Marcelīns, Ammiāns (330.~ 395.g.)
Pagānu vēsturnieks.
Minēts arī cits miršanas gads – 400.g.
Dzīvesgājums. Grieķis pēc izcelsmes, bet romietis pēc savas identitātes, apziņas un būtības.
Dienējis imperatora pretoriāņu gvardē un 363.gadā piedalījās Juliāna karagājienā uz Persiju. Visai daudz devies tālos ceļojumos, vairākkārt bijis Ēģiptē. IV gs. 80.gados apmetās Romā.
Darbība. Romiešu vēlīns vēsturnieks un neoplatoniķis. Lasīja savus sacerējumus izglītoto romiešu vidū, kas bija dievinājuši Juliānu.
Darbi.
„Romas valsts vēsture” –ar savu 31 grāmatu par Romas ķeizariem no Nērona līdz Juliānam bija iecerējis turpināt Tacita darbu. Šajās 31 grāmatās atspoguļo periodu no 96.-352.gadam. Saglabājušās ir tikai pēdējās astoņas. Darbs bija iecerēts kā Tacita hroniku „Vēstures” un „Annāļu” turpinājums.
„Res gestae” – no 31 grāmatas saglabājušies no 14.-31.sējumam.Te aprakstīta imperatoru vēsture no Nervas (96.g.) līdz pat Valentam (378.g.). Šais darbos vēsturiskā faktoloģija, memuāri, un liriskas atkāpes mijās ar īsiem ekskursiem zinātnēs.
“No nopietniem un izglītotiem cilvēkiem vairās kā no garlaicīgiem un nevajadzīgiem… Filozofa vietā tiek aicināts dziedātājs, oratora vietā – ākstību meistari. Bibliotēkas aizslēgtas ciet uz mūžīgiem laikiem kā kapenes, toties tiek būvētas dažādas ierīces izklaidēm…”
Saites.
Seno romiešu vēsturnieki.
Senā Roma.
