Aliens

Pētījums: nāvei tuvajā stāvoklī pieredzētās vīzijas ir spilgtākas nekā reālās dzīves atmiņas

Došanās uz gaismu tuneļa galā, ārpusķermeņa pieredze, tikšanās ar pārdabiskām būtnēm un mirušajiem radiniekiem "otrā pusē," šie un citi fenomeni nereti ir raksturīgi nāvei tuvajam stāvoklim (NTS), kura laikā pieredzētais, saistībā ar jautājumu par dzīvi pēc nāves, kopš seniem laikiem ir izraisījis dziļu interesi dažādu kultūru cilvēkiem, kā arī radījis virkni teoriju šīs parādības skaidrojumam.

Ljēžas universitātes zinātnieki, pētot cik spilgti NTS laikā pieredzētais saglabājies atmiņā, ar pārsteigumu secināja, ka šī pieredze ir ievērojami izteiktāka nekā atmiņas par reālajiem, līdzšinējās dzīves laikā piedzīvotajiem notikumiem.

Atbilstoši vienam no zinātnē dominējošiem viedokļiem par NTS redzējumiem, to cēloņi meklējami gan fizioloģijā, gan psiholoģijā. Saskaņā ar šo uzskatu, NTS pieredzes pamatā ir kļūdaina (traucēta) normālo bioloģisko mehānismu darbība, kurai virsū uzslāņojas attiecīgā cilvēka interpretācijas, saistībā ar tā iepriekšējām atmiņām, zināšanām, ticību... NTS pieredze var notikt ne tikai klīniskās nāves laikā, bet arī gadījumos, kad cilvēks izjūt stipras nāves bailes (ir zināmi gadījumi, saistībā ar epilepsijas lēkmēm), taču īsta dzīvības apdraudējuma nav. Līdz ar to var pieņemt, ka vismaz daļēji ar NTS saistītās atmiņas ir izdomātas, radušās paša pieredzi guvušā cilvēka psihē. Savukārt pētījumi liecina, ka atmiņas par reāli nenotikušiem notikumiem, salīdzinot ar patiesi piedzīvoto, satur mazāk detaļu - gan saistībā ar maņām (redze, dzirde, oža, garša), laika un telpas izjūtu, gan emocionālo informāciju.

Pētījuma mērķis bija pārbaudīt hipotēzi, saskaņā ar kuru NTS atmiņām, kā nereāliem, dzīvē nenotikušiem notikumiem vajadzētu saturēt mazāk augstākminētās fenomenoloģiskās īpašības. Izpēti veica, izmantojot zinātniski aprobētu "Atmiņu īpašību aptauju" (Memory Characteristics Questionnaire), uz kurā ietvertajiem jautājumiem atbildēja 21 komas stāvokli pārdzīvojis insulta pacients. Salīdzinājumam izmantoja 18 brīvprātīgo cilvēku kontrolgrupu. Komu pārdzīvojušos iedalīja 3 grupās:
      1) tie, kuriem bija NTS raksturīgās atmiņas;
      2) tie, kuriem bija atmiņas saistībā ar komu un intensīvo aprūpi, bet ne ar NTS;
      3) tie, kuri pēc komas neko neatcerējās saistībā ar šo savu stāvokli.

Pētījuma dalībniekiem lūdza atcerēties piecu veidu pagātnes notikumus: atmiņas par nesen (1) un senāk (2) notikušiem īstiem atgadījumiem (t.i. - par konkrētiem notikumiem, apmeklējumiem, utt.); atmiņas par nesen un sen notikušiem iedomātiem atgadījumiem (atmiņas par sapņiem vai nepiepildītiem nolūkiem) un mērķa atmiņas (t.i. - NTS atmiņas NTS grupai, komas atmiņās komas grupai, kā arī pirmās bērnības atmiņas gan komas grupai bez šī stāvokļa atmiņām, gan veselo cilvēku kontrolgrupai).

Iegūtie rezultāti izrādījās pilnīgi pretēji sākotnēji izvirzītajai hipotēzei - pētnieki atzīst, ka, balstoties uz "Atmiņu īpašību aptaujas" kritērijiem, NTS pieredzi nevar pielīdzināt tipiskām atmiņām par iedomātiem notikumiem. Attiecībā uz parastām atmiņām bija spēkā iepriekš pierādītais, ka spilgtāk par senāk notikušo atmiņā saglabājas nesenie notikumi, kā arī tas, ka patiesībā notikušas lietas raksturojas izteiktāk nekā iedomātas. Turpretī NTS grupā, kā arī grupā "bez atmiņām" laika ietekmi uz pazīmju intensitāti neatklāja. Iespējams, tas saistīts ar salīdzinoši nelielo dalībnieku skaitu.

Visinteresantākie bija rezultāti, saistībā ar fenomenolģisko pazīmju intensitāti NTS grupā kopumā - neskatoties uz norises laiku un citiem dzīvē bijušiem notikumiem, šie cilvēki kā visizteiksmīgakās raksturoja tieši mērķa (t.i. - NTS) atmiņas. Pētnieki gan centās panākt, lai viņi izvēlas kādu citu notikumu, kas emocionāli būtu pielīdzināms NTS, taču dalībnieki nevarēja to izdarīt, apliecinot NTS pieredzes unikalitāti. Arī salīdzinot mērķa atmiņas starp grupām, visizteiktākās pazīmes bija NTS atmiņām. Secinājums - NTS atmiņas ir īpašas un nesalīdzināmas ar citām atmiņām.

Kā domājamos iemeslus NTS atmiņu spilgtumam pētnieki norāda to īpašo saistību ar personas pašas identitāti un nereti atzīmēto spēcīgo īstermiņa un ilgtermiņa psihoemocionālo ietekmi uz cilvēka turpmāko dzīvi (t.s. "zibspuldzes" atmiņas), kā arī min varbūtējo saistību ar traucējumiem smadzeņu pieres un deniņu daivas savienojuma apgabalā, kura traucējumi vai disfunkcija var izsaukt gan ārpusķermeņa esamības sajūtas, gan pašai personai pilnīgi reālas izjūtas par iepriekš mirušu personu klātbūtni - resp. pieredzi, ko var raksturot kā halucināciju.

Apkopojot rezultātus, pētnieku izteikais viedoklis par NTS atmiņām ir tāds, ka tās noteikti nav uzlūkojamas kā pacientu izdomāti notikumi. Tas, kas noticis ir reāls, taču norisinājies NTS pieredzējušo galvās un, iespējams, ir "zibspuldzes" atmiņas par halucinācijām. Kā tas ir parasti šādos jautājumus, raksta noslēgumā tā autori norāda, ka problēmas dažādo aspektu pilnīgākai sapratnei nepieciešama plašāka izpēte.

NTS atmiņu saistībā ir interesanti, ka jau vairākus gadus pēc kārtas tiek atlikta rezultātu publiskošana 2008.gadā uzsāktajam projektam "Apziņa [klīniskas] atdzīvināšanas laikā" (AWAreness during Resuscitation). Projekta ietvaros bija paredzēts, ka zinātnieki un ārsti no vairākām valstīm kopīgā starpnozaru pētījumā pievērsīsies prāta un smadzeņu savstarpējai saistībai klīniskās nāves laikā. Sākotnēji tika plānots, ka pētījums Dr.Sema Pērnija vadībā tiks īstenots 3 gadu laikā un tā laikā ārsti veiks gan smadzeņu darbības un apziņas procesu izpēti sirdsdarbības apstāšanās laikā, gan pārbaudīs pacientu liecības par ārpusķermeņa pieredzes laikā redzēto un dzirdēto. Šim nolūkam dažādās vietās operāciju zālēs un citviet hospitāļos tiks izvietoti dažādi attēli, kuri būs redzami tikai no griestu līmeņa. Lai nodrošinātos no pašu pētnieku iespējamā subjektīvisma, attēlus izvietos vieni cilvēki, bet pacientus, pēc to atlabšanas intervēs citi, savstarpēji nesaistīti speciālisti. Kopumā AWARE ietvaros trīs gadu ilgā laika posmā bija paredzēts izpētīt ap 1500 klīniskās nāves gadījumu, tādējādi veicot pasaulē pirmo šāda veida un mēroga studiju.

Šobrīd par AWARE rezultātiem joprojām pilnīgi nekas netiek ziņots, to publicēšanu solot 2013.g. otrajā pusē.

Avots:
Marie Thonnard, Vanessa Charland-Verville, Serge Brédart, Hedwige Dehon, Didier Ledoux, Steven Laureys, Audrey Vanhaudenhuyse. Characteristics of Near-Death Experiences Memories as Compared to Real and Imagined Events Memories. PLoS ONE, 2013; 8 (3): e57620 DOI: 10.1371/journal.pone.0057620

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.