Aliens

Truhilja

Spāniski - Trujillo.
Pilsēta Peru, Libertadas provinces administratīvais centrs.

Vēsture. Pilsētu nodibināja Močes upes ielejā, teritorijās, ko spāņiem dāvināja čimu ķēniņš. Par dibinātāju vieni uzskatīja Djego de Almagro, kas to paveicis 1534.gada 6.decembrī un to apstiprina arī hronikas. Virzīdamies no ziemeļiem uz dienvidiem, lai atrastu Pačakamakas svētnīcu, Almagro bijis sajūsmā par zaļo ieleju, kur viņa karotāji varēja atpūsties. Sapratis, cik svarīgi nodibināt pilsētu pietiekamā attālumā no Pjuras un turklāt vēl blakus Čančanai, viņš izveidoja apmetni un nosauca to par Truhiljo - par godu Spānijas pilsētai, kurā bija dzimis F.Pizarro, viņa līdzgaitnieks konkistadoru gaitās.
Citas hronikas apgalvo, ka to gan izdarījis pats F.Pizarro - 1535.gadā 3.februārī vai 5.martā, tajā pašā vietā. Galu galā Truhiljo dibināta 2 reizes.
1820.gadā marķīzs Torre Tagle pasludināja pilsētu par "peru pirmo brīvpilsētu." Tur, Libertadas departamentā tika izveidots kavalērijas pulks "Peru huzāri," kas 1824.gadā kaujā pie Huninas sakāva spāņus. par to S.Bolivārs pulkam piešķīra "Huninas huzāru" nosaukumu. Pēc iedibinātās tradīcijas pulka kavalēristi, ģērbti tā laika uniformā, atklāj militāro parādi, kas ik gadus notiek Limā Neatkarības dienā.
1932.gadā Truhiljo pārvērtās cīņas arēnā starp bruņoto tautu un diktatora Sančesa Serro karaspēku. Truhilja kļuva par vienīgo Peru pilsētu, kas tikusi bombardēta.

Arhitektūra. Koloniālā. Masīvas, ar sarežģītiem kokgriezumiem rotātas durvis, čuguna lukturi pie māju ārsienām, logu metāla režģi - šo režģu izteiksmīgo ornamentu dēļ Truhiljas senpilsētu mēdz saukt par "aizrestoto logu simfoniju."

Aplūkojamie objekti.
Ieroču laukums. Galvenais laukums pilsētā - viens no visplašākajiem laukumiem valstī, tā centrā slejas Brīvības monuments (vācu tēlnieks Mellers, agrāk tai vietā bija strūklaka).

Melnā pludmale. Te entuziasti iras ar totoras niedru laivām. Laivas ir vieglas un nenogremdējamas. Garums ir 3-4 m. Nolaižot totoru laivu ūdenī, tās pakaļgalā ir padziļinājums, kur salikt zvejas rīkus, ēsmu un lomu. Nolaižot totoru ūdenī, zvejnieks uz tās uzlec, nometas uz ceļgaliem un sāk airēt. par airi kalpo gareniski pārgriezts ļoti resna bambusa gabals. Tāds airis, kas atgādina karoti, ļauj viegli vadīt laivu pat lielos viļņos. Ceļgalos nometies, zvejnieks pārvar krasta viļņu joslu. Nokļuvis mierīgākos ūdeņos, uz totoras zvejnieks uzsēžas jāšus un dodas tālāk jūrā. Totoras izīrē tūristu izklaidei, tās piedalās tradicionālajā Pavasara festivālā (katru gadu septembrī). 

Tradīcijas. 
Pavasara festivāls. Notiek katru gadu septembrī. Tā nagla ir marineras konkurss, kurā parasti uzvar Truhiljas dejotāji. Pēc tiem oficiāli iestājas pavasaris. Visu nedēļu Truhiljā notiek koncerti, izstādes dziesmu festivāls un starptautisks konkurss par "Pavasara karalienes" tituls. Tiek organizētas sacensības zirgiem ar "peruāņu soli," koridas un gaiļu cīņas, krāšņi uzvedumi un uguņošanas. Pasākums pulcē daudz skatītāju un tūristu.
Festivāla nagla ir valsts konkurss par labāko marineras izpildījumu. Pēc tradīcijas tas notiek slēgtā kolizejā "Gran Chimu," paras ti tjā uzvar dejotāji no Truhiljas. Tāpēc pilsētnieki apgalvo, ka Truhiljā dejo "vislabāko marineru" visā Peru. 

Saites.
Libertadas province.