Bēross (~350.-?)
Babiloņu valodā – Belrušu.
Seno babiloņu priesteris, filozofs un hronists.
Radniecība. Pēc Justīna Martīra ziņām Bērosam bija meita – Babilonas Sibilla un pareģoja Kumaksā.
Dzīvesgājums. Kopumā par viņa dzīvi zināms visai maz faktu. Babiloniešu dieva Kapiša V(B)āla priesteris – vēsturnieks. Dzīvojis II vai III gs. pmē.
Babilonis, dzimis ap 350.g.pmē., dzīvojis Maķedonijas Aleksandra valdīšanas laikā un kādu laiku pavadījis Atēnās. Kādu laiku pavadījis Atēnās, jo bijis spiests bēgt uz Grieķiju no Bābeles militāro notikumu dēļ. Dibinājis astroloģijas skolu Kosas salā.
Pēc tam atgriezies Bābelē, kur ķēniņam Antioham I sastādījis Babilonas vēstures grāmatu grieķu valodā saskaņā ar vietējām tradīcijām.
Justīns Martīrs raksturo Bērosu kā cilvēku, kas „pirmais atnesis haldiešu zinības uz Grieķiju.” Spriežot pēc visa, bijis personīgi pazīstams ar Aristoteli.
Kā jau Bāla priesterim, viņam bija brīvi pieejami tempļu arhīvi, kā rezultātā arī tapušas viņa grāmatas.
„... un radīja viņi (dievi!) ļaudis ar diviem spārniem, un citus, ar četriem spārniem un divām sejām, ar vienu rumpi un divām galvām, vīriešus un sievietes, un abējādu dzimumu, vīriešu un sieviešu (kopā!); un vēl citus ļaudis, āžkājus ar ragiem uz galvas; un vēl citus, ar zirga kājām, un citus, muguru kā zirgam, bet priekšu kā cilvēkam; tāpat radīja viņi vēršus ar cilvēku galvām un suņus ar četriem rumpjiem, kuru astes bija kā zivīm un vilkās aizmugurē; un suņus ar zirgu galvām, un cilvēkus, un citus ērmus... un papildu vēl ērmus, līdzīgus pūķiem ... un daudz citu dīvainu radību, vīriešiem līdzīgu un savstarpēji dažādu, kuru attēlus radīja Belosa templī vienu pēc otra vispārējai aplūkošanai.”
It kā aprakstījis zivjveidīgo dievu Oanesu. Stāsta, ka pirms plūdiem Babilonā bijuši ķēniņi, kas valdījuši 432 000 gadu. Viņš liecina, ka no Radīšanas līdz Plūdiem pagājuši 2 160 000 gadu.
Šis IV gs dzīvojošais babiloņu vēsturnieks apgalvoja, ka uz mūsu planētas dzīvoja triju veidu saprātīgas būtnes: milzeņi, cilvēki – amfībijas un parastie cilvēki. Milži esot degradējušies. Tie sākuši apspiest cilvēkus, tikuši pieķerti cilvēku ēšanā un asinsgrēkā – „nešķīsti dzīvoja ar savam mātēm, māsā, meitām, zēnie, dzīvniekiem, necienīja ievus un visādi pārkāpa likumus.” Iespējam, ka visi milžu apraksti no Berosa līdz mums nav nonākuši, jo viņa darbus mēs pazīstam tikai pēc citātiem no citu antīko autoru darbiem.
Darbi.
„Bābeles vēsture.” Sarakstīta ap 250.g.pmē. grieķu valodā, pamatojoties uz haldiešu tempļu ķīļrakstu plāksnīšu pierakstiem: „Līdz Lielajiem plūdiem bija desmit ķēniņu, kuri valdīja 126 sarus, 432 000 gadu.” Šai darbā apgalvoja, ka Bābelē bijušas hronikas par 15 miriādēm, t.i. par 150 000 gadu.
Šai darbā atstāstīti babiloņu nostāsti par divupiešu civilizācijas rašanos. Saskaņā ar tiem, civilizāciju Divupē atnesusi saprātīgu amfībijradījumu grupa, kurā galvenais bijis kāds Oaness-civilizators.
Grāmatai ir bijuši vairāki sējumi. Pirmais no tiem sākās ar Babilonas aprakstu. Otrā grāmata, domājams, aprakstīja valsts Pirmsplūdu periodu. Neviens oriģināls vai kopēts grāmatas teksts nav saglabājies, ir tikai citāti no citu autoru grāmatām.
Sastādīja cilvēces vēsturi grieķu valodā.
Vispilnīgākais šā sacerējuma variants atrodoties armēņu seno rakstu krātuvē Erevānā - Matendaranā.
Vēstījums par Oanesu. Radījums ar zivs ķermeni, kas mācījis pirmos babiloņus.
Avoti. Par Bērosu rakstījuši Apolodors, Abidēns, Aleksandrs Polihistors, Jāzeps Flāvijs un Megasfēns. Viss, ko šie autori stāstījuši par Bērosu, nav mums zināms no viņu oriģinālajiem darbiem (arī tie līdz mūsdienām nav nonākuši), bet gan vēl no citu – vēlāku, stāstnieku darbiem, kā piemēram Cēzarejas Eisēbija (III-IV gs.), bizantiešu mūka Georgija Sinkela (IX gs.).
