Dumuzs, Tammuzs
Mirstošs un atdzimstošs dievs, auglības un lopkopības dievs, zemkopības cikla iemiesojums seno austrumu reliģijās. Dumuza kults bija plaši izplatīts visā Priekšāzijā.
Sinonīmi un analogi. Bībelē un feniķiešu tekstos pazīstams ar vārdu Tammuzs – aramiešiem.
Akādiešiem – Duzs.
Raksturojums. Saukta arī par Ganu, jo pārvaldīja ganības uz dienvidiem no Augšēģiptes. Lopkopības dievs.
Senākais no mirušajiem un atdzimušajiem dieviem kura kultā sakņojas citu dievu reliģiskās shēmas no Ozīrisa līdz Kristum.
Sākotnēji šai dievībai bijis sievišķīgs veidols, vēlāk pieņēma arī vīrišķīgās īpašības līdz beidzot pilnīgi maskulinizējās.
Dumuzi dateļpalma tika uzskatīta par svētu koku Šumerā IV g.tk.pmē. (līdzīgi Dzīvības kokam).
Daži pētnieki Dumuzi kulta parādīšanos Divupē saista ar senās Lemūrijas bojāeju un lemūrisko civilizatoru ierašanos reģionā.
Radniecība. Enki jaunākais dēls, māte Ninsuna. Ištaras vīrs. Brāļi Marduks, Tots, Gibils un Nērgals. Māsa Geštinanna.
Dzīvesgājums. Dumuzi esot ieradies no zudušās salas Dilmūnas (paralēle ar grimušo Mu/Lemūriju?).
Kad Marduks izdzina brāli Totu no Ēģiptes ap 3100.g.pmē., mēģināja pretendēt uz laulību ar Ištaru un valdīšanu Ēģiptē.
Tammuza dzimšanas dienu svinēja 25.decembrī.
Dumuzs kā šumeras ķēniņš. Neilgu laiku bija Urūkas 4.ķēniņš.
„Dievišķais Dumuzi, zvejnieks, kura pilsēta bija Ku`ara, valdīja 100 gadus.”(Larsas ķēniņu saraksts) Dēnikena grāmatā - Kua. sarakstā viņš nosaukts par "dievišķo," vai tas nozīmē, ka Dumuzi nebija cilvēks, bet Dievs-anunaks?
Valdīja visai īsu laiku. Viņa dzīve kalpojusi par daudzu poēmu iedvesmas avotu.
Konfliktēšana ar citiem dieviem. Laulība ar Ištaru bija skandālu pilna. Reiz, atgriežoties mājās, Inanna pārsteidza viņu ar vieglas uzvedības meitiešiem un dusmās nometa viņu uz Lejaszemi. Pēc tam palika žēl un pati devās to tur meklēt.
Izvarojis savu māsu Geštinannu.
Marduks sūta kareivjus arestēt viņu, lai izjauktu laulības. Arests neizdevās un Dumuzs tika atrasts ganībās miris. Viņa nāvē vainoja vecāko brāli Marduku. Inanna solīja atriebt mīļoto, bet Marduks paslēpās Lielajā piramīdā un apgalvoja, ka tā nāvē nav vainojams, tā bijusi nejauša. Inana turpināja Piramīdas aplenkumu, Marduks brīdināja, ka būs spiests lietot ieroci ar šausmīgu spēku un sekām. Baidoties no jauna briesmīga kara, anunaki noturēja Lielo sapulci un nolēma Marduku dzīvu apglabāt Piramīdā.
Saites.
Šumeru mitoloģija.
Šumeru ķēniņi.
