Lugalbanda (XXVIII-XXVII gs.pmē.)
Radniecība. Tēvs - Enmerkārs.
Dēls - Gilgamešs (mitoloģijas enciklopēdijā viņš minēts kā Gilgameša tēvs, bet pēc Lagašas ķēniņu saraksta viņš tāds nav).
Sieva - lopkopības dieve Ninsuna.
Faras tekstos (XXVI gs.pmē.) ir jau dievišķots un kopā ar Gilgamešu minēts starp apakšzemes dieviem.
Biogrāfija. Šumeru eposa varonis, pusleģendārais 3.Urūkas ķēniņš I Urūkas dinastijā.
„Dievišķais Lugalbanda, gans, valdīja 1200 gadus.”(Larsas ķēniņu saraksts)
Lugalbalanda tomēr bija reāla un vēsturiska personība: viņš bija valdnieks, kas valdīja Ūrukā XXVIII/XXVII gs.pmē. Taču viņš tāpat kā Ernmerkārs un Gilgamešs ātri tika pieskaitīts pie dieviem. XXVI gs.pmē. tapušajā dievu sarakstā Lugalbanda tiek iekļauts pazemes dievību skaitā.
Avoti. Par Lugalbandu ir saglabājušies divi šumeru varoņeposi ar izteiktiem brīnumpasakas elementiem.
1. Eposs ar nosacīto nosaukumu „Lugalbanda un Enmerkārs” vēsta, ka nezināmu apstākļu dēļ Lugalbanda atrodas tālajā, svešajā Zabu zemē un viņš vairāk par visu vēlās atgriezties dzimtenē. Draugi gan viņu meģināja no tā atrunāt, jo mājupceļš esot grūts, briesmu pilns un vedot pāri augstiem kalniem un Kuras upei. Tomēr Lugalbanda nemainīja savu lēmumu un ar dievišķa ērgļa Anzuda palīdzību atgriezās Urūkā.
Viņš atgriezās Urūkā tai grūtā brīdī. Pilsētu bija ielenkuši mežonīgie klejotāji martu. Pilsētnieki pašu spēkiem aizstāvēties nespēja, bija nepieciešama palīdzība. Urūkas valdnieks Enmerkārs vēlējās nosūtīt vēstnesi ar palīdzības lūgumu pie savas māsas Inannas, kura uzturējās tālajā Aratā [Irānas kalnienē]. Taču neviens negribēja uzņemties tālā ceļa grūtības, lai izpildītu bīstamo uzdevumu. Tikai Lugalbanda nezaudēja drosmi un izteica gatavību doties uz Aratu un nogādāt vēstījumu Inannai. Pārvarējis daudzus šķēršļus un veicis neskaitāmus varoņdarbus Lugalbanda saniedza Aratu, kur viņu laipni sagaidīja un uzņēma dieviete Inanna. Viņa deva solījumu sniegt palīdzību Urūkai.
2. Eposs „Lugalbanda un Hurruma kalns” vēsta par Ūrukas valdnieka Enmerkara karagājienu uz Aratu. Šajā karagājienā Enmerkaru pavadīja septiņi „dievietes Urašas dzemdēti un ar siltu pienu baroti” varoņi. Arī Lugalbanda bija pavadītāju vidū.
Kad Enmerkārs un viņa pavadoņi bija sasnieguši Aratu, Lugalbanda saslima. Viņš nonāca dziļā bezsamaņā. Draugi nesekmīgi mēģināja viņu glābt. Kad „tie pacēla viņa [Lugalbanda] galvu, tajā vairs nebija dzīvības dvašas.” Draugi nolēma atstāt līķi un atpakaļceļā paņemt, lai to ar godu apbedītu Urūkā.
Tomēr Lugalbanda nebija miris. Viņš lūdza palīdzību saules dievam Utu, Inannai „netiklei, kas ieiet prieka namā, lai dusas vietas būtu saldskaislas," mēness dievam Sinam (šumeru - Nanna). Dievi uzklausīja Luglbanda lūgšanas un viņu dotais „dzīvības ēdiens” un „dzīvības ūdens” izglāba varoni no bojāejas.
-----------------------------------------------
Šumeru eposa varonis, pusleģendārs Urūkas I dinastijas 3.ķēniņš XXVIII-XXVII gs.pmē.
Radniecība. Tēvs - Enmerkārs.
Sieva - dieve Ninsuna.
Dēls - Gilgamešs.
Lugaļbanda vārds ir minēts šumeru ‘’Valdnieku sarakstā" kā Enmerkara dēls un Gilgameša tēvs. Viņš bija precējies ar lopkopības dievieti Ninsunu.
Dzīvesgājums. Lugaļbanda bija vēsturiska personība: viņš bija valdnieks, kas valdīja Urūkā XXVII - XXVII gs.pmē. Taču viņš tāpat kā Ernmerkars un Gilgamešs ātri tiek pieskaitīts pie dieviem. XXVI gs.pmē, tapušajā dievu sarakstā Luga]lbanda tiek iekļauts pazemes dievību skaitā.
Par Lugaļbandu ir saglabājušies divi šumeru varoņeposi ar izteiktiem brīnumpasakas elementiem.
1.eposs ar nosacīto nosaukumu „Lugaļbanda un Enmerkārs” vēsta, ka nezināmu apstākļu dēļ Lugaļbanda atrodas tālajā, svešajā Zabu zemē un viņš vairāk par visu vēlās atgriezties dzimtenē. Draugi gan viņu mēģināja no tā atrunāt, jo mājupceļš esot grūts, briesmu pilns un vedot pāri augstiem kalniem un Kuras upei. Tomēr Lugaļbanda nemainīja savu lēmumu un ar dievišķa ērgļa Anzuda palīdzību atgriezās Urūkā.
Viņš atgriezās Urūkā, tai grūtā brīdī. Pilsētu bija ielenkuši mežonīgie klejotāji martu. Pilsētnieki pašu spēkiem aizstāvēties nespēja, bija nepieciešama palīdzība. Urūkas valdnieks Enmerkārs vēlējās nosūtīt vēstnesi ar palīdzības lūgumu pie savas māsas Inannas, kura uzturējās tālajā Aratā (Irānas kalnienē). Taču neviens negribēja uzņemties tālā ceļa grūtības, lai izpildītu bīstamo uzdevumu. Tikai Lugaļbanda nezaudēja drosmi un izteica gatavību doties uz Aratu un nogādāt vēstījumu Inannai. Pārvarējis daudzus šķēršļus un veicis neskaitāmus varoņdarbus Lugaļbanda saniedza Aratu, kur viņu laipni sagaidīja un uzņēma dieviete Inanna. Viņa deva solījumu sniegt palīdzību Urūkai.
2.eposs „Lugaļbanda un Hurruma kalns” vēsta par Urūkas valdnieka Enmerkāra karagājienu uz Aratu. Šajā karagājienā Enmerkāru pavadīja septiņi „dieves Urašas dzemdēti un ar siltu pienu baroti” varoņi. Arī Lugaļbanda bija pavadītāju vidū. Kad Enmerkārs un viņa pavadoņi bija sasnieguši Aratu, Lugaļbanda saslima. Viņš nonāca dziļā bezsamaņā. Draugi nesekmīgi mēģināja viņu glābt. Kad „tie pacēla viņa [Lugaļbanda] galvu, tajā vairs nebija dzīvības dvašas.” Draugi nolēma atstāt līķi un atpakaļceļā paņemt, lai to ar godu apbedītu Urūkā.
Tomēr Lugaļbanda nebija miris. Viņš lūdza palīdzību saules dievam Utu, Inannai „netiklei, kas ieiet prieka namā, lai dusas vietas būtu saldskaislas,” mēness dievam Sinam (šumeru - Nanna). Dievi uzklausīja Lugļbanda lūgšanas un viņu dotais „dzīvības ēdiens”’ un „dzīvības ūdens”’ izglāba varoni no bojāejas.
Saites.
Urūkas ķēniņi.
Saites.
Šumeru ķēniņi.
