaris" Tunisijā (2010.-?). 2010.gada nogalē policiste konfiscēja 26 gadu vecā ielu tirgotāja Muhameda Buazizi nelicenzētos dārzeņu ratiņus ar visu preci. Kad vīrietis centās samaksāt sodu, policiste viņu publiski apvainoja, iepļaukāja un iespļāva sejā. Tirgotājs devās uz vietējo pašvaldību, taču darbinieki atteicās ar viņu tikties. Tad pazemotais Muhameds pēc stundas atgriezās pašvaldības ēkā, aplējās ar benzīnu un aizdedzinājās. Tā izcēlās "arābu pavasaris."
2011.gada 14.janvārī Tunisijas prezidents Zīns el Ābidīns ben Alī atkāpās pēc 23 gadu ilgas valdīšanas. Tunisiju uzskata par vienīgo demokrātijas veiksmes stāstu pēc "Arābu pavasara." 
Badži Kaīds as Sabsi (2014.-2019.g.). 2014.gadā par pirmo brīvās vēlēšanās ievēlēto valsts galvu kopš Tunisijas valsts nodibināšanas 1956.gadā kļuva Badži Kaīds as Sabsi, kas mira 2019.gadā 92 gadu vecumā.

Aplūkojamie objekti.
Tunisa. Dibinājuši feniķieši XII gs.pmē. kā Utiku - savu pirmo koloniju Ziemeļāfrikā.
      Medīna. Vecpilsēta ar tūkstošgadīgu islāma arhitektūru.
      Bardo muzejs. Bijusī Bardo pils, būvēta XVIII gs. beigās. Lielisks sava laika arhitektūras piemērs. Muzejā - romiešu laika mozaīkas, pirmskristietības perioda mākslas darbi, arābu un musulmaņu kultūru liecības, paklāji, ieroči, rotaslietas.

El Jem. Pasaulē vislabāk saglabājies romiešu amfiteātris.
Gabe. Pilsētiņa Gabes līča krastā, oāze ar dateļpalmu birzi.
      Souq Jara tirgus. Netaņemama musulmaņu plsētas sastāvdaļa.

Gabes līcis. Gabes līci dēvē par Tunisijas "Nāves jūru." Skaists Vidusjūras piekrastes rajons Mahrezas pilsētas rajonā Tunisijā. Vairākus kilometrus var kājām noiet pa jūru, jo līcis ir sekls - līdz celim. Īpaši tūristiem pilsētas piekrastē izveidots neparasts skulptūru parks, kurā katrs, kas vēlas, var iemiesot metālā vai akmenī savas fantāzijas.

Jaras tirgus. (Suoq Jara)
Duza. Pilsēta pie Sahāras tuksneša robežas.

Kartāga.

Zilais ciemats. Sidi Bou Said vai Sindi Bu Said. Maza zilbalta pilsētiņa Tunisas līča krastā, osta ar neskaitāmām jahtām. Praktiski visas ēkas pilsētiņā ir zilos toņos. Par tādas tradīcijas izcelsmi klīst leģendas, tomēr racionālu skaidrojumu neviens nevar sniegt. Kaimiņu ciematos nekādas līdzīgas tradīcijas nav. Esot tikai viens balts logs. 

Chott El Jerid sālsezers. Gandrīz izžuvušajā ezerā, atspoguļojoties saulei un mijiedarbojoties dažādiem minerāliem, tas liekas iekrāsojamies te zaļā, te rozā krāsā.

Tozeura. Otra lielākā palmu birzs Tunisijā.
Čebika un Tamerza. Kalnu oāzes.

Sbeitla. Senpilsēta. Vienas no vislabāk saglabājušamies romiešu pilsētas drupām Tunisijā.
      Kapitolijs.

Kairuana. Tunisijas "Meka," islāma vietējā galvaspilsēta.
Monastira. Tunisijas bijušā prezidenta Habiba Burguibas dzimtā vieta.
Hamameta. Viena no skaistākajām Tunisijas kūrortpilsētām, kur pārticība mijas ar nabadzību.
Sūsa. Ostas pilsēta Tunisijas austreņos.
Abjada rags. Ilgu laiku uzskatīja par Āfrikas tālāko ziemeļu punktu.

Bizerta. Bizerte. Pilsēta Tunisijā, vilajeta centrs, osta Vidusjūras krastā. 70 000 iedzīvotāju (1976.g.). Vecpilsētā atrodas galvenokārt senie arābu arhitektūras pieminekļi - cietoksnis (XVI gs.). Jaunākā Bizertas daļa uzcelta XX gs. sākumā. 1948.gadā pilsēta rekonstruēta pēc franču arhitektu A.Demenē, B.Zerfisa, Ž.Marmē projekta. Uzcelta baznīca Notre Dame de France (1954.g., arhitekts Ž.Lekutērs), Kongresa ēka (1965.g., arhitekts O.K.Kakubs), segtais tirgus (60.gadi, arhitekti B.Zerfiss, Ž.Kiriakopuls).

Saites.
Arābi.