Gilgamešs (~2900.g.pmē. vai arī XXVII gs. beig. pmē.-XXVI gs.sāk.pmē.).
Urūkas I dinastijas 5.ķēniņš.
Gilgamešs (ap 2900.g.pmē. vai arī XXVII gs. beig. pmē. - XXVI gs.sāk.pmē.). - „Gibilu apgaismotais, kausējumu dievs.” Viņa vārdam bieži pievienoja vārdu dingir, lai pasvītrotu viņa dievišķo izcelsmi.
Radniecība. Māte - dieve Ninsuna.
Tēvs - Lugaļbanda. Pēc Larsas Šumeru ķēniņu saraksta tēvs ir bijis neredzama būtne - dēmons Lilu (pēc Faras tekstiem). Tamdēļ Gilgamešs bijis par 2/3 dievs (jo māte Dieve) – 1/3 cilvēks (Mazais Zaļais ne par ko nesaprot kā var sanākt tāda attiecība!).
Dēls - Urnungals, nākamais ķēniņš.
Dzīvesgājums. Urūkas valdnieks, kurš valdīja ap 2900.g.pmē. I dinastijas 5.ķēniņš.
„Gilgamešs, kura tēvs bija neredzama būtne, Kulabas kungs, valdīja 126 gadus.”(Larsas ķēniņu saraksts) Pēc Šumeru valdnieku saraksta viņš valdīja 126 gadus, ja ņem vērā reizinātāju 6, tad īstenībā – 21 gadu.
Iesākumā viņš sevi rekomendēja kā augstsirdīgu un darbīgu valdnieku, kurš rūpējās par savu pavalstnieku labklājību, paplašināja un nostiprināja pilsētu.
Gribēja apprecēt Urūkas dievieti, taču Enkidu viņam to iztraucēja.
Viņš devās ceļojumā, lai atrastu varoni, kuram dievi dāvāja nemirstību. Viņa piedzīvojumi izklāstīti „Poēmā par Gilgamešu.” Šī poēma vēl senatnē tika pārtulkota citās valodās. Tā laika mākslinieku iemīļota aina bija tā, kur Gilgamešs viens pats uzvar divus lauvas.
Varonim Gilgamešam, kad tas devās cīņā ar Humbabu, bija krūšu plāksne, ko sauca par „varoņu balsi.”
Dievišķošana. Domājams, drīz pēc nāves ticis dievišķots. Viņa vārds tika apveltīts ar determinatīviem (zīmēm-noteicējām). Tādi Gilgameša apzīmējumi sastopami jau tekstos no Faras (XXVI gs.pmē.). Ūras III dinastijas ķēniņu sarakstā Gilgamešs jau figurē kā mītiska personība.
Sākot ar II g.tk.pmē. Gilgamešu sāka uzskatīt par aizkapa pasaules tiesnesi, cilvēku aizsargu no dēmoniem.
Atradumi.
Mohendžodaras spiedogi. Uz trim Mohendžodaras drupās uzietajiem zīmogiem attēlots vīrietis, kas cīnās ar diviem tīģeriem. Attēlojums tematiski ļoti līdzīgs šumeru eposa varonim Gilgamešam, kura varoņdarbu uzskaitījumā ietilpst arī cīņa ar plēsīgiem dzīvniekiem - vilkiem un lauvām.
Avoti.
Poēma par Gilgamešu.
Līdz mūsdienām ir saglabājušās 5 episkas šumeru dziesmas par Gilgamešu un viņa varoņdarbiem:
"Agas sūtņi." (XXVI gs.pmē.)
"Priesteris Nemirstības kalnam."
"Gilgamešs un debesu vērsis."
"Gilgamešs, Enkidu un pazemes valstība."
"Gilgamešs pazemē."
Saites.
Poēma par Gilgamešu.
Urūkas ķēniņi.
