Šumeru ķēniņi (?-)
Seno šumeru ķēniņu saraksts lieti noder Mezopotāmijas hronoloģijas pētīšanai.
Divupes ķēniņu saraksti. Ir zināmas 16 šo tekstu kopijas, visas šumeru rakstītas, lai arī dažos no tiem parādās akādiešu ietekme. Teksts tika sastādīts III g.tk.pmē. beigās (Trešais Ūras periods) un vēlāk tika veiktas korekcijas.
1. Šeit publicētais teksts balstās uz G versiju, kas iemūžināta astoņstūru prizmā no Larsas.
2. W-B 62 – „Valdnieku saraksts.” Atrasts Nīnivē valdnieka Ašurbanipala bibliotēkā. Atrodas Ašmola muzejā Oksfordā, Anglijā.
„Kad valdīšana nolaidās uz Zemes, valdīšana iestājās Eridā. Eridas ķēniņš kļuva Abulims un valdīja 28 800 gadu. Abolžs valdīja 36 000 gadu. Divi ķēniņi valdīja 64 800 gadu. Astoņi valdnieki valdīja 241 000 gadu. Plūdi visu noslaucīja.”
Vēsturnieki par šumeru ķēniņu sarakstiem. No Isinas I dinastijas laikiem saglabājušās „ķēniņu sarakstu” kopijas bet vēl no jaunākiem laikiem – Babilonas priestera Bērosa stāstījums grieķu valodā.
Saskaņā ar šiem rakstiem šumeru vēsture sniedzas līdz pat cilvēka radīšanai. No pimā cilvēka Alulima līdz pat Lielajiem plūdiem bijuši 10 senķēniņiem, un tas labi sasaucas ar bībeliskajiem 10 ciltstēviem. Pēc kāda pieraksta 8 senķēniņu valdīšanas laiks bijis 241 000 gadu, pēc cita ar visiem 10 senķēniņiem – 456 000 gadu.
Saraksti ziņo par Lielajiem plūdiem, pēc kuriem cilvēku dzimums ticis atjauots ar Utnapištimu kā ciltstēvu. Pēc Plūdiem minētie ķēniņi tika uzskatīti par absolūti vēsturiskām personībām no babiloņu hronistu puses ap 2100.g.pmē. Pirmās Pēcplūdu dinastijas 23 ķēniņi kopumā valdījuši 24 510 gadu, tādēļ Rietumu zinātnieki šos „sarakstus” vispār neņēma par pilnu. Pa daļai tas bija arī tādēļ, ka ilgu laiku neizdevās atrast nekādas seno ķēniņu arheoloģiskās liecības.
Attieksme pret lietu kopumā manījās līdz ar Vūlija atklājumiem Ūrā – tā bija gan zelta krelle, gan arī kaļķakmens plāksne, kas liecināja par ķēniņu vārdā Aanepada un viņa tēvu Mesanepadu, kas „ķēniņu sarakstos” figurēja kā 3.Pēcplūdu dinastijas ķēniņš.
MĪTISKAIS DIEVU VALDĪŠANAS LAIKS
Šumeru septiņi Pirmsplūdu ķēniņi: tie valdījuši no Ādama līdz Lielajiem plūdiem.
1. Alulims – bībeliskais Ādams.
2. Alagars – bībeliskais Sets.
3. Enmenluanna – bībeliskais Enošs.
4. Enmengalanna – bībeliskais Kanaāns.
5. Dumuzi – bībeliskais Mahalaleēls.
6. Ensipaziani – bībeliskais Jareds.
7. Enmeduranki – bībeliskais Ēnohs.
Apzīmējumi:
(L) - ar šo citēts Larsas Šumeru ķēniņu saraksts.
Iesākumā šumeru ķēniņu sarakstos aplūkots Pirmsplūdu periods, kurā valdīja piecu anunaku dibināto pilsētu valdnieki: „Piecas pilsētas; astoņi ķēniņi valdīja 385 200 gadus.”(L)
Eridas dinastija. „Pēc tam, kad ķēniņvalsts bija nonākusi no debesīm, ķēniņvalsts bija Eridā.”(L) „Divi ķēniņi: viņi valdīja 64 800 gadus.”(L)
1. Alulims. „Eridā Alulims kļuva par ķēniņu. Viņš valdīja 28 800 gadu.”(L)
2. Alagars. „Alagārs valdīja 36 000 gadus.”(L)
Badtibiras dinastija.„Tad Eridu krita un ķēniņa varu ieguva Babtibira.”(L) „Trīs ķēniņi; viņi valdīja 108 000 gadus.”(L)
1. Enmenluans. „Babtibirā Enmenluans valdīja 43 200 gadus.”(L)
2. Enmengalans. „Enmengalans valdīja 28 800 gadus.”(L)
3. Dumuzis. „Dievišķais gans Dumūzis valdīja 36 000 gadus.”(L)
Larakas dinastija. „Tad Babtibira krita un ķēniņa varu ieguva Laraka.”(L)
1. Ensipadzidans. „Larakā Ensipadzidans valdīja 28 800 gadus. Viens ķēniņš; viņš valdīja 28 800 gadus.”(L)
Siparas dinastija. "Tad Laraka krita un ķēniņa varu ieguva Sipara."(L)
1. Enmendurans. „Siparā Enmendurans kļuva par ķēniņu; viņš valdīja 21 000 gadus. Viens ķēniņš; viņš valdīja 21 000 gadus.”(L)
Šurupakas dinastija. "Tad Sipara krita un ķēniņa varu ieguva Šurupaka."(L) "Viens ķēniņš; viņš valdīja 18 600 gadus.”(L)
1. Ubartuts.
Pirmo dievišķo dinastiju valdīšanu partrauca Lielo plūdu katastrofa: „Tad pāri nāca plūdi.”(L) Pēc tās Dievi/Anunaki nolēma civilizācijas pārvaldīšanu uzticēt pašiem cilvēkiem un tā radās pirmās cilvēku vai cilvēku-pusdievu ķēniņu dinastijas Divupē.
CILVĒKU VALDĪŠANAS LAIKS
I AGRĪNAIS DINASTISKAIS PERIODS (~2750.-2615.g.pmē.). Pirmais vēstures periods, kurā, saskaņā ar šumeru mitoloģiju, valdīšana nodota pašu cilvēku rokās.
Kišas I dinastija. „Pēc tam, kad plūdi bija gājuši pāri un ķēniņvalsts bija nonākusi no debesīm, ķēniņvalsts bija Kiša.”(L) „Divdesmit trīs ķēniņi valdīja 23 310 gadus, 3 mēnešus 3 ½ dienas.”(L) Vēsturnieki šos ķēniņus, īpaši jau to valdīšanas gadus, uzskata par mītiskiem.
1. Gišurs. „Kiša Gišur (Gaurs - šis no Dēnikena grāmatas) kļuva par ķēniņu; viņš valdīja 1200 gadus.”(L) Citos avotos atzīmēts, ka 1.Kišas ķēniņa vārds nav zināms, jo Ķēniņu saraksts (kurš?) tieši šai vietā ir bojāts. Bībelē tas esot minēts kā Nimrods.
2. Kulasinabels. „Kulasinabels valdīja 900 gadus.”(L)
3. Nan-GIŠ-lišma. „Nan-GIŠ-lišma valdīja 1200 gadus.”(L)
4. Endaraana. „Endaraana valdīja 420 gadus, 3 mēnešus, un 3 ½ dienas.”(L)
5. Babums. „Babums valdīja 300 gadus.”(L)
6. Pu’annum. „Pu`annum valdīja 840 gadus.”(L)
7. Kalibums. „Kalibums valdīja 900 gadus.”(L)
8. Kalumums. „Kalumums valdīja 840 gadus.”(L)
9. Zuqaqip (Zukakips). „Zukakips valdīja 900 gadus.”(L)
10. Atabs. „Atabs valdīja 600 gadus."(L)
11. Mašda. „Mašda, Ataba dēls, valdīja 840 gadus.”(L)
12. Arvi’um. „Arvi`um, Mašda dēls, valdīja 720 gadus.”(L)
13. Etana (~3400.g.pmē.).
14. Enmenuna. „Enmenuna valdīja 660 gadus.”(L) Pēc citiem datiem 14.Kišas ķēniņš bija Etanas dēls Balihs.
15. Melem-Kiš. „Melem-Kiš, Enme-nuna dēls, valdīja 900 gadus.”(L)
16. Barsal-nuna. „Barsal-nuna, Enme-nuna dēls, valdīja 1200 gadus.”(L)
17. Samug. „Samug, Barsal-nuna dēls, valdīja 140 gadus.”(L)
18. Tizkars. „Tizkars, Samug dēls, valdīja 305 gadus.”(L)
19. Ilku’u. „Ilku`u valdīja 900 gadus.”(L)
20. Ilta-sadum. „Ilta-sadum valdīja 1200 gadus.”(L)
21. Enmen-baragesi. „Enmen-baragesi, kas iznīcināja Elamas ieročus, kļuva par ķēniņu; viņš valdīja 900 gadus.”(L) Militāri sakāvis Elamu. Pēc citiem datiem Enmen-baragesi tomēr bijis 22. Kišas ķēniņš.
22. Agga. „Agga, Enmen-baragesi dēls, valdīja 625 gadus.”(L)
II AGRĪNAIS DINASTISKAIS PERIODS (~2615.-2500.g.pmē.).
Enmebarahesi.
Aka.
Avanas dinastija.
Mesilims (?).
Urūkas I dinastija. „Tad Kiša tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Eanna.”(L) „Divpadsmit ķēniņi valdīja 2310 gadus.”(L)
Šumeru ķēniņu sarakstos šī dinastija saukta par "Eannas dinastiju," jo dinastijas dibināšanas laikā nākamās Urūkas vietā atradās vēl tikai Eannu svētnīca ar apkārtējo svēto teritoriju, kurā kalpoja Meškiaggašers kā priesteris. Urūkas pilsētu šeit izbūvēja Enmekars pēc dieves Inannas ieteikuma.
Pirmos četrus šīs dinastijas ķēniņus akadēmiskā vēsture uzskata par pilnīgi mītiskiem un ķēniņu sarakstu sāk tikai ar Gilgamešu. Mums nezināmu iemeslu dēļ pie dinastijas tiek pieskaitīti tikai 5.-9.ķēniņi, bet pārējie (sākot ar Mešhi) ne, lai gan tie minēti Larsas Ķēniņu sarakstā.
1. Meškiagašers (~3224g.pmē.).
2. Enmekārs.
3. Lugalbanda (XXVIII-XXVII.g.pmē.).
4. Dumuzs.
5. Gilgamešs (~2900.g.pmē.).
6. Urnungals. „Urnungals, dievišķā Gilgameša dēls, valdīja 30 gadus.”(L)
7. Udulkalama. „Udulkalama, Urnungala dēls, valdīja 15 gadus."(L)
8. Labašers. (Labašums) „Labašers valdīja 9 gadus.”(L)
9. Ennundaraana. „Ennundaraana valdīja 8 gadus.”(L)
10. Mešhe. „Mešhe, kalējs, valdīja 36 gadus.”(L)
11. Melemana. „Melemana valdīja 6 gadus.”(L)
12. Lugal-ki-GIN. „Lugal-ki-GIN valdīja 36 gadus.”(L)
Saskaņā ar krievu enciklopēdiju XXIV gs.pmē. I pusē Kišu sagrāva Urūkas un Ummas ķēniņš Lugaļzagiss.(tomēr šai sarakstā tāda nav!).
Lagašas arhaiskā dinastija.
Enhengala.
III AGRĪNAIS DINASTISKAIS PERIODS (~2500.-2315.g.pmē.).
Ūras I dinastija (~2500.-2425.g.pmē.). „Tad Ūruka tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Ūra.”(L) „Četri ķēniņi valdīja 177 gadus.”(L) Tomēr krievu enciklopēdijā minēti veseli 7 šīs dinastijas ķēniņu vārdi šādā secībā - Meskalamdugs, Akalamdugs, Mesanepada, Aanepada, Meškiagnuna, Elulu un Balulu.
1. Mesanepada.
2. Meškiagnuna.
3. Elulu. „Elulu valdīja 25 gadus.”(L)
4. Balulu. „Balulu valdīja 36 gadus.”(L)
Avanas dinastija. „Tad Ūra tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Avana.”(L) „Trīs ķēniņi valdīja 356 gadus.”(L)
1. Nezināms. „Avan [iztrūkst ķēniņa vārds] kļuva par ķēniņu; viņš valdīja [valdīšanas ilgums nav zināms] gadus.”(L)
2. Lu. „[...] Lu valdīja [...] gadus.”(L)
3. Kul. „Kul [...]valdīja 36 gadus.”(L)
Kišas II dinastija. „Tad Avana tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva [atkal] Kiša.”(L) „Astoņi karaļi valdīja 3195 gadus.”(L)
Pirmos sešus ķēniņus akadēmiskā vēsture īsti neatzīst, jo to pastāvēšana apliecināta tikai "Ķēniņu sarakstā" (kādā? - laikam jau Larsas)
1. Susuda. „Kiša Susuda, (vadmalas?) vēlējs, kļuva par ķēniņu; viņš valdīja 200+N gadus.”(L)
2. Dadase. „Dadase valdīja 81 gadu.”(L)
3. Mamagals. „Mamagals, laivinieks, valdīja 240+N gadus.”(L)
4. Kalbums. „Kalbums, Mamagala dēls, valdīja 195 gadus.”(L)
5. TUG. „TUG valdīja 360 gadus.”(L)
6. Mennuna. „Mennuna valdīja 180 gadus.”(L)
7. Enbi-Ištar (~2400.g.pmē.). „Enbi-Ištar valdīja 290 gadus.”(L)
8. Lugalgu. „Lugalgu valdīja 360 gadus.”(L)
Hamazas dinastija. „Tad Kiša tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Hamaza.”(L) „Viens ķēniņš valdīja 360 gadus.”(L)
1. Hatanišs. „Hamazā Hatanišs kļuva par ķēniņu; viņš valdīja 360 gadus.”(L)
Urūkas II dinastija. „Tad Hamaza tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Urūka.”(L) „Trīs ķēniņi valdīja 187 gadus.”(L)
Krievu enciklopēdija min trīs ķēniņus šādā secībā - Enšakušana, Lugalkingenešdudu un Lugalkisalsi.
1. Enšakušana. „Urūkā Enšakušana kļuva par ķēniņu; viņš valdīja 60 gadus.”(L)
2. Lugal-ure. „Lugal-ure valdīja 120 gadus.”(L)
3. Argandea. „Argandea valdīja 7 gadus.”(L)
Ūras II dinastija. „Tad Ūruka tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Ūra.”(L) „Trīs ķēniņi valdīja [...] gadus.”(L)
1. Nanne. „Ūra Nanne (laikam jau Nanna) kļuva par ķēniņu; viņš valdīja 54 gadus.”(L)
2. Mes-ki’ag-Nanna. „Mes-ki’ag-Nanna, Nanne dēls, valdīja 48 gadus.”(L)
3. Nezināms. „[...], [...] dēls, valdīja 2 gadus.”(L)
Adabas dinastija. „Tad Ūra tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Adaba.”(L) „Viens ķēniņš valdīja 90 gadus.”(L)
1. Lugal-ane-mundu. „Adaba Lugal-ane-mundu kļuva par ķēniņu; viņš valdīja 90 gadus.”(L)
Mari dinastija. „Tad Adaba tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Mari.” „Seši ķēniņi valdīja 136 gadus.”(L)
1. Anubu. „Mari Anubu kļuva par ķēniņu; viņš valdīja 30 gadus.”(L)
2. Anba. „Anba, Anubudēls, valdīja 17 gadus.”(L)
3. Bazi. „Bazi, ādas izstrādājumu strādnieks, valdīja 30 gadus.”(L)
4. Zizi. „Zizi valdīja 20 gadus.”(L)
5. Lim-er. „Lim-er, pašišu-priesteris, valdīja 30 gadus.”(L)
6. Šarrum-iter. „Šarrum-iter valdīja 9 gadus.”(L)
Kišas III dinastija. „Tad Mari tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Kiša.”(L) „Viena ķēniņiene valdīja 100 gadus.”(L)
1. Kubaba. „Kišā Kubaba, sieviete krodziniece, who made firm the foundations of Kiš, kļuva par ķēniņieni; viņa valdīja 100 gadus.”(L)
Akšakas dinastija. „Tad Kiša tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Akšaka.”(L) „Seši ķēniņi valdīja 93 gadus.”(L)
Krievu enciklopēdija min 6 ķēniņus sādā secībā - Unzi, Undadibdib, Zuzu (Ur-ur), Puzur-Sumukan, Išuel un Šusins.
1. Unzi. „Akšakā Unzi kļuva par ķēniņu; viņš valdīja 30 gadus.”(L)
2. Undalulu. „Undalulu valdīja 6 gadus.”(L)
3. Urur. „Urur valdīja 6 gadus.”(L)
4. Puzur-Nirah. „Puzur-Nirah valdīja 20 gadus.”(L)
5. Išu-Il. „Išu-Il valdīja 24 gadus.”(L)
6. Šusins. "Šusins, Išu-II dēls, valdīja 7 gadus." (L)
Kišas IV dinastija. „Akšaka tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Kiša.”(L) „Septiņi ķēniņi valdīja 491 gadus.”(L)
1. Puzursins. „Kišā Puzursins, Kubaba dēls, kļuva par ķēniņu; viņš valdīja 25 gadus.”(L)
2. Urzababa (līdz 2316.g.pmē.). „Urzababa, Puzursina dēls, valdīja 400 gadus.”(L)
3. Simudara. „Simudara valdīja 30 gadus.”(L)
3. Usi-watar. „Usi-watar valdīja 7 gadus.”(L)
4. Ištar-muti. „Ištar-muti valdīja 11 gadus.”(L)
5. Išme-Šamaš. „Išme-Šamaš valdīja 11 gadus.”(L)
6. Nannija. „Nannija, akmeņkalis, valdīja 7 gadus.”(L)
Urūkas III dinastija. „Tad Kiša tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Urūka.”(L) „Viens ķēniņš valdīja 25 gadus.”(L)
1. Lugalzagesi (2341.-2316.g.pmē.). „Urūkā Lugalzagesi kļuva par ķēniņu; viņš valdīja 25 gadus.”(L)
Akādas dinastija. Akādas ķēniņu dinastija minēta Šumeru ķēnņu sarakstos - "Tad Urūka tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Akāda (Agade)."(L) - un valdījusi no 2334.-2154.g.pmē., t.i. 181 gadu: "Vienpadsmit ķēniņi valdīja 181 gadu."(L) Tās dibinātājs bija Sargons I, bet „Tad Akāda tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Urūka.”(L)
Urūkas III dinastija. „Tad Akāda tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Urūka.”(L) „Pieci ķēniņi valdīja 30 gadus.”(L)
1. Ur-nigin (2154.-2147.g.pmē.). „Urukā Ur-nigin kļuva par ķēniņu; viņš valdīja 7 gadus.”(L)
2. Ur-gigir (2147.-2141.g.pmē.). „Ur-gigir, Ur-nigin dēls, valdīja 6 gadus.”(L)
3. Puzur-ili (2135.-2130.g.pmē.). „Puzur-ili valdīja 5 gadus.”(L)
4. Ur-Utu (2130.-2124.g.pmē.). „Ur-Utu valdīja 6 gadus.”(L)
Gutu armijas dinastija. „Ūruka tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva gutu armija.”(L) „Divdesmit viens ķēniņš valdīja 91 gadu un 40 dienas.”(L)
1. Nezināms. „Gutu armijas ķēniņš, kura vārds nav zināms.”(L)
2. Nibia. „Nibia kļuva par ķēniņu; viņš valdīja 3 gadus.”(L)
3. Ingišu. „Tad Ingišu valdīja 6 gadus.”(L)
4. Ikukum-la-kvaba. „Ikukum-la-kvaba valdīja 6 gadus.”(L)
5. Šulme. „Šulme valdīja 6 gadus.”(L)
6. Silulumeš. „Silulumeš valdīja 6 gadus.”(L)
7. Inimabakeš. „Inimabakeš valdīja 5 gadus.”(L)
8. Ige’a’uš. „Ige’a’uš valdīja 6 gadus.”(L)
9. I’ar-la-kvaba. „I’ar-la-qaba valdīja gadu.”(L)
10. Ibate. „Ibate valdīja 3 gadus.”(L)
11. Jarla. „Jarla valdīja 3 gadus.”(L)
12. Kurum. „Kurum valdīja 1 gadu.”(L)
13. Apil-kin. „Apil-kin valdīja 3 gadus.”(L)
14. La’arabum. „La’arabum valdīja 2 gadus.”(L)
15. Irarum. „Irarum valdīja 2 gadus.”(L)
16. Ibranum. „Ibranum valdīja 1 gadu.”(L)
17. Hablum. „Hablum valdīja 2 gadus.”(L)
18. Puzur-Sin. „Puzur-Sin, Hablum dēls, valdīja 7 gadus.”(L)
19. Jarlaganda. „Jarlaganda valdīja 7 gadus.”(L)
20. Si’u. „Si’u valdīja 7 gadus.”(L)
21. Tiriga.
Urūkas dinastija. "Tad gutu armija tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Urūka."(L)
1. Utuhegals (2124.-2113.g.pmē.).
Ūras III dinastija jeb Jaunā dinastija (2200.(2167.?)-2059.g.pmē.). „Tad Urūka tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Ūra.”(L) „Pieci ķēniņi valdīja 108 gadus.”(L)
1. Urnams (2113.-2095.g.pmē.).
2. Šuļga (2095.-2047.g.pmē.).
3. Amarsins (2047.-2038.g.pmē.).
4. Šusins (2038.-2029.g.pmē.).
5. Ibisins (2029.-2004.g.pmē.).
Isinas dinastija. „Ūra tika uzvarēta. Ķēniņa varu pārņēma Isina.”(L) „Trīspadsmit ķēniņi valdīja 213 gadus.”(L)
1. Išbi-irra (2018.-1985.g.pmē.). „Isinā Išbi-Irra kļuva par ķēniņu; viņš valdīja 33 gadus.”(L)
2. Šu-ilišu (1985.-1975.g.pmē.). „Dievišķais Šu-ilišu, Išbi-Irra dēls, valdīja 20 gadus.”(L)
3. Iddin-Dagans (1975.-1954.g.pmē.). „Iddin-Dagans, Šu-ilišu dēls, valdīja 21 gadu.”(L)
4. Išme-Dagans (1954.-1935.g.pmē.). „Išme-Dagans, Iddin-Dagana dēls, valdīja 20 gadus.”(L)
5. Lipit-Ištars (1935.-1924.g.pmē.). „Lipit-Ištars, Išme-Dagana dēls, valdīja 11 gadus.”(L)
6. Ur-Ninurta (1924.-1896.g.pmē.). „Dievišķais Ur-Ninurta valdīja 28 gadus.”(L)
7. Bur-Sins (1896.-1874.g.pmē.). „Bur-Sins, Ur-Ninurta dēls, valdīja 21 gadu.”(L)
8. Lipit-Enlils (1874.-1869.g.pmē.). „Lipit-Enlils, Bur-Sina dēls, valdīja 5 gadus.”(L)
9. Irra-imitti (1869.-1861.g.pmē.). „Dievišķais Irra-imitti valdīja 8 gadus.”(L)
10. Enlil-bani (1861.-1837.g.pmē.). „Dievišķais Enlil-bani valdīja 24 gadus.”(L)
11. Zambija (1837.-1834.g.pmē.). „Dievišķais Zambija valdīja 3 gadus.” (L)
12. Iter-piša (1834.-1831.g.pmē.). „Dievišķais Iter-piša valdīja 4 gadus.”(L)
13. Urdukuga (1831.-1828.g.pmē.). „Urdukuga valdīja 4 gadus.”(L)
14. Sin-magirs (1828.-1817.g.pmē.). „Sin-magir valdīja 11 gadus.”(L)
15. Damik-ilišu (1817.-1794.g.pmē.). „Damik-ilišu, Sin-magira dēls, valdīja 23 gadus.”(L)
Tālāk teksti bojāti un šie daži ķēniņi nav zināmi.
Nur-Ninšubur. „Nur-Ninšubur vara.”(L)
Akādas dinastija (no 2316.g.pmē.).
Akadēmiskie vēsturnieki izdala vēl divas dinastijas:
Ummas dinastija.
Uš (~2400.g.pmē.).
Enakale.
Urluma.
Il.
Lugalzagesi.
Lagašas dinastija.
Urnanše (~2500.g.pmē.).
Akurgala.
Eanatum (~2400.g.pmē.).
Enanatum I.
Enmetena (~2360.-2340.g.pmē.).
Enanatum II.
Enentarzi.
Lugalanda.
Uruinimgina (~2318.-2312.g.pmē.).
Saites.
Larsas ķēniņu saraksts.
